Mans Laiks

Novadam savs ģerbonis

LATVIJAS AVĪZE

Ceturtdiena, 23. decembris, 2010

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/video_sizeti/kultura/?doc=3572

 http://www.youtube.com/watch?v=ss2KDd_uMuA

 

Žurnāls "PRAKTISKAIS LATVIETIS"

2010. gada 23. decembris - 2011. gada 7. janvāris. Nr.51

http://www2.la.lv/lat/praktiskais_latvietis/jaunakaja_numura/labas.zinas/?doc=91058

 

Par vasaru 2012. gadā

Vilis Bukšs

*žurnālam "Dārza Pasaule"

 

Vasara šogad

2011. gada Miķeļu (29.09.) nakts bija silta, kam sekoja saulains rīts un diena ar mākoņainām debesīm. Valdošais bija ziemeļrietumu vējš. Dzērvenes rudenī lielākoties palika virs sūnām, bet sniegs atnāca 12. novembrī, kad koki jau bija bez lapām. Pagājušā rudens zīmes rādīja, ka nākamā, 2012. gada vasara, nebūs tik karsta kā 2010. gadā, bet būs mēreni silta. Laiks Sveču dienā (02.02.) bija saulains un auksts. Noteicošie bija austrumu, ziemeļaustrumu vēji. Savukārt Jevdokijā (14.03.) dominēja ziemeļrietenis un diena bija vējaina, bet saulaina. Šīs ziemas un pavasara laika zīmes stāsta, ka līdz Jāņiem būs pārsvarā sauss un silts, bet vēlāk mitrs un vēss. Jūlija beigās un augusta sākumā atkal varētu atgriezties siltums un sausums.

Zīmīgi šopavasar bija pavērot bērza un alkšņa lapu plaukšanas "sacensību". Sākotnēji bērzs steidzās, tad laikā ap Jurģi (23.04.) alksnis to panāca, bet beigās bērzs "finišēja" pirmais un 29. aprīlī daudzviet jau bija salapojis. Tāpat arī ievas, kas salapoja ātri, bet ar ziedu vēl nesteidzās. Šo koku ziedēšana rāda, ka vasara būs auglīga un ne tik svelmaina, kā sākumā šķita.

Jūnijs jeb Ziedu mēnesis, šogad varētu paiet sausuma zīmē, ar nelieliem īslaicīgiem nokrišņiem, lielākoties saulains un silts. Mēneša vidū iespējamas arī nakts salnas. Arī Jāņu nakts būs dzestra un vēsa. Pēc Jāņiem jau biežāk līs un sagaidāmi arī pērkona negaisi.

Pagājušais 2. marts bija ar atkusni, nelieliem nokrišņiem un rietumu puses vējiem. Atbilstoši senču ticējumam 2. marts paredz vasaru un it īpaši, tās galveno mēnesi jūliju. Ja seko šim pieņēmumam, tad Siena mēneša pirmā puse varētu būt mitra un vasarīgi vēsa. Mēneša otrajā pusē nokrišņi pakāpeniski mazināsies un jūlija beigās valdīs saule un būs vasarīgi silts.

Rudzu mēnesis jeb augusts, mūs iepriecinās mēneša sākumā, kad būs labvēlīgs laiks labības pļaujai. Vēlāk, laikā ap Lielo Māru (15.08.), atkal varētu mainīties uz mitrāku un vasarai vēsāku laiku.

Šogad vasara var priecēt ogotājus, jo šopavasar jau agri un daudz ir odu. Ticējums saka, ja odu ir vairāk kā knišļu, tad būs labs ogu gads. Ja vairāk knišļu - būs bagāta sēņu raža. Savukārt salnas maijā norāda uz siltu rudeni un labu ražas vākšanas laiku. Laika apstākļu ziņā 2012. gada vasara būs vairāk parasta Latvijas vasara nekā divas iepriekšējās.

 

Grēksūdze Mātei

*****Mātei

 

Grēksūdze Mātei

Tolaik man bija kauns par Tavu mazo augumiņu, sastrādātām rokām un latgaļu valodu. Šobrīd man kauns par savu vārgumu, patmīlību un ārišķību Tev dzīvojot...

Tolaik es smējos, kad Tu mācīji cilvēkmīlestību, cītīgumu un apdomību. Šobrīd es raudu, kad  dzimtas māju vecajā skapī pieduros ar pirkstiem Taviem rakstiem lakatos, segās un cimdos...   

Tolaik, aizejot, Tavas mājas atstāju lielīgs un iedomīgs, kam visa pasaule atvērta un padota. Tagad atgriežos un atgriežos pie Tava kapa, kam visa pasaule  Mātes Sirds...

*Jo tālāk Tu Mūžībā, jo tuvāk Tev esmu... 

 

Laiks maijā. 2012. gads

 

Vilis Bukšs

*laikrakstam "Vaduguns"

 

Laika zīmes. Maijs (Dzeguzes, sējas, lapu mēnesis)

Lapu diena ir 1. maijs. Diena, kad koki asiņo un tāpēc nedrīkst ne cirst, ne lauzt. Ticējumi. Ja lapu dienā koku lapiņas ir vismaz peļu austiņu lielumā – būs silta vasara. (Šopavasar bērziem lapiņas divu austiņu lielumā...).

Jegora diena ir 6. maijs. Šajā dienā nedrīkst lamāties, lai zibens neiesper. Jegora dienā vakara blāzma ar rīta blāzmu satiekas. Ticējumi. Ja ievas sāk ziedēt pirms Jegora - būs silta vasara. Jegora nakts salna, kas atkārtojas pēc nedēļas - paredz siltu rudeni.

7. maijs ir Jetes diena. Visīstākā sīpolu stādamā diena. Ja šajā dienā stāda sīpolus, tie izaug lieli un labi saglabājas. Šogad šī diena iekrīt pilnā mēnesī, bet šādā mēnesī stādītie sīpoli būs lieli un labi. Ticējumi. No Jetes līdz īstajai vasarai vēl var būt 12 salnas naktis. Ja Jetes dienā gubu mākoņi un pamalē ducina pērkons, būs labs gads.

Staņislava diena ir 8. maijs. Ticējumi. Ja Staņislava dienā uz celiņiem izdzīti slieku čuguriņi, “zeme aug” – klāt īstais sējas laiks. Ja šajā dienā varavīksne, jāvēro, kura krāsa pārsvarā. Ja dzeltenā - būs laba miežu raža. Ja zaļā - būs laba kviešu raža.

9. maijā ir Niklāva diena jeb Ījābs. Var stādīt gan sīpolus, gan kartupeļus. Laba diena arī zirņiem.

12. maijs laba diena dziedniecībai jeb Dziednieku diena. Šajā dienā vairāk jābūt saulē un vējā. Arī zemei un ūdenim ir liels dziedinošs spēks.

Jeremija 14. maijā. Ticējumi. Ja Jeremijas rītā skaidrs saullēkts - būs karsta vasara. Ja Jeremijā slikts laiks - būs gara un barga ziema.

19. maijs – “neīstā” Pēterdiena. Sākot ar šo dienu, pļavu zāle jāsaudzē siena laikam. Laba diena āra gurķu stādīšanai. Ticējumi. Ja gurķus stāda sievietes, tie izaug lieli un gari. Ja vīrieši - gurķi paliek ziedos.

23. maijā ir Mokeja diena. Šajā dienā zemes darbus nestrādā. Ticējumi. Ja Mokeja dienā slapjš – visu vasaru būs slapjš. Ja Mokeja rītā sarkans saullēkts, bet dienā lietus – būs slapja un pērkoņaina vasara.

Urbāna dienā – 25. maijā – durvis uz Vasaru vaļā. Saulains un karsts Urbāna dienas rīts paredz sausu un karstu vasaru. Ticējumi. Ja Urbānā spīd saule un ābeles zied un ceriņi zied, būs auglīga vasara.

 27. maijs – Sidora diena. Ticējumi. Ja Sidora dienā drēgns ziemeļvējš – būs auksta vasara. Ja daudz odu - būs labas ogu ražas. Ja daudz knišļu - būs daudz sēņu. 

Pahoms ir 28. maijā. Ticējumi. Ja sarkans saullēkts - vasarā būs daudz ugunsgrēku. Ja Pahomā silts, būs silta un saulaina vasara.

Vai maijā sajutīsim vasaru?

Ticējums saka: Ja maija sākums silts un sauss, mēneša beigās būs vēss un lietains. Bet ja maija beigas un jūnija pirmās divas dienas lietainas, tad vasaras pirmais mēnesis jūnijs būs sauss. Šķiet, ka turpmāko laika apstākļu attīstībā šis ticējums var apstiprināties. Maija sākums šopavasar saulains, sauss un varbūt ne tik silts kā gribētos, bet kopumā jauks. Arī pagājušās nakts salna un tās, kas vēl būs, ir tikai Pavasara Māras (25.03.) ticējuma par pavasara nakts salnām apstiprinājums.

Atbilstoši pagājušā gada novembrim un šāgada janvārim, kas līdz mēneša vidum bija silts, maijs kopumā būs silts un lielākoties arī sauss. Saulainās dienas un dzestrās naktis, kas ir lapu mēneša sākumā, vēlāk, ievziedā, nomainīs lietainākas dienas, bet siltākas naktis. Ābeļziedā un lakstīgalu dienās (ap 18.05.) atkal kļūs saulaināks, bet laikā ap Urbānu (25.05.) naktīs var būt arī salnas. Mēneša beigās, iespējams, būs vairāk nokrišņu un vēsāks.

Vairākas pazīmes nozīmīgajās februāra un marta dienās, tāpat arī agra lapu plaukšana bērziem un dzeguzes kūkošana aprīlī, liecina par to, ka šogad labvēlīgāka būs agrā sēja. Ne tikai graudaugiem, bet arī dārza kultūrām. Tāpat dārza kaitēkļiem šis būs labvēlīgs gads. Tomēr neskatoties uz to, šāgada maijs paredz labas ražas rudenī. 

 

Zalktene, bezdelīga un ērce

*zalktene

 

Vilis Bukšs

*neticīgajam

 

Bezdelīgas zīme

22. aprīļa rīts austrumu pierobežā bija saulains un jauks. Sieva un es, svētdienas laika apstākļu lutināti, ar velosipēdiem devāmies ceļā. Sievai dzirdot pats sev teicu: „Šodienas ceļojuma mērķis – ar savām acīm ieraudzīt bezdelīgu un apciemot zalktenes! Latvijā vietām jau atgriezušās un jūtu, ka austrumu pierobežā arī atlidojušas, bet... Kamēr nebūs manā acī, tikmēr neticēšu...” Sieva, to dzirdot, atteica, - Neticīgais! Tie tavi mīļākie putni un kā tu vari neticēt, ka bezdelīgas jau šeit! „Neuzticos citu teiktajam, līdz savus putnus nebūšu redzējis pats savām acīm”, - ar šiem nobeiguma vārdiem arī iebraucām dabas parka „Vecumu meži” teritorijā.

Pirms Jurģa šeit jau zila vizbuļu jūra un sveicienus māja gan zilās, baltās un dzeltenās vizbulītes, gan pirmās sīkziedu purenītes, zeltstarītes, gan dziedniecības lakači un zalktenes. Kā vienmēr, es alkatīgi tvēru pavasara brīnumdarbus gan fotografējot, gan apmīļojot. Mani apbūra zalktenes un es, gandrīz kā zalktis, četrrāpus izložņāju caur meža ceriņa ziedošajiem zariņiem, lai bildētu un papaijātu... Kad atvadījos un izgāju no meža, pēkšņi kaut ko sajutu savā labajā acī. Sieva teica, - „Droši vien tā ir zalktenes buča uz vaiga, kuru tu dikti mīļi sabučoji.” Protams, tajā brīdī savai acij nepievērsu nekādu uzmanību...

Kad mežs palika aiz muguras, manas acis ik brīdi vērās debesīs, lai tur ieraudzītu man tik tuvu un pazīstamu bezdelīgas siluetu... Mana labā acs sāka asarot un jutu, ka kaut kas nejauks sāk grauzt un traucē redzēt. Vairākkārt izberzēju, bet nekā. Palūdzu sievai, lai paskatās, bet arī viņa neko aizdomīgu neredzēja. Tas, kas bija acī, sāka „kniebt” ne pa jokam. Atkal savai kundzei lūdzu pavērot, kas tur notiek. Ja zalktenes „buča”, tad jābūt apsārtumam?... Bet sārtums nebija manāms. Sieva vēlreiz uzmanīgi ieskatījās manā labajā acī un plakstiņu pacēlusi tur ieraudzīja... ērci! Kukainis zem acs vāciņa paslēpies, jau bija ieķēries mīkstajos audos un sagatavojies labām „asins dzīrēm”...

Ērce neticīgajam parādīja ticības jēgu... Bet varbūt bezdelīga, tur, no aiz mākoņa, tikai atgādināja, - Ja netici, tad ar acīm vari arī neieraudzīt...

Ticējums. Ja pats neredzi ērci savā acī, tad tā ir zīme, ka bezdelīgas klāt...

P.S. Ērci no acs sieva vēl paspēja izņemt, pirms tā būtu iesūkusies... Zalktene tikai „nobučoja”, pat bučas sārtumu neatstāja... Bezdelīgu neieraudzīju...

 

*lakacis

Bērzs un alksnis

Vilis Bukšs

*Tev

 

Bērzs un alksnis

Vakar (19.04.), apgaitas laikā, vairāk uzmanības pievērsu bērza un alkšņa stāvoklim laikā pirms Ūsiņa (Jurģa). Šajās dienās jau iezīmējas tas, kurš Lapu mēnesim (maijs) sākoties, varēs greznoties viegla svīduma zaļajā rotā. Ja paveiksies, tad Lapu dienā (1. maijs) lapiņas varētu būt pelītes austiņu lielumā...

Pēc vakardienas vērojumiem dažādās vietās un daudzviet, tā vien šķiet, ka 1. maijā šajā sacensībā uzvarēs bērzs. Ja baltalkšņa un melnalkšņa pumpuros vēl tūļīgums un miegainums, tad bērzs to vien gaida, lai kādā no siltajām pēc Jurģu naktīm tas negaidot ietērptos spirgta zaļuma rotā.

Bērza un alkšņa sacenšanos vērojot, arī citi koki un krūmi steidz Lapu mēnesī ieiet ar zaļo gaismu... Ievām tas jau ir tradicionāli, ka tās nepakļaujas bērza un alkšņa sacensības noteikumiem un 1. maijā „finiša līniju” šķērso bieži vien ar salapojušiem paceltiem zariem... Blīgznas, kārkli, vītoli un tāpat arī pīlādzis, par bērza un alkšņa divcīņu tikai pasmīkņā, jo dažos pavasaros ar tiem sacensties var tikai ieva.

Ja notiks tā, ka Lapu dienā uzvaras Lapu vainagā gavilēs bērzs, tad ļoti iespējams, ka turpmākais pavasaris un vasara būs pārsvarā sausa. Ja tomēr alksnis, tad liela varbūtība, ka vasara būs slapja.

Ticējums. Ja bērzs izplaukst agrāk par alksni, būs sausa vasara. Ja bērziem lapas vēlu plaukst un ātri birst, tad būs gara ziema. Ja pavasarī alkšņi plaukst agrāk nekā bērzi, tad tas uz slapju vasaru. Ja alkšņi izplaukst agrāk par bērziem, tad būs slikta raža.

 

Zilsniedzīte

Vilis Bukšs

*Tev

 

Zilais zvaniņš

 Šo pasaku par zilsniedzīti jeb zilo zvaniņu bērnībā man stāstīja māte un to atceros ikreiz, kad pavasara saulē augšāmceļas zilais ziediņš...

Tas bija laiks, kad mūsu zemi gada lielāko daļu klāja ledus un sniegs. Pavasaris sākās tagadējā Lapu mēnesī maijā, bet vasara bija tik īsa, ka tā drīzāk līdzinājās garam pavasarim, kas nemanot pārtapa agrā rudenī. Toreiz Melnā vārna jeb krauklis bija pirmais putns pavasarī, kas atgriezās no siltajām zemēm. Vienā no šādām reizēm, pārlidojot no ziemošanas vietām, Melnās vārnas tēvs atnesa divas olas, no kurām viena bija sniega baltumā, bet otra - debess zilumā. To darīja tāpēc, lai kraukļu māte ātrāk izperētu un kopīgi izauklētu bērnus, pirms kārtējā bargā ziema klauvēs pie durvīm...

Kraukliene nopriecājās par tādu dāvanu un steigšus sāka perēt. Nepagāja necik ilgs laiks, kad izšķīlās mazuļi. Ak, tavu brīnumu! Tie nebija krauklēni, bet... ziediņi! No baltās oliņas izšķīlās balts zvaniņš, bet no zilās – zils... Ko darīt!? Dēt olas un sāk perēšanu no jauna,... par vēlu. Līdz ziemas kundzības laikam putnēnus neizaudzēt. Atliek tikai audzēt to, kas izšķīlies.

Tajā pavasarī, kas klusi pārvērtās agrā rudenī, kraukļu pāris izaudzēja divus ziediņus. Vienu nosauca par balto zvaniņu, otru – par zilo zvaniņu. Kāpēc par zvaniņiem? Tāpēc, lai turpmākajos pavasaros šī pavasara auklējumu atrastu pēc burvju skaņām...

Ticējums. Ja Zilsniedzīte zvana, pavasaris klāt!

 Pie šīs pavasara pasakas jauks pielikums ir novadnieces Hertas –Anitas Zeltiņas dzejolītis „Zilsniedzīte”  

Pavasara saule garām logam iet,

Neļauj ilgāk snaudā vērties acīm ciet.

Zvana zilsniedzīte: ”Paliec, paliec vēl,

Tālu neaizeji, būs man tevis žēl!

 

Stārķa laiks

Vilis Bukšs

*Lauku māju saimniekam

 

Stārķa laiks

Pagājušā gada 31. augustā, kad dienas garums līdzinājās 14 stundām, Viļakas apkārtnes laukos vēl novēroju pēdējos piecus baltos stārķus, pirms tie aizceļoja. Vakar, 11. aprīlī, kad saules ceļš debesīs bija 14 stundas, vairākās Viļakas apkārtnes ligzdās atgriezās pirmie seši Saules putni. Apzīmējums „saules putns” man šķiet pievilcīgs no tiem laikiem, kad saulainajās augusta debesīs vecmāmuļa man rādīja, kā stārķi iet Saules aplī...

Stārķim „saules pulkstenis” darbojas ļoti precīzi, tāpat arī „uguns dzīslu” vietas noteikšana. Ligzdai vietu putns izvēlas tālāk no „uguns dzīslu” tīklojuma, kas zibens spēriena radīto aizdegšanos samazina līdz minimumam. Ticējums: „Nekad nevajaga starka ligzdu piestiprināt ar drāti vai kādu citu dzelzs priekšmetu, jo tad starki nenāks. /P. Jaunzemis, Nīca./ Avots: starks ir stingrs.

Stārķa laikrādis jeb ritmu pulkstenis, kā jau ikvienai dzīvai radībai, palīdz skaidri noteikt savu vietu telpā to pielāgojot saules, mēness un zvaigžņu ceļam debesīs. Protams, kā vienmēr, ir arī izņēmumi. Izjūk ritms un līdz ar to arī pulkstenis... Stārķis rudeņos paliek, vai arī atgriežas nelaikā. Ja tā notiek, tad putnam draud briesmas palikt ārpus „stārķa laika” un līdz ar to kļūt negribētam... Interesanti, ka arī baltā cielava, sekojot savam laikrādim, pavasaros atgriežas reizē ar stārķi un tikai rudeņos kavējas ilgāk. Tāpēc arī ticējums: Ticējums: „Starks cielavu pārnes uz astes, tad starks nosviež cielavu uz ledus un cielava ledu saspārda. /K. Lielozols, Nīca./Avots: starks

Ticējumi. Ja stārķi pavasarī pa ūdeni bradā - būs sausa vasara, ja pa sausu – slapja. Ja stārķis pavasarī atnāk balts, tad būs laba vasara ja apvārtījies - būs lietaina vasara.