Vilis Bukšs
*Tev
Sniega tārpiņš
Vakar, 22. februārī, veicu tradicionālo Pelnu dienas vērojumu apli. Diena bija lieliska! Pa saulē mirdzošiem sniega laukiem un Meteņdienā pa daudzviet aizputinātiem lauku ceļiem nogāju 16 kilometru. Bija arī brīdis, kad saulainā meža ielokā līdz jostas vietai izģērbos, pa sniegu izvāļājos un ļāvos februāra pavasarīgajiem saules stariem. Pievakarē viss mainījās uz pretējo. Mākoņu josla atnesa sniegu, atkalu un beigās arī lietu. Tumsā un ledus lietū atpakaļ ejot šķērsoju dienā iemītās pēdas, kuras jau daļēji bija paspējis aizputināt saulrieta putenis. Pirms nakts lietus un atkušņa, vakar vakarā, daudzviet sniegā novēroju spalvainos sniega – lietus tārpiņus. Tie bija pamodušies no ziemas guļas un enerģiski rosījās kūstošajā sniegā.
Tas nav nekas īpašs, ka ziemā uz sniega parādās melnais vilku zirneklis, vai brūnīgsnējie sniega tārpiņi. Tā ir zīme, ka būs atkusnis. Interesanti tas, ka pavasaris tiem galviņās sakāpis tieši pirmās Kukaiņu pamošanās dienas priekšvakarā. Tradicionāli Kukaiņu pamošanās diena jeb Matīss ir 24., dažviet arī 25. februārī. Ticējums saka, ja sniega tārpiņi, zirnekļi un odi pamostas šajā, vai tuvu šai dienai, būs agrs, bet nemīlīgs pavasaris.
Iespējams, ka pirmās pēc ziemas miega pamodušās radības arī iezvana pavasari, bet par to, vai pavasaris būs silts un jauks, vai arī auksts un lietains, vēl stāstīs lapsa un āpsis Gregorā (12. marts) un citi kukaiņi Ģertrūdē (17. marts) un Benediktā (21. marts).
Comments