Latvijā

Sabiedrība

Autors: Kristaps Kalns, Diena

Laika vērotāji ziemu prognozējuši labāk nekā sinoptiķi

BNS

Ceturtdiena, 25. decembris (2008) 14:36

A A

Komentāri: 17 Vērtējums: +8

Laika vērotāju prognozes par ziemu bijušas precīzākas nekā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai (LVĢMA), tā liecina meteorologu blogs "Meteoziņas" vēstītais.Dabas vērotāji, pamatojoties uz senču ticējumiem, prognozēja, ka līdz Ziemassvētkiem īstas ziemas nebūs. Lai arī daži ticējumi bija pretrunīgi, vairums norādīja, ka rudens ievilksies un stabila ziema līdz Ziemassvētkiem neiestāsies. Dabas vērotāji teic, ka visticamāk laiku noteikt pēc gājputnu rīcības rudenī. Ja tie ilgi uzkavējas un prom nelido, tad arī ziema tik drīz nesāksies. Tāpat novērots, ka šoruden lapas kokos ilgāk nekā parasti bijušas zaļas, kas arī norādot uz vēlu ziemu.

Decembra sākumā laika vērotājs Vilis Bukšs no Balvu rajona prognozēja, ka Ziemassvētkos būs neliels sals un sniegs un šī prognoze ir piepildījusies.

Turpretī LVĢMA ilgtermiņa prognozes izrādījušās visai greizas. Oktobra sākumā LVĢMA prognozēja, ka šī paša mēneša beigās iestāsies stabils sals un gaisa temperatūra pazemināsies līdz -11 grādiem, taču laiks oktobra beigās bija ļoti silts, Daugavpilī temperatūra sasniedza +16 grādus un daudzviet, tostarp arī Rīgā, uzstādīti jauni siltuma rekordi 30.oktobrim. Un lai arī novembra prognoze nebija tik neprecīza, arī tad solītais stabilais sals mēneša beigās neiestājās.

Meteorologu blogs "Meteoziņas" raksta gan par vietējo, gan ārvalstu meteodienestu prognozēm, tāpat apkopo arī dabas vērotāju prognozes.

Dabas vērotāju prognozes ziemai apkopoja 22.septembrī.

Sinoptiķi norāda, ka arī mūsdienās tehnoloģijas vēl neļauj precīzi prognozēt laiku vairāk par desmit dienām, taču ir iespējams noteikt tendences, kā laika apstākļi varētu attīstīties. Piemēram, Lielbritānijas meteodiesests "Metoffice" neveido detalizētas prognozes mēnesim, bet dažos teikumos raksturo, kāds būs viss gadalaiks. Savukārt laika prognozes tuvākajām dienām sinoptiķiem gan ir krietni precīzākas par dabas vērotāju minējumiem.

Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 3 Balsu skaits:4 x
zvirbulēns 14:47

Tā ir taisnība, dabas vērotāji iekabina! :)))
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 5 Balsu skaits:2 x
bite 15:05

Tad jau taupības nolūkos tos greizos prognozistus jālaiž vaļā!
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 5 Balsu skaits:2 x
ruksis 15:19

Dabas vērotājiem ar ir internets un šie mierīgi paskatās gismeteo.ru un lieta darīta
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 3.5 Balsu skaits:3 x
zvirbulēns 15:23

Jā, Latvijai šis metereologu centrs ir lieka greznība, naudas dedzināšanas vieta :))
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 5 Balsu skaits:1 x
kapeeciitis 15:25

tad jau tieshaam , puse no tiem nederiigajiem lohiem ir jalaizh valjaa, es nevaru veel iedomaaties darbu, iznemot valsts parvaldi, kur vareetu visu laiku kluudiities, un sanemt algu, un veel beigaas preemijas arii, labaak tad kluseejussi buutu.
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 0 Balsu skaits:0 x
sals 15:28

Par ko tikai sie sinoptiki sanem algu?
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 5 Balsu skaits:3 x
eeem 15:30

es gan atbalstu sinoptiķus, jo kā tur rakstīts - sinoptiķi precīzāk nosaka laiku tuvākajām dienām un visādas tuvojošās kataklizmas tuvākajām dienām. nebūtu dzirdējis, ka dabas vērotāji kliedz - parīt būs stipra vētra. to viņi noteikt nemāk.
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 5 Balsu skaits:3 x
amba 15:33

Privataja uznemuma darbiniekam algu maksa par labi padaritu darbu, ja prece, pakalpojums ir nopirkts, pardots, bet Latvijas valsts iestades, valsts parvalde, Saeima, ierednieciba, ministrijas, metrologija algu sanem, loti lielas algas sanem par loti zemas kvalitates darbu. Vadiba, Saeimam ierednieciba valsti ir novedusi bankrota, bet algas vini sanem loti lielas, par ko?
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 4 Balsu skaits:4 x
Kaspars 16:02

Da nevajag mums sinoptiķus, mēs ļoti labi varam iztikt bez viņiem, ar ārvalstu satelītprognozēm.
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 5 Balsu skaits:1 x
zemnieks 16:07

Pagājušā ziema iekabināja visiem ,ik sevišķi dabas vērotājiem .
Vērtējums: 4 Balsu skaits:1 x
laikavecis 16:43

sen bij laiks veicināt laika vērotāju prognožu eksportu, likvidējot negodīgo konkurentu LVĢMA :)
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 0 Balsu skaits:0 x
nu nu 17:25

Ja tie laika vērotāji ir tik gudri, lai pasaka, kad krīze beigsies.
Vērtējums: 4.5 Balsu skaits:3 x
Dienas Dzens 18:00

Kaut kāda sviestaina ziņa. Pirmkārt, nevajag konfrontēt dabas vērotājus ar meteorologiem, jo tie paši meteorologi nav nekas cits kā dabas vērotāji, jo ko gan vēl viņi vēro, ja ne dabu, tikai pielietojot īpašas tehnoloģijas. Otrkārt, nevajag radīt bezjēdzīgu ažiotāžu. Ja ir 20 dabas vērotāji un katrs no tiem, pasūkājo īkšķi, izsaka atšķirīgu prognozi par gaidāmo ziemu, tad ir liela iespēja, ka 1 vai 2 caurmērā trāpīs. Bet kāds ir pajautājis, cik ir to tā saucamo dabas vērotāju, kuru prognoze izrādījās kļūdaina?
Un visbeidzot - ja jums vajadzētu doties jūrā vai palaist lidmašīnu, tad pie kā jūs grieztos - pie dabas vērotājiem, vai tomēr pie meteoroloģijas dienesta?
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 5 Balsu skaits:1 x
to: nu nu 18:03

Kāds sakars laika vērotājiem ar krīzi? Vai tad tas ir kaut kāds gadalaiks????
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 5 Balsu skaits:2 x
pavians 18:14

....nu ja,ka gadalaiks!!! Atnāk un aiziet...
Vērtējums: 4.5 Balsu skaits:3 x
D.DAUKA 18:39

...Lai arī daži ticējumi bija pretrunīgi...
man viss šitais atgādina anekdoti par čigāna dēliem
kā tur viņu tēvs teica ka jamajam gudri dēli
viens saka ka lietus būs bet otrs saka ka nebūs
un vienmēr vienam taisnība ...
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 0 Balsu skaits:0 x
Alija 20:12

Zinu kungu, kurš savā burtnīcā meteoziņas apkopo jau no 1955.gada, un par šo gadu zināja teikt ļoti precīzas prognozes- pat iesmēja, kad meteodienesti oktobra beigās ziņoja, ka būs sniegs un visādi citādi brīnumi...

Komentēt rakstu

Apskatīt visus komentārus |17|

Vērtējums: +8

Latvijā

Novados

Autors: Uldis Briedis, Diena

Dabas vērotāji: ziema iestāsies vēlu

Laura Šupstika, speciāli Dienai

Ceturtdiena, 18. septembris (2008) 14:23

A A

Komentāri: 9 Vērtējums: -2

Šogad ziema iestāsies vēlu, prognozē dabas vērotāji, kas pēc šiem novērojumiem prot paredzēt laika apstākļus. Vilis Bukšs no Balvu rajona Viļakas pastāstīja, ka, pēc viņa vērojumiem, šī ziema varētu būt mērena un maiga, taču ap Ziemassvētkiem un Jauno gadu varētu sagaidīt pirmo aukstuma vilni. Savukārt Arturs Mauriņš no Salaspils teic, ka daba vēl ziemai nepošas. “Bērzi vēl ir zaļi un ziemai negatavojas,” stāsta A.Mauriņš. Viņš lēš, ka janvārī varēs baudīt ziemas priekus un vizināties ar slēpēm. Pēc viņa novērojumiem, arī pavasari nevarot gaidīt agri. “Gadalaiki būs garā diegā izstiepti – vēsi un ilgi,” teic A.Mauriņš.

Arī laika pētnieks V.Bukšs norāda, ka rudens šogad būs ilgs un lietains, uz to norādījuši dabas procesi jau vasarā - gan skudras, kas savus pūžņus būvēja augstākās vietās, lai tajos neieplūst mitrums, gan lapsenes un sirseņi, kas meklēja drošākus patvērumus. Arī bagātīgā pīlādžu raža liecinājusi par nokrišņiem. Līdz ar to varot gaidīt, ka šādi laikapstākļi saglabāsies līdz Ziemassvētkiem, savukārt ziema ieilgs līdz Jurģiem. Arī viņš kā pamatojumu maigai ziemai piesauc bērzus - tie šogad sākuši dzeltēt no apakšas.

V.Bukšs norāda, ka kopumā šoziem sagaidāmi arī vairāki divu, trīs dienu ilgi aukstuma viļņi ar strauju temperatūras pazemināšanos. Viņš pieļauj, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados arī šī ziema varētu būt vējaina, un līdzi nest tradicionālās janvāra vētras. Turklāt pastāvīga sniega sega neesot gaidāma - lietus nepārtaukti mīsies ar sniegu, pārliecināts V.Bukšs. Sevišķi nokrišņiem bagāts būšot janvāris, kad visdrīzāk būs sniegs.

Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 5 Balsu skaits:2 x
who cares » ... 15:22

;) Ziema vienmēr iestājas ap 20 - 22. decembri, savukārt, laiks ir auksts jau tagad.
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 0 Balsu skaits:0 x
NAV VIENALGA 15:43

ziidaste!
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 0 Balsu skaits:0 x
Liene 15:46

Ja prognozes saklausījusies , nopirkšu nepareizo kažoku??????
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 0 Balsu skaits:0 x
@ 15:52

Forši, ka tā var paredzēt laikā, kad nekas vairs nav dabā droši pasakāms. Sinoptiķi jau galīgi bezcerīgi palikuši, vēl uz dabas pētniekiem cerību var likt.
Cerams, ka Bukšs ar Bokšu par viedokļa autorību tomēr nesatrīdēsies - abi pauž vienu un to pašu.
Sevišķi man patika frāze par 2-3 aukstajām dienām. :) Ar garantiju.
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 0 Balsu skaits:0 x
miegs 16:05

nu gan dzen merena ziema tad jau redzes kapec neņem vera ka Golfa straume atdziest un lidz ar to var secinat ka ziema bus un laba.
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 0 Balsu skaits:0 x
ZBL 16:11

Tas nu kā kuram bērzam. Purva bērzi kurzemē jau tikpat kā bez lapām, bet āra bērziem vēl zaļums turas. Turklāt jāņem vērā aktīvā tropu vētru plosīšanās, kas atņem okeānam siltumu un ziema var izrādīties barga. Turklāt divus iepriekšējos gadus jau bija siltās ziemas, tā kā liela iespēja, ka šī būs bargāka.
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 5 Balsu skaits:1 x
sekste 16:11

Šitie veči, kuri paceļ no zemes akmeni un pēc tārpa pozīcijas apakšā "prognozē" laiku daļēji siltu un daļēji aukstu ar ticamību 50 procenti, ir galīgi piebesījuši. Piedodiet, bet labāk būtu gājuši uz vagu un rakuši laukā kartupeļus ziemai. Ka nesasalst, jo tuvojas ziema. Neatkarīgi no jūsu prognozēm.
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 0 Balsu skaits:0 x
Bebrens 16:18

Velti nievājat dabas vērotāju prognozes. V. Bukša parģojumiem sekoju līdzi vairākus gadus, un tie ir un ir piepildījušies.
Vērtēt komentāru:

Vērtējums: 0 Balsu skaits:0 x
NAV VIENALGA 16:19

vispaar jau es domaaju, ka shajaa apgabalaa klimats vnk ir d*rsaa! kaut kaads auksts slapjdranjkjis 9 meeneshu garumaa...
riebjas jau ne tikai valdiiba, bet arii klimats!

Komentēt rakstu

Apskatīt visus komentārus |9|

Vērtējums: -2

Rudenis? Rudens? Rudentiņš?

Ja uznāk nogurums – būs lietains laiks, vēsta ticējums. Bet, ja cilvēki nogurst un nogurums turpinās dienām un nedēļām, tad būs lietains rudens un sniegaina ziema. Šogad, jau vasarā cilvēki bija paguruši gan no politiskām aktivitātēm, ekonomiskām problēmām un nenokārtotas sadzīves. Tāpēc, šķiet, rudens būs vējains, nokrišņiem bagāts un arī tam sekojoša ziema būs vētraina.

Šā gada pavasarī, pīlādžiem ziedot, klāt bija arī pagājušā gada ogas, un tas, savukārt, vēsta, ka rudens būs slapjš. Bet ogas, kuras šobrīd rotā pīlādžkokus, liecina, ka ziema būs auksta. Jau augusta sākumā daudzos kokos (bērzos, ošos, liepās) parādījās dzeltenas lapas. Tas atkal ir apstiprinājums tam, ka rudens būs agrs, garš un lietains. Arī āboliņa, īpaši baltā, neprātīgā ziedēšana vasarā, runā par lietainu rudeni un agru sniegu.

Kokiem jau šodien lapas sāk dzeltēt no apakšas, bet pavasarī, marta beigās uznākušais sniegs (Lieldienās), apstiprina pieņēmumu, ka rudens būs garš un ziema vēla. Māras dienai (25. marts) sekojoša nakts bija auksta, tāpēc arī rudens var būt auksts, drēgns, lietains. Un vēl. Bērtuļos (24.augusts) šogad lija, arī pērkons ducināja un saulīte spīdēja. Tātad, līdzīgs būs visu rudeni. Toties siltais augusts var atsaukties vējainā oktobrī.

Šāgada rudeni var raksturot trīs vārdos: agrs, lietains, ilgstošs.

©Vilis Bukšs

28. augusts (2008)

***

VASARA

Latvijā

Sabiedrība

Autors: Raitis Puriņš, Diena

Dabas vērotāji Jāņos sola lietu

BNS

Sestdiena, 31. maijs (2008) 19:00

A A

Komentāri: 3 Vērtējums: +2

Šogad Jāņos gaidāms lietus, jo arī Ziemassvētkos ir lijis, prognozē dabas vērotāji. Ilmārs Priediņš no Kuldīgas rajona sacīja, ka, iespējams, lietus būs tikai Līgo dienā vai naktī, taču lietus noteikti būs. Savukārt Vilis Bukšs no Balvu rajona apgalvo, ka lietus varētu būt gaidāms pirms Jāņiem, bet svētku dienā varētu būt vien īslaicīgi lieti, ne stipras lietus gāzes.

Vasaru dabas vērotāji sola lielākoties patīkamu un saulainu. Līdz Jāņiem laika apstākļi varētu būt vēsāki, brīžam ar īslaicīgiem lietiem, jo aprīļa sākumā ir iepūtuši aukstie vēji. Taču jau pēc Jāņiem laiks kļūšot karstāks un vasarīgāks. Tomēr dabas vērotāji min, ka jau jūlijā varētu būt gaidāmas periodiskas lietusgāzes, kas apgrūtinās siena laiku zemniekiem.

Dabas vērotāji stāsta, ka salnām daudz vairs nevajadzētu būt.

Arī Lielbritānijas meteoroloģijas dienests "Metoffice" prognozē, ka šovasar mūsu reģionā karstuma viļņi mīsies ar vēsām un lietainām dienām, jo Eiropas centrālajā un dienvidu daļā laiks lielākoties būs karsts, prognozē pat vienu no karstākajām vasarām pēdējo gadu desmitu laikā, bet Eiropas ziemeļos būs lietaināks un vēsāks nekā parasti.

Komentēt rakstu

Apskatīt visus komentārus |3|

Vērtējums: +2

***

PAVASARIS

Pavasaris varētu iestāties aprīļa beigās vai maija sākumā

LETA

23. marts (2008)
18:05


Piedalīties diskusijā par šo rakstu (94)

Dabas zīmes liecina, ka šogad paredzams vēls pavasaris, kas varētu iestāties aprīļa beigās vai maija sākumā, pastāstīja laika vērotājs Vilis Bukšs no Viļakas. Bukšs norādīja, ka aprīlī iespējams vēss laiks un slapjdraņķi, arī gājputnu atgriešanās šogad paredzama vēlāk nekā pērn.

Dabā vērojamas pretrunīgas zīmes saistībā ar vasarā sagaidāmajiem laika apstākļiem, tomēr pastāv liela iespēja, ka vasara būs sausa un saulaina, prognozēja Bukšs.

Kā ziņots, Lieldienās daudzviet Latvijā uzsnidzis sniegs. Savukārt sinoptiķi prognozē, ka nākamnedēļ valsts austrumu rajonos naktī gaisa temperatūra noslīdēs pat līdz mīnus 10 grādiem pēc Celsija skalas.

Kad Zeme ietinusies tumsas palagos un pelēkajās dienās stiepj rokas pret Debesīm, tad Saulīte, sava Ceļa viszemākajā punktā nokāpusi, sniedz savus Gaismas starus māmuļai Zemei.

Janvāra pirmajās dienās, Saule un Zeme ir vistuvāk viena otrai. 2. janvārī Saule visciešāk pieglaužas Zemei. Viņas Gaismas rokas apskauj salstošo, ledaina tukšuma apdvesto Zemi un notiek tuvības akts. Šajā notikumā dzimst Brīnums!!! Šis Brīnums ir Jauna Dzīvība, Jauns gads un Jauns Saules cikls.

Šis Brīnums, kas piedzimis Saules un Zemes apskāvienos, simbolizē Mūžīgo Mīlestību, mūžīgo tieksmi pasniegt roku tam, kam salst, kas tumsā iegrimis alkst pēc mīlestības.

Saules un Zemes mīlestībā dzimušais BRĪNUMS vienmēr atdzimst kā BEZGALĪGA MĪLESTĪBA.

Pilnības iemiesojuma laikā vislielākais Brīnums TU. TU, kas sevī nes Saules Brīnumdares likumu: vismelnākajā tumsā ieejot, aizdegt Mīlestības Gaismu.

Pusnakts vārdi...

Sniegbaltās Sfinksas bezgalīgi dziļas un gudras acis raugās zilganā punktā pie apvāršņa. Viņas sejas vaibstos atspīd manas mīļās sievietes pārdabiskais tēls. Viņai virs galvas Bezgalības kronis un pavasara saules izgaismoto zilo debesu dzīlēs skan vārdi... Mīlu...

Un tikai Viņas dziļa un vienmērīga elpa sarauj un izpleš Visumu. Es ieplūstu Viņā un Viņa Manī. Es saplūstu Visā un Viss Manī. Bezgalīga Mīlestība un Ir neizsakāma viļņošanās...

Es atgriezos... Mani saņēma silts mīļas sievietes smaids. Viņas pirkstiem iegrimstot manos matos un karstajām lūpām pieskaroties manai vēsajai pierei, skanēja vārdi: eh, manu antiņ! Atgriezies īstenībā...

pusnakts vārdu turpinājums...

Mana Dzīve ir mana filosofija, dzeja, mana glezna un reliģija. Manas saulrieta ciešanas un mana rītausmas svētlaime. Un Viņa, vienmēr bēgošais apvārsnis, ir tikai mana Dzīve...

Katru dienu es ciešu un manas ciešanas ir neizsakāmas. Katru dienu manu sirdi plosa mūžības dziņa. Katru dienu manā sirdī deg bezgalīgu ilgu uguns un nepārvarama tieksme liek nesamierināties ar caurvēju, un nepārtraukti aicina pēc kaut kā tik bezgalīgi tāla un reizē arī pie kaut kā bezgalīgi tuva...

Es esmu un palieku nesaprasts un neizprotams. Ja redzu noslēpumaino Dimanta Zvaigzni, mani ievieto psihiatriskajā slimnīcā un saka, ka es jucis. Ja es cīnos par taisnību, tad saka, ka es traks. Ja runāju patiesību, tad saka, ka esmu slims... Jā, arī tā ir mana dzīve.

Un atkal un atkal mani nomierina Viņas vārdi... Viņas pusnakts vārdu klusais plūdums, kurā atmirdz ziemas zvaigžņu tālais spīdums... Un tikai atbalss, atbalss... antiņ!, Tava Dzīve ir arī Mana Dzīve..., kā vakarblāzma izdziest ziemas naksnīgajās debesīs...

piebildes pusnakts vārdiem…

Tobrīd es runāju par dzeju, bet mana Māte... aizgāja,

kā Saule, klusi, aiz apvāršņa…

Man parādījās vīzija - Mātes saraudātās acis.

Es lūdzu: Māt, kad Tu biji starp mums, es neizžāvēju asaras Tavās acīs, tad atļauj to izdarīt tagad…

Un saki, kā lai es izpērku savu vainu!?...

Māte atbildēja: Mīli cilvēkus. Mīli citus tā, kā Tu tagad mīlētu mani...

Un atkal mani nomierināja Viņa… Viņa iznāca pavasarī, rīta pusē un agri no rīta, saulstaru pavadīta. No Viņas lūpām izlauzās sen aizslēgtie vārdi: Mīli! Atceries Mātes vēlējumu…