Rudenīgiem vērojumiem un pārdzīvojumiem bagāta nedēļa.
Man nedēļa sākas ar sestdienas vakaru jeb svētvakaru un
tieši jaunas nedēļas priekšvakarā, sestdienā, saņēmu divus ielūgumus un abus,
kas saistīti ar Latvijas Tautas frontes divdesmit gadu atceres pasākumiem.
Viens ielūgums no LTF muzeja, kurā ielūdz uz atceres pasākumiem šā gada
11.oktobrī. Otrs, no Valsts prezidenta. Tajā Valsts prezidents un kundze ielūdz
uz svinīgu vakaru Rīgas Latviešu biedrības namā. Bet es tur nebūšu. Sestdien būšu
pie saviem rudenīgi zeltainajiem bērziem un pieglaužoties to baltajiem
stumbriem, izdzīvošu savas dvēseles sāpes...
Atmiņas par atmodas laiku un pārdomām nedēļas garumā pa
mazumiņam ievietoju savā datu krātuvē „Cilvēki”, kura piesaistīta manam blogam.
Kuram pieejama virtuālā pasaule, to var aplūkot šeit: http://meiravietis.typepad.com/mans/
Nedēļas vidū saņēmu vēl vienu ielūgumu, uz Žīguru kultūras
nama četrdesmit gadu atceres sarīkojumiem, kuri notiks novembra pirmajā nedēļā.
Bet kopumā nedēļa aizskrēja radošā darbā Viļakas pilsētas bibliotēkā.
Bibliotēkas vadītājas Vijas mudināti, mēs – Ināra, Aija un es, sparīgi
gatavojamies bibliotēkas akreditācijai. Arī darbs pie bibliotēkas emuāra: http://vilakabiblio.wordpress.com
prasa savu laika tiesu.
Nedēļas nogalē nobučošu savu sieviņu un Skype aprunāšos ar
meitu Karīnu, kurai tieši šajās dienās aprit trīs gadi, kopš viņa par savu mītnes
zemi izvēlējusies Īriju un ar dēlu Haraldu, kurš šobrīd strādā Jelgavas Zinātniskajā
bibliotēkā par datorspeciālistu un studē maģistratūrā.
Comments