Vilis Bukšs
*par tautas nobalsošanu
Es ietu, ja...
Es ietu uz 18. februāra referendumu un balsotu „PAR” latviešu valodu, ja...
Ja referendumā krustiņš būtu jāieliek lodziņā „PAR”, nevis „pret”.
Ja šāds referendums notiktu 1974. gadā, kad es kļuvu balsstiesīgs un „Par” latviešu valodu šāds lēmums dziļajā padomijā būtu drosmīgs solis un paraugs visai „ledus” pasaulei... Bet jo īpaši, latviešu valodas cieņa latviešu jaunatnē.
Ja otrā dienā pēc tautas nobalsošanas Saeima un valdība sasauktu ārkārtas sēdi, lai nobalsotu „Pret” meliem, cinismu un bezkaunību.
Ja pēc tautas nobalsošanas latvietis latvietim sniegtu roku un izlīgtu mieru uz tūkstoš gadiem.
Ja pamostos senču gars un Tālavas Taurētājs sauktu latviešus mājās.
Ja latviešu sievietes nekristu ap kaklu ārzemniekiem un latvju vīri ar darbiem apliecinātu uzticību latvju meitenēm.
Ja Latvietis nevicinātu kulakus un negānītu krievus, žīdus un sveštautiešus, bet ar godīgu, stingru un gudru rīcību pierādītu, ka LATVIEŠI ir labākie Pasaulē!
Ja Latvietis atcerētos savas saknes un to Paradīzes Dārzu, no kurienes viņš nācis.
Ja Latvietis savu vietu pie Baltijas jūras neizmainītu dolāros, rubļos un eiro, bet uz Mūžu saslēgtos ar Saullēktiem Abrenē; Zilajiem ezeriem Latgalē; Gaujas līkločiem Vidzemē; Sirmajiem mežiem Sēlijā; Ziedošiem dārziem Zemgalē; Medus vasarām Kurzemē un Dzintara gredzeniem Jūrā.
Es ietu, ja Sirds man to pavēlētu!...
Comments