Mans Laiks

Par vasaru 2012. gadā

Vilis Bukšs

*žurnālam "Dārza Pasaule"

 

Vasara šogad

2011. gada Miķeļu (29.09.) nakts bija silta, kam sekoja saulains rīts un diena ar mākoņainām debesīm. Valdošais bija ziemeļrietumu vējš. Dzērvenes rudenī lielākoties palika virs sūnām, bet sniegs atnāca 12. novembrī, kad koki jau bija bez lapām. Pagājušā rudens zīmes rādīja, ka nākamā, 2012. gada vasara, nebūs tik karsta kā 2010. gadā, bet būs mēreni silta. Laiks Sveču dienā (02.02.) bija saulains un auksts. Noteicošie bija austrumu, ziemeļaustrumu vēji. Savukārt Jevdokijā (14.03.) dominēja ziemeļrietenis un diena bija vējaina, bet saulaina. Šīs ziemas un pavasara laika zīmes stāsta, ka līdz Jāņiem būs pārsvarā sauss un silts, bet vēlāk mitrs un vēss. Jūlija beigās un augusta sākumā atkal varētu atgriezties siltums un sausums.

Zīmīgi šopavasar bija pavērot bērza un alkšņa lapu plaukšanas "sacensību". Sākotnēji bērzs steidzās, tad laikā ap Jurģi (23.04.) alksnis to panāca, bet beigās bērzs "finišēja" pirmais un 29. aprīlī daudzviet jau bija salapojis. Tāpat arī ievas, kas salapoja ātri, bet ar ziedu vēl nesteidzās. Šo koku ziedēšana rāda, ka vasara būs auglīga un ne tik svelmaina, kā sākumā šķita.

Jūnijs jeb Ziedu mēnesis, šogad varētu paiet sausuma zīmē, ar nelieliem īslaicīgiem nokrišņiem, lielākoties saulains un silts. Mēneša vidū iespējamas arī nakts salnas. Arī Jāņu nakts būs dzestra un vēsa. Pēc Jāņiem jau biežāk līs un sagaidāmi arī pērkona negaisi.

Pagājušais 2. marts bija ar atkusni, nelieliem nokrišņiem un rietumu puses vējiem. Atbilstoši senču ticējumam 2. marts paredz vasaru un it īpaši, tās galveno mēnesi jūliju. Ja seko šim pieņēmumam, tad Siena mēneša pirmā puse varētu būt mitra un vasarīgi vēsa. Mēneša otrajā pusē nokrišņi pakāpeniski mazināsies un jūlija beigās valdīs saule un būs vasarīgi silts.

Rudzu mēnesis jeb augusts, mūs iepriecinās mēneša sākumā, kad būs labvēlīgs laiks labības pļaujai. Vēlāk, laikā ap Lielo Māru (15.08.), atkal varētu mainīties uz mitrāku un vasarai vēsāku laiku.

Šogad vasara var priecēt ogotājus, jo šopavasar jau agri un daudz ir odu. Ticējums saka, ja odu ir vairāk kā knišļu, tad būs labs ogu gads. Ja vairāk knišļu - būs bagāta sēņu raža. Savukārt salnas maijā norāda uz siltu rudeni un labu ražas vākšanas laiku. Laika apstākļu ziņā 2012. gada vasara būs vairāk parasta Latvijas vasara nekā divas iepriekšējās.

 

Laiks maijā. 2012. gads

 

Vilis Bukšs

*laikrakstam "Vaduguns"

 

Laika zīmes. Maijs (Dzeguzes, sējas, lapu mēnesis)

Lapu diena ir 1. maijs. Diena, kad koki asiņo un tāpēc nedrīkst ne cirst, ne lauzt. Ticējumi. Ja lapu dienā koku lapiņas ir vismaz peļu austiņu lielumā – būs silta vasara. (Šopavasar bērziem lapiņas divu austiņu lielumā...).

Jegora diena ir 6. maijs. Šajā dienā nedrīkst lamāties, lai zibens neiesper. Jegora dienā vakara blāzma ar rīta blāzmu satiekas. Ticējumi. Ja ievas sāk ziedēt pirms Jegora - būs silta vasara. Jegora nakts salna, kas atkārtojas pēc nedēļas - paredz siltu rudeni.

7. maijs ir Jetes diena. Visīstākā sīpolu stādamā diena. Ja šajā dienā stāda sīpolus, tie izaug lieli un labi saglabājas. Šogad šī diena iekrīt pilnā mēnesī, bet šādā mēnesī stādītie sīpoli būs lieli un labi. Ticējumi. No Jetes līdz īstajai vasarai vēl var būt 12 salnas naktis. Ja Jetes dienā gubu mākoņi un pamalē ducina pērkons, būs labs gads.

Staņislava diena ir 8. maijs. Ticējumi. Ja Staņislava dienā uz celiņiem izdzīti slieku čuguriņi, “zeme aug” – klāt īstais sējas laiks. Ja šajā dienā varavīksne, jāvēro, kura krāsa pārsvarā. Ja dzeltenā - būs laba miežu raža. Ja zaļā - būs laba kviešu raža.

9. maijā ir Niklāva diena jeb Ījābs. Var stādīt gan sīpolus, gan kartupeļus. Laba diena arī zirņiem.

12. maijs laba diena dziedniecībai jeb Dziednieku diena. Šajā dienā vairāk jābūt saulē un vējā. Arī zemei un ūdenim ir liels dziedinošs spēks.

Jeremija 14. maijā. Ticējumi. Ja Jeremijas rītā skaidrs saullēkts - būs karsta vasara. Ja Jeremijā slikts laiks - būs gara un barga ziema.

19. maijs – “neīstā” Pēterdiena. Sākot ar šo dienu, pļavu zāle jāsaudzē siena laikam. Laba diena āra gurķu stādīšanai. Ticējumi. Ja gurķus stāda sievietes, tie izaug lieli un gari. Ja vīrieši - gurķi paliek ziedos.

23. maijā ir Mokeja diena. Šajā dienā zemes darbus nestrādā. Ticējumi. Ja Mokeja dienā slapjš – visu vasaru būs slapjš. Ja Mokeja rītā sarkans saullēkts, bet dienā lietus – būs slapja un pērkoņaina vasara.

Urbāna dienā – 25. maijā – durvis uz Vasaru vaļā. Saulains un karsts Urbāna dienas rīts paredz sausu un karstu vasaru. Ticējumi. Ja Urbānā spīd saule un ābeles zied un ceriņi zied, būs auglīga vasara.

 27. maijs – Sidora diena. Ticējumi. Ja Sidora dienā drēgns ziemeļvējš – būs auksta vasara. Ja daudz odu - būs labas ogu ražas. Ja daudz knišļu - būs daudz sēņu. 

Pahoms ir 28. maijā. Ticējumi. Ja sarkans saullēkts - vasarā būs daudz ugunsgrēku. Ja Pahomā silts, būs silta un saulaina vasara.

Vai maijā sajutīsim vasaru?

Ticējums saka: Ja maija sākums silts un sauss, mēneša beigās būs vēss un lietains. Bet ja maija beigas un jūnija pirmās divas dienas lietainas, tad vasaras pirmais mēnesis jūnijs būs sauss. Šķiet, ka turpmāko laika apstākļu attīstībā šis ticējums var apstiprināties. Maija sākums šopavasar saulains, sauss un varbūt ne tik silts kā gribētos, bet kopumā jauks. Arī pagājušās nakts salna un tās, kas vēl būs, ir tikai Pavasara Māras (25.03.) ticējuma par pavasara nakts salnām apstiprinājums.

Atbilstoši pagājušā gada novembrim un šāgada janvārim, kas līdz mēneša vidum bija silts, maijs kopumā būs silts un lielākoties arī sauss. Saulainās dienas un dzestrās naktis, kas ir lapu mēneša sākumā, vēlāk, ievziedā, nomainīs lietainākas dienas, bet siltākas naktis. Ābeļziedā un lakstīgalu dienās (ap 18.05.) atkal kļūs saulaināks, bet laikā ap Urbānu (25.05.) naktīs var būt arī salnas. Mēneša beigās, iespējams, būs vairāk nokrišņu un vēsāks.

Vairākas pazīmes nozīmīgajās februāra un marta dienās, tāpat arī agra lapu plaukšana bērziem un dzeguzes kūkošana aprīlī, liecina par to, ka šogad labvēlīgāka būs agrā sēja. Ne tikai graudaugiem, bet arī dārza kultūrām. Tāpat dārza kaitēkļiem šis būs labvēlīgs gads. Tomēr neskatoties uz to, šāgada maijs paredz labas ražas rudenī. 

 

Bērzs un alksnis

Vilis Bukšs

*Tev

 

Bērzs un alksnis

Vakar (19.04.), apgaitas laikā, vairāk uzmanības pievērsu bērza un alkšņa stāvoklim laikā pirms Ūsiņa (Jurģa). Šajās dienās jau iezīmējas tas, kurš Lapu mēnesim (maijs) sākoties, varēs greznoties viegla svīduma zaļajā rotā. Ja paveiksies, tad Lapu dienā (1. maijs) lapiņas varētu būt pelītes austiņu lielumā...

Pēc vakardienas vērojumiem dažādās vietās un daudzviet, tā vien šķiet, ka 1. maijā šajā sacensībā uzvarēs bērzs. Ja baltalkšņa un melnalkšņa pumpuros vēl tūļīgums un miegainums, tad bērzs to vien gaida, lai kādā no siltajām pēc Jurģu naktīm tas negaidot ietērptos spirgta zaļuma rotā.

Bērza un alkšņa sacenšanos vērojot, arī citi koki un krūmi steidz Lapu mēnesī ieiet ar zaļo gaismu... Ievām tas jau ir tradicionāli, ka tās nepakļaujas bērza un alkšņa sacensības noteikumiem un 1. maijā „finiša līniju” šķērso bieži vien ar salapojušiem paceltiem zariem... Blīgznas, kārkli, vītoli un tāpat arī pīlādzis, par bērza un alkšņa divcīņu tikai pasmīkņā, jo dažos pavasaros ar tiem sacensties var tikai ieva.

Ja notiks tā, ka Lapu dienā uzvaras Lapu vainagā gavilēs bērzs, tad ļoti iespējams, ka turpmākais pavasaris un vasara būs pārsvarā sausa. Ja tomēr alksnis, tad liela varbūtība, ka vasara būs slapja.

Ticējums. Ja bērzs izplaukst agrāk par alksni, būs sausa vasara. Ja bērziem lapas vēlu plaukst un ātri birst, tad būs gara ziema. Ja pavasarī alkšņi plaukst agrāk nekā bērzi, tad tas uz slapju vasaru. Ja alkšņi izplaukst agrāk par bērziem, tad būs slikta raža.

 

Māllēpe, kāpurs un vizbulis

 

Vilis Bukšs

*Tev

 

Māllēpe, kāpurs un vizbulis

Vakar, Otrajās Lieldienās (09.04.), mana 18 kilometrus gara un gandrīz 10 stundas ieilguša dabas vērojumu ceļojuma mērķis bija atrast pirmās māllēpes. 10. aprīlis ir mālainītēm veltīta diena un tāpēc būtiski bija tās klajā laukā atrast dienu iepriekš, lai šodien tām sūtītu saulainus sveicienus. 

Laika apstākļi 9. aprīlī bija labvēlīgi tam, lai aiz lielāka akmens no ziemeļvēja paslēpusies saules pusē atvērtos dzeltenā zvaigznīte. Priekšsajūtas nepievīla un Otrajās Lieldienās trīs dažādās vietās man uzsmaidīja saulainie ziediņi. Lai arī augsnes virskārta, pēc iepriekšējās nakts septiņu grādu sala vēl nebija atlaidusies, pavasara saule darīja savu un vienu pēc otras atvēra zeltainās galviņas. Ticējums. Ja māllēpītēm uzziedot vēl ir sniegs, tad tas sāks strauji kust.   

To, ka sniegam, kas vēl saglabājies mežos un ledum ezerā jāsāk ar skubu pazust, apstiprina arī augstu lidojošas zosis un dzērves. Vakar un šodien tās ir biežas viešņas pavasarīgajās aprīļa debesīs.

Otro Lieldienu pārsteigums man bija tauriņa kāpurs sniegā. Tāds pliks un pavasarīgs, bet drošs un apņēmības pilns vērpēju dzimtas kāpurs šķērsoja graudaina un saulē kūstoša sniega kupenu, kas bija „nostājusies” tā ceļā. Ticējums. Ja pavasarī uz sniega redz tārpiņu vai kāpuru, tad tajā nedēļas dienā nedrīkst ne stādīt, ne sēt, lai kukaiņi druvas nemaitātu. Vakar bija pirmdiena... Sējot un stādot no šīs dienas vajadzētu izvairīties! 22. februārī (trešdiena), atkušņa laikā uz sniega arī bija tārpiņi... Arī šī diena jāņem vērā, it sevišķi, ja stāda kāpostus, rutkus un kāļus.

Vēl viens vakardienas pārsteigums bija pirmās baltās vizbulītes. Protams, gandrīz desmit grādu nakts sals liek viņām ciest, bet tik un tā tās traucas pretim Pavasarim... Starp citu, pirmās zilās vizbulītes no sala kodieniem jau cietušas, bet tas neaptur burvīgā skaistuma „ielaušanos” nogurušās ziemas pēdējos dārzos...

Ticējumi. Ja pavasarī apsalst pirmie vizbuļi – būs agras rudens salnas.

 

Laiks aprīlī. 2012. gads

Vilis Bukšs

*laikrakstam "Vaduguns"

 

Laika zīmes. Aprīlis (Sulu mēnesis)

1. aprīlis ir Joka diena. Šajā dienā dzimis Joks, kas simbolizē mainīgo pavasari. Otra māņiem veltīta diena ir 30. aprīlis. Arī Pūpolnīca jeb Pūpoldiena šogad 1. aprīlī. Ar to sākas Klusā nedēļa.
Ticējumi. Kāds 1. aprīlis, tāds 1. oktobris un otrādi. Ja šajā dienā ūdens burbuļodams iet, būs labs zāles gads, ja nē - slikts. Saulains 1. aprīlis sola labu linu ražu.

Izidora diena ir 4. aprīlī. Nedrīkst strādāt zemes darbus.
Ticējumi. Jāvēro saullēkts. Ja sarkans saullēkts, būs labs gads. Ja dienā līst - tas zemei svētību nes. Ja debesīs zili mākoņi, tas uz siltumu un lietu.

5. aprīlis - Zaļā ceturtdiena.. Tā ir viena no Vēja un Ūdens dienām. Vēja māte var sodīt tos, kas to nesvētī. Šajā diena nedrīkst ne cirst, ne lauzt kokus, jo tad tiem tekot asinis. Zaļās ceturtdienas rītā jāmazgājas strautā, kas pret rītiem tek. Tad cauru gadu netrūks ne veselības, ne dailes, ne laimes.
Ticējumi. Ja Zaļās ceturtdienas rītā ola staba galā nesasalst – būs laba vasara. Ja Zaļajā ceturtdienā purina ābeles – rudenī tās dos daudz ābolu. Ja Zaļās ceturtdienas rītā pirms saules sarauj ziemā palikušās ozola lapas, izvāra tēju un dod to govīm iedzert – govis ir veselas un dod daudz piena.

Lielā Piektdiena jeb Piekta ir 6. aprīlī. Arī tā ir viena no Vēja dienām. Piektā negāja ciemos, lai pa to laiku pašu mājās neierastos nevēlami viesi.
Ticējumi. Ja ar deviņiem griezieniem Piektā nogrieztu pīlādža nūju ačgārni pārvelk mājā, tā ir laba, lai atvairītu jebkuru burvi vai raganu. Šajā dienā jāvēro laiks. Ja 6. aprīlī līst - lopiem būs labs gads. Ja graudains sniegs - būs laba griķu raža. Ja sals - būs bagāta auzu raža.

Klusā sestdiena šogad 7. aprīlī. To gaidot, slaucīja istabu, jo naktī no Piektas uz Kluso sestdienu nākot Laimiņa un dancojot. 7. aprīlī ir Vecā Pavasara Māra. Laba diena dziedinošu līdzekļu gatavošanai.
Ticējumi. Ja nakts 7. aprīlī ir silta – būs jauks pavasaris. Ja 7. aprīlī debess bez mākoņiem un spilgta saule – būs vētraina vasara. Ja šajā dienā negaiss – būs silta vasara un laba riekstu raža. Ja slapja - būs laba sēņu vasara.

8. un 9. aprīlis - Lieldienas. Tie ir senumseni Pavasara svētki. Lieldienu rītā Saule danco, Zeme šūpojas, Gaiss reibst un Ūdeņi dzied. Olas un šūpoles ir galvenie Lieldienu simboli. Tie simbolizē Pavasara atmodu, visur valdošo auglību un Dzīvā mūžīgo Augšāmcelšanos.
Ticējumi. Ja svētku rītā skatās caur zīda drāniņu, varot ieraudzīt pašu Laimu. Kāds 8. aprīlis, tāds 8. oktobris. Ja 9. aprīlī ķīvītes zemu lido, tas uz garu un sausu pavasari.

Tipsis jeb Tipša diena - 14. aprīlī. Pirmā pavasara aršanas diena. Diena, kad uzzied māllēpes un medņu riesta laiks. Šajā dienā tecināto bērzu sulu izmantoja dziedināšanai. Ja skaidra un silta Tipša nakts - būs silta un sausa vasara.
Baltajā svētdienā (15. aprīlī) izjauc un sadedzina Lieldienu šūpoles, lai nebūtu, kur raganām šūpoties.

23. aprīlis – Jurģa jeb Ūsiņa diena. Zemnieka gada sākums. Ar Jurģi saistīts rumulēšanās paradums – trokšņaina aplaistīšanās sākot jaunus darbus.
Ticējumi. Kāds vējš uzvar Jurģu dienā – tāds pārsvarā visu gadu pūš. Ja silts, kluss vakars - būs karsta vasara.

25. aprīlis – Markus diena. Nestrādāja, lai krusa nemaitātu tīrumus. Ja salst un snieg, vēl mēnesi būs aukstums.

Kāds varētu būt aprīlis?

Ticējums saka: aprīlis nav aukstāks par martu un siltāks par maiju. Savukārt cits ticējums vēsta, ja aprīļa sākums auksts, beigas būs siltas. Ļoti iespējams, ka šie ticējumi piepildīsies un sulu mēnesis tikai apstiprinās savu mainīgo dabu. Sals un graudains sniegs mēneša sākumā, pēc Jurģiem (23.04.) var atnest vasarīgi siltu laiku un lietutiņu.

Kopumā, kā tas nereti notiek, sulu mēnesis solās būt pārsvarā saulains un sauss. Ne siltāks un arī ne aukstāks kā parasti. Atbilstoši tam, kā dzeltēja bērzi rudenī, tā arī pavasara mēnesis aprīlis būs ar pakāpenisku pāreju uz īsti pavasarīgiem laika apstākļiem mēneša otrajā pusē. Līdz 18. aprīlim, vienai no galvenajām pavasara vēju dienām, vēl saglabāsies arī nakts sals un daždien ziemeļu vēji zemi iekrāsos baltu. Mēneša beigās, pēc siltām naktīm un dienās saulei sasildot gaisu, pēcpusdienās būs arī pirmie pērkona negaisi. Tas būs laiks, kad bērziem parādīsies pirmās lapiņas un piesaulītē ievzieds raisīsies. Arī agrajai sējai laiks varētu būt labvēlīgs.

 

 

Pretišķīgā Pavasara Māra

*27. marts 2011. gadā

 

Vilis Bukšs

*Mārītei

 

Pavasara Mārā 

Šodien, Pavasara Mārā, Meirovā (Viļakas pievārte) brāzmains ziemelis norāva cepuri un iesvieda dubļos... Rīta pusē lietus pārvērtās slapjā sniegā un rudens arums iekrāsojās pirmā sniega baltumā. Cīruļi un ķīvītes spītē vējam, bet strazdi kopā ar krauķiem meklē aizvēju mežmalā. Viļakas ezeriņā ledus biezums līdz elkonim... Bet, bijis arī tā, ka 25. martā esmu atklājis peldēšanās sezonu...

Pirms 5 gadiem, 2007. gada 25. marta pievakarē, Meirovas dīķī nopeldēju 25 metrus un dienasgrāmatā ierakstīju: Šodien izpeldējos. Peldēšanās laiks sācies, lai gan ūdentiņš ledains, toties atspirdzinošs. Diena todien bija saulaina, silta. Divpadsmit grādu ēnā, bet saulītē vasarīgi silts.

2007. gada 25. martā arī Viļakas ezeriņš atbrīvojās no ledutiņa. Vienīgi ziemeļgalā, uz Meirovas pusi, vēl turējās. Pēc pāris dienām arī tas pazuda. Togad Viļakas ezers ledū bija iekalts no 23. janvāra līdz 25. martam. Toties 2011. gada 25. marta pievakarē Viļakā sniegputeņa laikā rībināja pērkons, bet 27. martā vēl uz slēpēm šķērsoju sniegaino Viļakas ezeru un todien pa sērsnainiem laukiem veicu 20 km apli...  

 

  *25. martā, 2007. gadā, sešos vakarā pēc 25 m gara peldējuma...

 

Pirms Pavasara Māras

Vilis Bukšs

*Mārai

 

Tauriņi, skudras un agrene

23. martā veicu pirms Māras dienas agri modušos kukaiņu un augu vērojumu apli. Diena bija pavasarīgi jauka. Marta zilajās debesīs ziemeļrietenis dzenāja bērzu baltuma mākoņus, bet bērzu birztalās skandināja pelēkie strazdi. Lidoja sējas zosis un mazais ķīris, bet virs nenovākta pagājušā gada rapša lauka riņķoja peļu klijāns.

18 kilometru garajā ceļojumā pārsteidzošākais atklājums bija divi dzelteni tauriņi... Viens ar otru rotaļādamies spārnoja man apkārt un tā vien šķita, ka tie sadzērušies saldo kļavu sulu un visai pasaulei izkliedz prieka vēsti par pavasari... Vēlāk, bērzu birzs ielokā, saulainajā dienvidu pusē, redzēju arī raibeni... Ticējums saka, ja pavasarī pirmo pamana dzeltenu tauriņu – būs karsta vasara. Ja tumšu vai raibu – būs lietaina vasara. Ja seko ticējumam, tad dzeltenie liek cerēt uz saulainu vasaru...

Otrs 23. marta pārsteigums bija mazās melnās skudriņas, kas pamodušās pirms Pavasara Māras un žirgti tekalēja pa vecā ozola celmu. Ticējums pareģo, ja pavasarī pirmās pamostas skudras, būs sausa vasara. Ja sliekas – slapja.

Trešais, kas dod ticību sausai un saulainai vasarai, ir pirmā pavasara sēne – sārtā jeb košā agrene. Patiesībā mans vakardienas ceļojuma mērķis arī bija atrast šo pirmo spilgti krāsaino pavasara burvību, kas no sniega atkusušajās saulainajās un jau iesilušajās vietiņās uzzied kā sarkana saulīte...

Dabā viss notiek un saulainajā 23. martā arī Latvijas ziemeļaustrumos bitītes aplidoja stropus, sausajā zālē čabināja vilku zirnekļi un līdzās agrenēm sava tīkla pavedienā šūpojās pelēkais pļavu zirneklītis. Dīķī, virs ledus sakrājušā ūdenī jau ūdens vabolīte airēja, bet atmatā panātrīte ziedpumpuriņus raisa... Protams, pats pirmais manī izbrīnu radīja rabarbers mazdārziņā. Tas no zemes lien ārā, kā sarkana saule saullēktā. Tieši šorīt, dienu pirms Pavasara Māras, bija vērojams koši sarkanīgu atstaru sarkanas saules lēkts... 

23. marts kartē jeb pirmie pavasarī