Vilis Bukšs
*Jaunavai
Bezvainīgās ieņemšanas svētki
Katoļiem šodien, 8. decembrī, lieli svētki. Par to vēsta Bezvainīgās ieņemšanas dogma, kuru 1854. gadā pasludināja pāvests Pijs IX. Svarīgākais šajā par nemainīgu patiesību atzītā notikumā ir tas, ka „Jaunava Marija kopš paša pirmā savas ieņemšanas brīža ir tikusi pasargāta no jebkāda pirms grēka traipa." Šis apgalvojums daudziem vienkāršajiem katoļticīgajiem nav saprotams, bet tie, kas mēģina rast atbildi, rada jūru dažādu izskaidrojumu. Šorīt es tikos ar veco, nu jau izbijušo katoļu mācītāju un viņa jauno sievu. Par daudzko runājot, dažas minūtes savas sarunas laika veltījām arī 8. decembra svētkiem.
Es jautāju vecajam vīram: „...un tomēr, kā Jūs izskaidrojat šo svētku būtību?” Sirmgalvis atbildēja: „Tas neprasa nekādu skaidrojumu. Šī dogma, tāpat kā visas Kristus un pēc Kristus laika reliģijas sakņojas seno vēdu un mūsu senču saprašanā par Visumu un tā uzbūvi. Bezvainīgās ieņemšanas akts un fakts nav nekas cits, kā Saules lejupceļa neizskaidrojamā un šķietami nevainīgā pagriešanās augšupceļam. Gaismas atgriešanās jeb piedzimšana Ziemassvētkos, kas kristiešiem simbolizē Kunga piedzimšanu, ir tas, kam aizņemta šī Bezvainīgās ieņemšanas dogma. Vienkāršāk sakot, Dabas notikumi jeb Saulgriežu akts ir cilvēciskoti. Arī šis datums, 8. decembris, pēc Jūlija kalendāra atbilst 22. decembrim, kad diena pagriežas uz pavasari.”
Atvadījies no sava sarunu biedra un mājas pagalma vārtiņus aizvēris izgāju uz ielas. Man pretī nāca un iespējams, gāja uz baznīcu, divas sirmas un savā ticībā nelokāmas katolietes. Viņas skatījās uz bijušā mācītāja mājas pusi un viena no viņām noteica: „Skaties! Abi pa mājas priekšpusi grozās, bet uz baznīcu neiet... Grēka gabals!... Maz vēl bija, ka pats baznīcu noliedza, bet te vēl jaunu meiteni pavedināja un no ticības atrāva...”.
