Mans Laiks

Ziema vēl atnāks

Ziema vēl atnāks

Dzirkstele.lv

Evita Brokāne 30.12.2011. 15:00   

Pēdējās dienās daba mūs pārsteidz gan ar ziemai neraksturīgu siltumu, gan arī ar spēcīgām vēja brāzmām, taču sinoptiķi sola, ka gan pēdējās šī gada dienās, gan arī jaunā gada pirmajās dienās atmosfēras spiediens pakāpeniski paaugstināsies, vējš pierims un iegriezīsies no austrumiem un laiks kļūs vēsāks, arī snigs.

Skatīt attēlu (1)

Laika vērotājs Vilis Bukšs no Viļakas novada "Dzirkstelei" saka, ka laika zīmes šajā ziemā paredzējušas tieši šādus nepastāvīgus laika apstākļus, taču īstu ziemu ar sniegu un salu mēs tomēr vēl sagaidīsim.

 "Janvāra otrajā pusē un beigās Latvijas austrumu pusē varam sagaidīt pat pietiekami stipru salu, iespējams, pat līdz mīnus 25 un vairāk grādiem. Būs arī sniegs. Sekojot līdzīgu ziemu attīstībai, rādās, ka arī šogad ziema vairāk atspēlēsies izskaņā. Pirms Ziemassvētkiem aptaujāju vairākus saimniekus, kas kāva cūkas, - cūkas liesa rāda sabiezinājumu uz liesas galu, kas arī norāda, ka ziema izskaņā vēl parādīs zobus. Šādās reizēs ziemas mēdz ievilkties vēl arī martā. 2005.gada 16.janvārī, piemēram, arī bija plus 8 grādi, bet pēc tam sekoja sals, savukārt martā bija vēl pat mīnus 23 grādi," stāsta laika zīmju vērotājs.

Viņš piebilst, ka decembra beigās un janvāra sākumā līdz pat Zvaigznes dienai (6.janvārim) nereti mēdz būt tā, ka rudens ar ziemu vēl spēlējas, bet pēc tam ziema tomēr gūst virsroku.

 Laikā pēc Ziemassvētkiem - no 26.decembra līdz 6.janvārim - esot jāvēro vēji. Pēc tiem varot spriest, kādi vēji būs valdošie katru nākamā gada mēnesi.

Dārznieks par ziemu

 

 

Vilis Bukšs

*Tev

 

Dārznieka dzejojums par ziemu

Šorīt jautāju sirmajam dārzniekam: Kāda būs ziema?... Vīrs, viltīgi smaidot pakašāja bārdaino zodu un atbildēja īsi un skaidri, - šī būs svētku ziema!... Kā tā!, - es iesaucos. – Te nav ko gudrot, šis atcirta. – Svētku nedēļā, starp Mārtiņiem (10. novembris) un valsts svētkiem (18. novembris), mūspusē (vecais dārznieks dzīvo Vecumu pagastā, Viļakas novadā) sniga pirmais sniedziņš. Tā teikt, ziema palocīja galvu... Ziemassvētku naktī un pirmajos svētkos, tā klusi pieklauvēja, lai netraucētu jaundzimušo bērniņu. Vecgada vakarā un Jaungada naktī ziema sveicinās ar sniegpārslu buķeti, bet Zvaigznes dienā (6. janvāris) un pareizticīgo Ziemassvētkos ziema rādīs ceļu trīs austrumu gudrajiem...  

Es biju izbrīnīts par vecā dārznieka ziemas ceļa apdzejošanu, bet vecais vīrs turpināja. – Vecajā jaunajā gadā (14. janvāris) ziema apsveiks ar pirmo leduspuķi lauku mājas logā. Svecainē (2. februāris) tā atbrauks sniegputeņa kamanās. Metenī (21. februāris) ragaviņu braucējiem ziema iekodīs sārtajos vaigos. Gavēnī (no 22. februāra līdz Lieldienām) tā klusēs, lai Lieldienu (8. aprīlis) rītā izsviestu neizdevušās ziemas sniega riekšu...

Pārsteigts ieskatījos sirmā dārznieka gudrajās acīs un tik vien pateicu, kā „Paldies!”. Paldies par lielu un skaistu sarkanu ābolu, kuru viņš man pasniedza un protams, „paldies!” par dabas vērotāja jauko dzejojumu gada nogalē...

Baltiem sniegiem, baltiem ziediem...                                                                                                Baltu sauli, baltiem augļiem                                                                                                           Bagātu 2012. gadu!

 

Vientuļām durvīm

*Pa šīm Durvīm staigā tikai Vējš...

 

Melnā kraukļa vēstījums

 
 Vilis Bukšs

*Ceļiniekam

 

Melnā kraukļa ziņa

Šķirstot savas dienasgrāmatas un piezīmes, kas izdarītas pirms 38 gadiem, nejauši atradu vecmāmuļas pirms Ziemassvētkiem stāstītā ticējuma pierakstu. Tas bija stāsts par Melno kraukli, vai pareizāk, Melnā kraukļa stāsts, kuru man izstāstīja vecmāmuļa.

Senos laikos, kad mūsu senči klīduši pa šīm, toreiz vēl mežainajām vietām, viņus pavadījis melns krauklis. Laikā, kad dienas visīsākās, bet naktis garas un tumšas, pa mežainiem apvidiem klejojošiem cilvēkiem viegli bija apmaldīties un novirzīties no ceļa. Tā tas bija arī tajā reizē, kad pirms Ziemassvētkiem, tāpat kā šodien (vecmāmuļa man stāstīja pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā), lija lietus un dienas bija pelēcīgi drūmas. Vienā no tādām dienām, apmaldījušos ceļotājus pārsteidza viņus pavadošā kraukļa uzvedība. Melnais putns ķērkdams nepārtraukti lidoja ziemeļu virzienā un atkal un atkal atgriezās, it kā aicinot cilvēkus sev līdz. Ceļotāji bijuši neizpratnē, bet tad vecākais no viņiem teicis: „Sekosim putnam. Tā ir zīme, ka briest kaut kas nelabs.” Nomaldījušies ceļinieki tā arī izdarījuši. Pārnakšņojuši zem tumšajām eglēm, otrā rītā bez liekas prātošanas sekojuši Melnajam krauklim. Tās pašas dienas vakarā viņi laimīgi sasnieguši savu apmetni.

Nakts laikā dienvidu vēju strauji nomainīja ziemeļvējš un nākamās dienas rītā lietus vietā stipri sniga. Dienas laikā sāka piesalt, bet vakarā jau puteņoja. Pēc trīs dienām, kad diena galīgi ierāvās sevī, bet nakts izpletās pār pasauli, pēkšņi iestājās barga ziema un dzelošs sals stindzināja senlaiku mežu... Tad cilvēki atcerējās Melno kraukli un putna vēsti par tuvojošos aukstumu. Bargajā ziemā putnu nemanīja, bet pie cilvēkiem tas atgriezās pavasarī. Gudrais putns apsēdās egles zarā un viltīgi vēroja, kā cilvēki priecājas par saules atgriešanos...

Ticējums. Ja trīs dienas pirms Ziemas Saulgriežiem krauklis lido uz ziemeļiem – būs barga ziema. Ja ceļinieks maldās – jāseko ķērcoša kraukļa lidojumam.

***Žurnāls "Ieva". 2011. gada 14. decembrī Nr.50 (737)

Bezvainīgā ieņemšana...

Vilis Bukšs

*Jaunavai

 

Bezvainīgās ieņemšanas svētki

Katoļiem šodien, 8. decembrī, lieli svētki. Par to vēsta Bezvainīgās ieņemšanas dogma, kuru 1854. gadā pasludināja pāvests Pijs IX. Svarīgākais šajā par nemainīgu patiesību atzītā notikumā ir tas, ka „Jaunava Marija kopš paša pirmā savas ieņemšanas brīža ir tikusi pasargāta no jebkāda pirms grēka traipa." Šis apgalvojums daudziem vienkāršajiem katoļticīgajiem nav saprotams, bet tie, kas mēģina rast atbildi, rada jūru dažādu izskaidrojumu. Šorīt es tikos ar veco, nu jau izbijušo katoļu mācītāju un viņa jauno sievu. Par daudzko runājot, dažas minūtes savas sarunas laika veltījām arī 8. decembra svētkiem.

Es jautāju vecajam vīram: „...un tomēr, kā Jūs izskaidrojat šo svētku būtību?” Sirmgalvis atbildēja: „Tas neprasa nekādu skaidrojumu. Šī dogma, tāpat kā visas Kristus un pēc Kristus laika reliģijas sakņojas seno vēdu un mūsu senču saprašanā par Visumu un tā uzbūvi. Bezvainīgās ieņemšanas akts un fakts nav nekas cits, kā Saules lejupceļa neizskaidrojamā un šķietami nevainīgā pagriešanās augšupceļam. Gaismas atgriešanās jeb piedzimšana Ziemassvētkos, kas kristiešiem simbolizē Kunga piedzimšanu, ir tas, kam aizņemta šī Bezvainīgās ieņemšanas dogma. Vienkāršāk sakot, Dabas notikumi jeb Saulgriežu akts ir cilvēciskoti. Arī šis datums, 8. decembris, pēc Jūlija kalendāra atbilst 22. decembrim, kad diena pagriežas uz pavasari.”

Atvadījies no sava sarunu biedra un mājas pagalma vārtiņus aizvēris izgāju uz ielas. Man pretī nāca un iespējams, gāja uz baznīcu, divas sirmas un savā ticībā nelokāmas katolietes. Viņas skatījās uz bijušā mācītāja mājas pusi un viena no viņām noteica: „Skaties! Abi pa mājas priekšpusi grozās, bet uz baznīcu neiet... Grēka gabals!... Maz vēl bija, ka pats baznīcu noliedza, bet te vēl jaunu meiteni pavedināja un no ticības atrāva...”.

 

Cik ticama prognoze?

Vilis Bukšs

* Tev, Niklāva dienā

 

Par prognozes ticamību

Šodien, Niklāvā (6. decembris) Tu jautāji, cik ticama bija laika apstākļu prognoze līdz gada beigām, kuru Tev izteicu Mokejā (23. maijs). Šeit saite http://meiravietis.typepad.com/mans/2011/05/prognoze-l%C4%ABdz-gada-beig%C4%81m.html

Tagad, pēc pusgada, var spriest par to, cik patiesas prognozes ilgākam laikam. Tas, ka dabas un laika vērotāji, kas balstās uz senču laika zīmēm, nezīlē tikai stikla bumbā un ledus kristālos, sen zināms. Daudzi no viņiem veic sīkus un pat skrupulozus savu novērojumu pierakstus, ko vēlāk analizē un salīdzina. Citi, jaunākās paaudzes dabas procesu vērotāji, izmanto mūsdienīgas tehnoloģijas un internetu, lai savā pieredzē dalītos ar citiem līdzīgiem, vai vienkārši interesentiem. Labs piemērs ir Raitis Sametis Austrumkurzemē (saite: http://klab.lv/users/meteo_lv/363.html ). Tāpat arī laika vērotājs ar segvārdu Gubumākonis (saite: http://weatherfoto.wordpress.com/author/weatherfoto/ ). Protams, interesanta un lietderīga ir vietne http://www.meteolapa.lv/ Tur tiekas vērotāji un lietpratēji.

Redzi, Tev ir daudzas iespējas, kā pašam kļūt par aktīvu dabas un laika vērotāju un pašam prognozēt nākamo ziemu, bet varbūt arī pavasari un vasaru... Ticējums saka, pirms zebiekste domā, vai kažoku mainīt uz baltu, vispirms tā vēro, cik tālu ziema...