Vilis Bukšs, laikrakstam "Vaduguns"
Laika zīmes. Decembris (Vilku mēnesis)
Ziemas pirmā diena ir 1. decembris. Šajā dienā aizslēgts Vasaras laiks un atvērtas durvis Ziemai.
Ticējumi. Kāds 1. decembris, tāda pārsvarā arī ziema. Ja 1. decembrī snieg, tad snigs līdz Ziemassvētkiem, bet ja līst, tad Ziemassvētkos salst.
4. decembrī ir Bārbala. Tā ir Aitu diena un vienīgā decembra diena pirms Ziemassvētkiem, kad gāja čigānos. Bārbalas vakarā jāmet kūleņi, ar rokām jāsit sev pa ceļiem, gurniem, galvu un jādzied: Strump, mani jēriņi, strump, kazlēniņi, Es pats strumpāju čigānu vakaru. Tas tika darīts, lai nākamgad aitām būtu gara vilna un kazām salds piens.
Ticējumi. Sniegaina Bārbalas diena sola bagātu jēriņu birumu. Ja 4. decembrī jauns mēness (šogad tā ir), tad būs normāla ziema un labs pavasaris.
Niklāva (Nikolaja) jeb Zirgu diena ir 6. decembrī. Šī diena ir ne tikai Ziemassvētku vecīša dzimšanas diena, bet arī mājas kustoņu diena.
Ticējumi. Kas šo dienu nesvētī, tam nepadodas ne zirgi, ne vistas, ne aitas. Ja Zirgu dienā cūkas berzējas, tad ziema būs ar sniegu, puteņiem, daudziem atkušņiem un lietu.
13. decembrī ir Lūcijas. Sākot ar Lūciju, diena kļūst par vienu putna nagu garāka. Arī vilkači uz sapulci ellē brauc trīsreiz gadā – Vasarsvētkos, Jāņos un Lūcijās.
Ticējumi. Ja šajā dienā suns vārtās uz muguras un ēd sniegu, būs vējaina ziema un daudz putinās. Ja Lūcijās sniegputenis un pērkons, tad būs slikta ziema un slikts siena laiks. Ja Lūcijās daudz sniega, tad ap Jāņiem būs daudz lietusgāžu.
Ziemas saulgriežu svētki ir Ziemassvētki. No 24. decembra vakara līdz 27. decembrim vai pat ilgāk. Ziemassvētkos iet čigānos, ar salmu un siena rotājumiem izgrezno telpas, rotā eglīti, no mājas uz māju staigā Ziemassvētku vecītis un galdā tiek likts labākais, kas mājā atrodas. Ziemassvētku laikā Saule nokāpj no sava debesu kalna un pēc kosmiska akta ar Zemi, sāk savu ceļu augšup, pretī Ziemeļzvaigznei. Vasaras saulgriežos Saule saņem vēsti no Zemes, kurā tā aicina Sauli atgriezties, jo pretējā gadījumā to Ziemas saulgriežos apprecēs Tukšuma valdnieks. To dzirdot, Saule apgriežas un steidzas atpakaļ pie Zemes, savas vienīgās un patiesās Mīlestības. Līdz ar Saules atgriešanos arī dzīvā daba pasargāta no kāzu dzīrēm, kurās Tukšuma valdnieks savus kausus iztukšo tukšus...
Ticējumi. Ja Ziemassvētku naktī debesīs daudz zvaigžņu, būs bagāts nākošais gads. Kāds vējš iepūš Ziemassvētku pirmajā dienā, tāds galvenokārt pūtīs visu ziemu, bet jo īpaši, ziemas pirmajā mēnesī.
Vecgada vakara (31. decembris) ticējumi un tradīcijas cieši savijušās ar Jaungadu.
Ticējumi. Ja Vecgada vakarā snieg, bites labi spietos un būs laba ābolu raža.
Kādam vajadzētu būt decembrim?
Šogad Mārtiņi (10. novembris) bija drūmi, pelēki un lietaini. Savukārt Katrīnas pēc sniegputeņa bija baltas un sniegainas. Miķeļi (29. septembris) bija mākoņaini, ar rasinošu lietutiņu, bet skudras vasaras pēdējā pilnmēnesī – miegainas. To visu apkopojot un salīdzinot var spriest, ka decembris kopumā būs maigs, mērens un ar nokrišņiem gan lietus, gan sniega veidā.
Mēneša vidū, pilnmēnesī, sals pastiprināsies un ap Ziemassvētkiem arī bļitkotāji varēs izbaudīt ziemas prieciņus. Decembra beigas, tātad, arī Ziemassvētki, vismaz mūsu pusē, būs balti, ar nelielu sniedziņu un mērenu salu.
Ap Ziemas saulgriežiem (21. decembris) vēji iezīmēs savus turpmākos ziemas un jaunā gada ceļus. Pēc baltajiem Ziemassvētkiem, iespējams, atkal sekos atkušņi un slapjdraņķi, kad lietus mīsies ar sniegu. Pirms un ap Svecaini (2. februāris) var būt arī īsti ziemīgas dienas, bet tad atkal dienvidrietumu vēji var atnest agru un garu pavasari, kas aizstiepsies līdz Jurģim (23. aprīlis) un vēl tālāk...