- Tam, kam ir laiks, nav mantas. Kuram ir manta, nav laika.
- Viņš saka – maza alga. Toties Viņam ir daudz laika... Un ko Tu gribētu? Daudz naudas, vai daudz laika?... Vai abus divus?... Bet man nav neviena...
- Viņš nododas apcerei par pārdomu jēgu...
- Vizbules jau zied, tikai sniegputenis neļauj tās saskatīt...
- Tu mana mazā, mīļā, mīkstā, siltā... pele.
- Es skaitu sekundes, minūtes... lai piepildītu šīs stundas...
- Ak, kā skrien laiks! Tā, ka es nevaru izgulēties..
- Mīlestības vārdā aiz sevis atstāj līķu kalnus un asiņu upes...
- Es Tevi mīlu! Es tā Tevi mīlu, ka iemīlējos pats sevī...
- Uzdāvināju mīlestības šokolādi ar riekstiem un skabargām...
- Kas Tu būtu, ja es Tev neiekostu... sirsniņā...
- Mīl, nemīl... viņš skaitīja asaras uz vaiga...
- Patiesībā sieviete grib ne jau mīlestību, bet īpašu uzmanību. Ar apbrīnu un nonākšanu ekstāzē...
- Nu, un ko Tu gribi? Lai Tevi mīlētu!.. Bet kā to var izdarīt, ja mana sirds ir tukša un ledaini auksta. Kā tālās zvaigznes ziemas naktī...
- Sievietes piemineklis ir viņas bērni...
- Nevainojiet mani, ka bērnam iemācīju rīkoties ar uguni. Es to darīju tikai tāpēc, lai viņš nenosaltu. Bet tas, kam salst... gatavs sadedzināt visu...
- Sievietes atnākšana ir kā rītausma, kad pasaule pielīst ar jaunām cerībām, sapņiem un jautājumiem.
- Sievietes lielākā bagātība nav ne skaistumā, ne čaklumā, ne arī bērnos. Sievietes bagātība – viņas sievišķībā.
- Cik labi, ka putniem ir ligzdas, cilvēkiem – sava pavarda guns. Cik labi, ka pa pasauli neklīsti viens, kā padzīts, nepieņemts suns...
- Skaistākā dāvana sievietei – skaistas atmiņas...
- Sieviete var nedomāt it ne par ko, izņemot vienu – par savām vecumdienām...
- Tavs zobens neprasa: - Pārbaudi manu asumu! Tas.. cērt.
- Aizver acis un piedzīvo trauksmainu nakti...
- Paldies! Par aizputinātām pēdām dubļos...
- Izvēlies baltākos ceļus, baltākos vārdus, baltākos ziedus...
- Tavs starojums mani pārvērš putekļos...
- Kādas Tev acis! Ogles sniegā...
- Pārbaudi manus glāstus ar ugunīgu dzirksteļu spietiem...
- Skaistums ir skaists savā ne skaistumā...
- Atsūti man atmiņu vēstuli no bērnības... ar zilajiem sapņiem un rozā cerībām...
- Ko Tu uztraucies? Satraukums ir tikai Tavā sirsniņā...
- Bara instinkti nogalina personību...
- Ēd konfektes ar saldējumu un Tu dzīvosi saldējuma mūžu...
- Piepildi manu kailumu ar siltu, maigu, glāstošu elpu un es... atdzīvošos...
- Man patīk Tavs tēls. Profils. No priekšpuses Tu esi agresīva...
- Man jāraud kaut vai tāpēc, lai es neaizrītos no saviem smiekliem.
- Nelaimīgais nemaz nav tik nelaimīgs, kādu jūs viņu iedomājieties... Par tādu viņš kļuvis tikai pateicoties savai laimei.
- Savus pielūdzējus sievietes neskaita. Bet tām ir īpaša uzskaite tiem, kuriem ir kategoriska nostāja pret viņām...
- Ļaujiet sievietēm brīvi izteikties, tad varbūt arī jums izteiks komplimentu...
- Sieviete nav tā noslogota, lai neredzētu vīriešu vājības.
- Vijoli spēlē vijolnieks, sievieti – liktenis...
- Sievieti mūžīgi moka apziņa, ka kaut kur pasaulē ir vēl skaistāka, gudrāka un laimīgāka...
- Visam sākums un nejēdzību gals.. tāds es esmu šajā brīdī un šajā vietā…
- Ko vēl man paveikt šajā man galīgi neizprotamajā pasaulē…
- Pastāsti par maniem nopelniem kukaiņu pasaulē…
- Es jau biju, tur, aiz horizonta…
- Nu, un ko tagad?... kad esmu tāds vārgs…
- Pagaidi, nesteidzies… Man vēl jāiekož…
- Es tāds mazs un neizskatīgs… Ko darīt?
- Pārtrauciet šo izrādi, man vēl tāls ceļš ejams…
- Sarkanas ogas krīt baltā sniegā un to iekrāso man nezināmās krāsās…
- Labi būt bez piebildēm tavā garajā stāstā…
- Vai!... Kā Tu mani mīli… Nē, es nevaru…
- Ūdeņos iegājis domāja, kā būtu, ja tagad nebūtu ūdens…
- Beigas. Man tik daudz sakāmā, bet nav vārdu, lai izteiktos…
- Viss labākais ir mūsos…
- Nevajag sevi baidīt, mēs jau tā sabaidīti…
- Ar uguni un ūdeni, caur dubļu mākoņiem…
- Uzgaidi, es tepat līdzās…
- Spļāviena troksnis atbalsojās pērkona mākoņos…
- Sarkani ziedi, sarkanas magones…
- Tavas aiziešanas iemesli man joprojām nav zināmi…
- Es Tevi iemīlēju ledainu ērkšķu vainagā…
- Man salst… Vai Tu vari mani atdzīvināt ar uguns pasauli…
- Nevajag! Tu pārāk svelmaina… Tava elpa mani sadedzinās…
- Es aizeju... Kad atnākšu, to es pats nezinu...
- Bet ar mani paliks Tavas burvīgās acis, Tavs smaids un ticība visam labajam...
- Aiziet man liek Pavasara tuvums... Pavasaris vienmēr mani apgriež, sagriež un pārgriež...
- Es vienmēr atcerēšos Tevi.. Tavas lūpas, Tavu lūpu kaktiņus...
- Viss paliks tāpat kā bija, tikai nebūs.... Varavīksnes...
- Man uzspļaut visam! Pietiek! Stulbuma teātris un nekas vairāk...
- Es vairs nepiedalīšos... Man pietiek... Šo ākstību...
- Uzgriez un piegriez šīs nervu skrūves... Lai neizlec...
- Rīt sākas pirmais Pavasara mēnesis un man... pofig...
Comments