Mans Laiks

Laiks jūlijā

Vilis Bukšs
*laikrakstam "Vaduguns"

Laika zīmes. Jūlijs (Siena, Liepu, Vīgriežu mēnesis)

2. jūlijā sentēvi svinēja Laideni. Tas ir laiks, kad saulīte sāk “nolaisties” zemāk. Arī meitu tautās “laišana” saistās ar Laideni, jo puiši šajā dienā mēģinājuši nolūkot vai bildināt līgavas. Ap Laideni briest labība, tāpēc arī daina skan: Laidi, laidi, Laidenīte, Laidi miežus, laidi rudzus, Atlaid manu arājiņu.

Ticējumi. Ja Laidenē spīd saule un staigā gubu mākoņi, būs labs gads. Ja Laidene lietaina, tad viss siena laiks lietains.

 

4. jūlijā bija Bišu diena. Šai dienā ievāca pirmo vasaras medu un bites “palaida” liepās. Sākās liepzieds un sākās vasaras medus laiks.

Ticējumi. Ja saulaina diena, būs daudz garšīga medus. Ja līst, būs daudz baltā medus.

 

Septiņi brāļi ir 10. jūlijā. Tie paši Septiņi gulētāji, tikai pēc Vecā kalendāra.

Ticējumi. Ja “Brāļu dienā” ielīst, līs vai nu septiņas dienas vai arī septiņas nedēļas. Ja spīd saule – tā spīdēs septiņas dienas no vietas.

 

20. jūlijā Pērkona diena. 22. jūlijā – Madaļa. Abas dienas saistītas un tām bija sakars ar ticību Pērkonam. 

Ticējumi. Kurš šajās dienās bāžot šķūnī vai metot kaudzē sienu, to nosperšot Pērkons.

 

Jūlija galvenie svētki ir Jēkabi (25. jūlijs) jeb Saimnieku diena. Ap Jēkabiem sākās labības pļauja un Jēkabdienā varēja likt galdā pirmo jaunās maizes cepienu. Ja ne maizi, tad vismaz jauno rudzu biezputru. Arī jaunos kartupeļus un ābolus drīkstēja baudīt, sākot ar Jēkabiem.

Ticējumi. Ja Jēkabos ap sauli mazi mākonīši – būs sniegiem bagāta ziema. Ja silta un gaiša Jēkaba diena – būs auksti Ziemassvētki.

 

26. jūlijā ir Annas – Saimnieču diena. Senos laikos gan Jēkabi, gan Annas bija kāzu dienas. Jēkabos jaunais saimnieks (dēls) varēja pārņemt mājas valdīšanu, bet Annās pārveda jauno saimnieci.

Ticējumi. Ja Annas dienā līst – līs vēl divas nedēļas un visu rudeni.

 

Kāds varētu būt jūlijs?

 

Šogad Jevdokija (14. marts), Pahoms (28. maijs) un Pēteri (29. jūnijs) mūspusē bija saulaini un sausi. Savukārt miglas janvārī, kūstošais graudainais sniegs martā, mākoņi Mokejā (23. maijs) un lietutiņš Septiņos gulētājos saulaina, sausa un karsta jūlija prognozes iespējamību krietni samazina. Bet tas nav viss. Šīs dienas saliekot, “sakratot” un apgriežot otrādi, izveidojas jūlija laika karte. Kā apinītis alum, tā arī šeit, klāt vēl jāpieliek pārāk saulainā Sveču diena (2. februāris).

 

Gala rezultātā jūlijam kopumā vajadzētu būt mēreni siltam un ar nokrišņiem, kas drusciņ pārsniegtu normu. Ar īslaicīgiem trīs, piecu dienu vasaras siltuma viļņiem un pērkona negaisiem mēneša sākumā, vidū un beigās. Bet pa vidu tiem saulainas un ziemeļnieciski vēsas vasaras dienas ar īslaicīga lietus mākoņiem. Valdošie būs ziemeļu un rietumu puses vēji, kas mēneša vidū var atnest arī krusas mākoni.

 

Jūlija beigās, laikā ap Jēkabiem un Annām, varētu arī būt saulainas, sausas un karstas dienas. Iespējams, ka tradicionālais siena laiks būs nepateicīgs laika apstākļu ziņā, jo siens būs jāgrābj lietus mākoņu starplaikos. Arī tālāk sekojošais augusts, šķiet, īstu vasaru tā arī neatnesīs. Bet toties būs bagāts rudens ražas gads.

Laiks Jāņos un turpmāk

Pirmdiena, 22. Jūnijs, 2009

Laika vērotāji Jāņos sola lietu

22.06.2009.
Autors: VALDA VANAGA.

Odi šovasar esot kārni un nikni, taču bites medu nesīšot čakli

Laika vērotājiem zīmes rāda, ka bez nokrišņiem Līgo vakarā diemžēl neiztikt.

Skolotājs Jānis Jūgs no Valkas rajona Kārķiem savās piezīmēs atradis, ka aizvadītajos Ziemassvētkos mazliet snidzis sniegs, un, pēc senču ticējumiem, tad Jāņos gaidāms lietus. Tomēr siena laikam šogad vajadzētu būt labam, ko rādījusi saulainā Sveču diena (2. februāris), tikai nevarot saprast, kad tāds brīdis pienāks – varbūt augustā, jo arī jūlijs, viņaprāt, varētu būt pavēss. Lūk, Māras dienā (25. martā) pūtis nejauks ziemeļaustrumu vējš un saule bijusi "tāda nespodra", pēc senču gudrībām – slikts laiks Mārās norādot uz diezgan nepatīkamu jūliju. Savukārt par tādu jūniju, kādu esam piedzīvojuši, liecinājis izteikti nomācošais decembris, kad tikai trīs dienas visā mēnesī bijušas saulainas – dabas apritē par laiku jūnijā vēstot decembris.

"Tā kā jūnijā daudz lija, tad ciemiņus jau Jāņos daža mudīga saimniece varēs pacienāt ar beciņu mērci," atzīstot, ka nav sliktuma bez labuma, saka laika vērotājs no Viļakas Vilis Bukšs. Viņa brālis sev zināmajā sēņu vietā jau jūnija vidū vairākas esot atradis. V. Bukšs cer, ka šis varētu būt arī labs ogu gads, jo zemenes, mellenes un brūklenes noziedējušas bez salnām. Apkārtnē ļaudīm bites esot labi pārziemojušas, tāpēc, iespējams, krīzes sūrumam netrūkšot medus, ko pretī likt. Taču arī viņš domā, ka vasara kopumā būs slapja, jo 15. jūnijā, kas dabas vērotājiem ir zīmīgs datums, nemaz nav manīti aklie dunduri. Tautas ticējumos teikts, ja todien to ir daudz, tad gaidāma sausa vasara, bet, ja maz, tad slapja.

"Mūspusē odu daudz, bet šogad tie ir kārni un nikni," ievērojusi senču ticējumu zinātāja Inta Lanka no Indrāniem Madonas pusē. Tāpēc ilggadējā laika vērotāja iesaka "ķert siena laiku", kad vien iespējams. Viņa mudina vērot laiku 22. jūnijā, kad mainās mēness fāze. Ja todien labs laiks, tad tāds pārsvarā pieturēsies vismaz pāris turpmākās nedēļas, un otrādi. Arī viņa paredz labu medus gadu. Nesen vīram, kad tas mežmalā sējis kazām slotiņas ziemai, piepeši uz ķerras esot nolaidies spiets. To gan nācies atdāvināt citiem, jo paši ar biškopību nenodarbojoties.

Arī Emīlija Stepanova no Sedas spriež, ka kopumā vasara nebūs pārāk karsta, jo "govis nedancoja, kad pirmoreiz tika ganos izlaistas". Visas cerības esot jāliek uz jaukāku augustu. Diemžēl rudens varētu pienākt diezgan drīz, jo liepas šogad steidzas ziedēt jau jūlija sākumā, kaut gan īstais laiks būtu pāris nedēļas vēlāk. Turklāt ceriņiem ziedi saplaukuši reizē ar lapām, un arī tāda zīme vēstot par agru rudeni. Taču vēl jau priekšā zemeņu laiks, kas solās būt bagāts. Laba būšot arī pākšaugu raža, par ko liecinājis jau pavasaris. Tautas ticējumos teikts – ja daudz pūpolu, kā tas šogad bijis, tad daudz zemeņu, un zirņi un pupas augs griezdamies, atgādina E. Stepanova.

Laiks Jāņos

Vārda dienas: Maira, Rasa, Rasma

Sestdiena, 20.jūnijs

 

Jāņos ziedēs tulpju koks un nelīs lietus

20.jūnijs 11:11, 2009

Dita Vinovska, speciāli Neatkarīgajai

Raksta rīki

Ieteikt draugiem

Drukāt

Sūtīt uz e-pastu

 

Saistītie raksti

• Svētku brīvdienas atnāks ar siltu laiku, dažviet gaidāms īslaicīgs lietus
• Jāņos vietām nedaudz līs un ducinās pērkons

Līgo vakaru un Jāņu dienu sinoptiķi sola siltu, nokrišņi gaidāmi tikai Latgales pusē un Vidzemē, līdzīgas prognozes ir arī laika vērotājiem.

Tas ļauj cerēt, ka laika apstākļi vasaras saulgriežos būs jauki. Arī Jāņu zāles līgotājiem atrast nebūs grūti, jo gan margrietiņas, gan sarkanais āboliņš jau ir pilnos ziedos.

Mokeja nakts lietu nesola

Izrādās, ka laika apstākļus Līgo naktī un visā vasarā var prognozēt pēc tā, kāds vējš pūš 23. maijā – Mokeja naktī. Ja nakts skaidra un dūmakaina, tad Līgo nakts būs vēsa, lietus nelīs un Jāņu dienā spīdēs saule, laiks būs silts. Savukārt, ja 23. maija naktī ir apmācies un līst, tad arī Līgo gaidāmi nokrišņi, turklāt slapjš un nepatīkams laiks būs visu vasaru. Laika vērotājs Vilis Bukšs no Balvu rajona stāsta, ka Latgalē Mokeja naktī bijis mākoņains, tomēr lijis neesot, tādēļ arī Līgo gaidāmi bez nokrišņiem, vietām gan gaidāmi īslaicīgi nokrišņi un iespējams pērkona negaiss. Pa dienu gaisa temperatūra svārstīsies 20 grādu robežās, nakts būs pavēsa.

Vasaru kopumā laika vērotājs prognozē ar mainīgiem laika apstākļiem – no Jāņiem līdz Pēteriem mainīsies laiks, un jūlija sākums būs silts, gaidāmi negaisi, liepu ziedēšanas laiks būs karsts, bet siena laikā zemniekiem būs jāķer saulainās dienas, jo bieži līs. Jūlija beigās atkal biežāk uzspīdēs saule, arī augusta sākums solās būt sauss un saulains.

Senču gudrībām var ticēt

Lai noteiktu, kāds laiks būs vasarā, svarīgi ir vērot vēja virzienus no Ziemassvētkiem līdz Zvaigznes dienai. Kādi vēji pūtīs šajā laikā, tādi valdīs arī vasarā. "Arī šodien ļoti labi darbojas metodes, pēc kurām laiku noteica mūsu senči," stāsta V. Bukšs. Piemēram, ticējums par to, ka tad, ja skudras ceļ augstu pūzni, vasara būs lietaina. Kukaiņi jūt, kāds būs laiks, un atbilstoši tam arī uzvedas.

Prognozējot laika apstākļus pēc zīmīgām dienām, labāk vadīties pēc vecā kalendāra. Lietus periodu vasarā laika vērotāji prognozē pēc 10. jūlija, nevis 27. jūnija, jo tad prognozes ir precīzākas. V. Bukšs ir pārliecināts, ka šobrīd notiekošie procesi dabā ir saistīti ar laika gredzenu atkārtošanos, nevis globālo sasilšanu – gan maijvaboļu uzlidojums, gan lielais odu daudzums šovasar nav nekas neparasts. Tādi gadījumi jau ir bijuši un būs arī turpmāk. Arī ziemu neesamība ir pārejoša parādība – pēc 12 gadiem ziemas Latvijā atkal būs aukstas un sniegotas. To, ka daba pati sevi regulē, var novērot arī īsākos laika periodos. Rūpīgi sekojot līdzi laika apstākļiem, var pamanīt, ka pat nokrišņu daudzums katrā gadalaikā izlīdzinās. Tā kā jūnijā daudz lija, vasaras beigas varam gaidīt sausas.

Vainagos trūks dažu Jāņu zāļu

Šogad nedaudz vēlāk ziedēt sākušas jāņuzāles, visvairāk aizkavējušās rudzupuķes un madaras, kas vietām vēl tikai pumpuros. Šādu tendenci novērojuši zāļu tirgotāji visā Latvijā. Visvēlāk jāņuzāles ziedēt sākušas Kurzemes pusē.

"Katrā Latvijas reģionā dažādu puķu ziedēšanas laiks nedaudz atšķiras, bet, pavērojot citus tirgotājus, var secināt, ka šogad visur pavasaris bijis nedaudz vēlāks," stāsta jāņuzāļu tirgotāja Zinta no Vidzemes. Arī kurzemnieki pamanījuši, ka pašlaik jāņuzāles vēl īsti nezied. Vita no Saldus stāsta, ka gan madaras, gan rudzupuķes ir pumpuros. Tikai sarkanajam āboliņam vēsais un lietainais laiks pirms Līgo nācis par labu, jo tas jau ir pilnos ziedos, bet Engurē jau ir gandrīz noziedējis. Arī magones, kas parasti uz Līgo svētkiem ir ļoti krāšņas, šogad jau paspējušas noziedēt, stāsta Monta. Rudzupuķes vēl nezied arī Rīgas rajonā. Dažas puķes uzziedējušas arī mazliet agrāk, nekā ierasts, tāpēc nevar apgalvot, ka vasara šogad kavējas. "Jāvēro, kad sāks ziedēt liepas. Ja tās uzzied līdz pirmajam jūlijam, vasara ieradusies agri, bet, ja pēc – aizkavējusies," stāsta zāļu tirgotājs no Olaines.

Uzziedēs Amerikas tulpju koks

Arī Nacionālajā botāniskajā dārzā (NBD) augi šogad uzvedas neparasti. "Agrāk nekā citus gadus zied peonijas, turklāt to krāsa ir citādāka nekā parasti," stāsta NBD direktors Andrejs Svilāns. Savukārt dārza lepnums Amerikas tulpju koks pašlaik ir tikai pumpuros, lai arī parasti tas zied jau jūnija sākumā. Tūlīt pēc Jāņiem tam vajadzētu arī uzziedēt. Neparasta, bet patīkama parādība NBD bija vērojama tulpju ziedēšanas laikā – bija pavēss, un ierasto triju dienu vietā tulpes ziedēja apmēram divas nedēļas, turklāt vienlaikus ziedēja gan agrās, gan vēlās tulpes. A. Svilāns zina teikt, ka augu pasaulē viss atkarīgs no tā, kāda bijusi ziema. Šis gada laiks Latvijā ir ļoti nepastāvīgs, tāpēc arī augu dzīvē katru gadu parādās jaunas tendences.

***

UZZIŅAI

Laika prognoze Līgo svētkiem

Rīgā nokrišņi nav gaidāmi. Gaisa temperatūra naktī +13 grādu, bet nākamajā dienā gaiss iesils līdz +24 grādiem;

Kurzemē nokrišņi nav gaidāmi. Gaisa temperatūra naktī svārstīsies +10...+12 grādu robežās, bet pa dienu gaidāmi +21...+24 grādi;

Zemgalē nokrišņi nav gaidāmi. Gaisa temperatūra naktī no +11... +13 grādiem, bet Jāņu dienā būs +22...+24 grādi;

Vidzemē iespējami nelieli nokrišņi. Gaisa temperatūra Līgo naktī +10...+13 grādu. Dienā gaiss iesils no +22 ...+24 grādiem;

Latgalē iespējams īslaicīgs lietus. Naktī gaisa temperatūra +12...+14 grādu. Nākošā diena gaidāma ļoti silta – gaisa temperatūra svārstīsies +23...+25 grādu robežās.

Jaunākajā numurā

Vītus dienas kukaiņu prognoze vasarai

Vilis Bukšs
*tikai Tev

Vītus dienas kukaiņu prognoze vasarai

 

Vītus (15. jūnijs) dienā pamodusies visa dzīvā radība čum un mudž gan mežos un laukos, gan pļavās un krūmos. Kukaiņi, tārpi, vardes, krupji, čūskas un zivis, visi piedalās Lielajā Vasaras Saulgriežu mistērijā, lai izdejotu Auglības deju Saulei un Pasaulei. Ja redzīgs vērotājs, tad šajā dejā var saskatīt vasaru, tādu, kāda tā būs.

 

Ja Vītus dienā parādās daudz dunduru, tad vasara būs karsta, bet lietaina. Savukārt ja daudz odu, vasara būs slapja, bet mērena. Mitru un mēreni siltu vasaru šajā dienā prognozē arī knišļi, kas vakarā acīs, mutē un degunā lien. Tāpat bites, skudras un vaboles. Vītus dienā saulainu un sausu vasaru paredz zirnekļi, ja tie mežā savelk riņķu tīklus.

 

Šogad Vītus atnesa sauli un lietu. Arī zirnekļi nolīda stūrī un mazās skudras iepūļojas tikko nopļautas zāles vālos. Bet mēslu vaboles ņēmās pa kaudzi. Tikai bites nesteidzās stropos, bet turpināja aplidot ziedus.

 

Kopumā kukaiņi prognozē mitru un mēreni siltu vasaru. Auglīgu un medus bagātu. Labu laiku ražu vācot augustā un samērā biežām lietavām jūlijā. Ar karstākām dienām liepu ziedā un rudzu pļaujas laikā.

 

Ticējumi.

 

• Ja Vītus dienā līst - būs bagāts medus gads.
• Ja Vītus dienā daudz dunduru - siena laikā sagaidāms saulains, sauss un karsts laiks.
• Ja Vītus dienā odi dejo spietiem - būs laba vasara.

Daba un Cilvēks

Vilis Bukšs
speciāli laikrakstam "Vaduguns"*

Mistērija par tēmu "Cilvēks un Daba"

 

Vasaras Saulgriežos lietus pielijušā mežā, virs zaļajām papardēm, no debesīm līdz zemei griežas Varavīksnes Loks. Šis gredzens, kas savīts no zibeņiem un varavīksnēm, mūsu senču svētā Zalkša veidā lodā pa papardēm, ozolu zariem un pazūd avotā, kam nav beigu un sākuma…

 

Prātam neaptveramā ātrumā griežas šis gredzens un Cilvēka acis no žilbinošās uguns gaismas aizveras, jo nevar skatīt kosmiskā spēka demonstrāciju… Šo gaismas rotaļu pavada pērkona dārdi un vētras kaucieni, zemestrīču rīboņa un vulkānu dārdoņa. Šajās grandoņas skaņās dzird bērna raudas un sirmgalvja vaimanas, bišu sanoņu un dzērvju klaigas, debešķīgu mūziku un saldu dziedāšanu… Cilvēka ķermenis vibrēja noslēpumainās svārstībās un Cilvēkam pašam negribot, Dzīvības enerģija saplūda ar gaismas apli…

 

Gredzena vidū dejoja jauna un skaista Sieviete, tērpusies rīta debess šķidrautā ar diviem maģiskām senču zīmēm rotātiem akmeņiem rokās. No Sievietes kreisās rokas viļņveidīgi plūda ziemeļnieciskais vēsums, bet no labās, dienvidu vēja maigie glāsti.

 

Atvēris acis Cilvēks jautāja, - Kas tas ir?…

 

Cilvēkam nezināma Balss atbildēja, - Tas ir tavs pirmtēls. Tavas būtības otrā puse, Dabas mežonīgā skaistuma elements.

 

Līgo rītā saules pielijuša meža vidū Cilvēks redzēja citu Sievieti. Viņa sēdēja uz liela, pelēka senču akmens starp daudzajām papardēm un Viņai rokās bija divas akmens zīles. Viena no balta akmens, otra - no melna. Sieviete bija nogrimusi rīta lūgšanās un Viņas tumšzaļajā tērpā vēl mirdzēja pagājušās nakts sudraba zvaigznes, bet mati atstaroja rīta saules viļņus.

 

Kāda Balss Cilvēkam teica, - ja tu, nevienu rasas pili nenotraukdams pieiesi un ieskatīsies akmens zīlēs Sievietes rokās, tad uzzināsi - kas Labs un kas Slikts… Cilvēks saprata, ka nevarēs pieiet Sievietei cieši klāt nenotraukdams nevienu pašu rīta rasas pili, tāpēc uz Balss jautājumu atbildes vietā klusēja… Cilvēka Sirds dauzījās tā, it kā viņam būtu jāiet pa vītni, kura veidota no rīta rasā izmirkušām ziedlapām un pārsviesta pār dziļu aizu. Cilvēks apstājās, jo kājās salija visas pasaules smagums…

 

Sieviete pacēla galvu un Cilvēks saprata, ka Viņa runā ar Viņu, bet viņš nevarēja izprast Viņas teikto vārdu nozīmi un juta, ka viņu paralizē dziļas, nezināmas izcelsmes bailes… Cilvēks zināja, ka tālāk viņš nevar iet… Tālāk uzzied Dabas trauslais zieds...

Kā dzīvosim Viļakas novadā jeb atbildes tiem, kas šaubās

Vilis Bukšs
*Viļakas novada iedzīvotājiem

Kā dzīvosim Viļakas novadā jeb atbildes tiem, kas šaubās

 

Skolotājam, kurš pavasara brīvdienās bija nolēmis kājām apceļot dzimto Viļakas novadu, gan vienā gan otrā ceļu krustojumā, gan Rekovā gan Žīguros bija jāuzklausa viens un tas pats jautājums: "Saki, kā dzīvosim Viļakas novadā, ja visi mēs pliki un nabagi?" Skolotājs, kuram sieva šobrīd bezdarbniece un meita Īrijā, bet dēls arī gatavojas atstāt Latviju, patiesi kļuva ļoti domīgs... Un lūk! Atpakaļceļā izgājis caur Borisovas vecdārzu un nonācis Vēršukalnā viņš sagatavoja atbildes tiem, kas netic sev, saviem līdzcilvēkiem un labākai dzīvei.

 

• Mums ir garšīgākās, veselīgākās un ar dabisko melno pigmentkrāsu bagātākās upenes Latgalē. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad mūsu novadā ciemojās franču uzturzinātnieki, viņi kārtējo reizi uzsvēra mūsu upeņogu vērtīgās īpašības un interesējās par to eksporta iespējām uz Rietumeiropu. Tieši Kiras, Vēdas (Vjadas) un Kūkovas (Kuhvas) baseinos augušās ogas ir vērtīgākas par Francijā kultivētām.

 

• Mums ir stiprākais māls Latvijā. Kupravas un Viļakas apkārtnē esošais māls jau vairāku gadsimtu gaitā tiek vērtēts kā augstākās kvalitātes daudzpusīgi izmantojama izejviela. Būvmateriāli, kas izgatavoti no šī māla, pārdzīvo gadu simtus. Viļakas Romas katoļu baznīcas celtne ir pierādījusi mūsu māla vērtību un izcilās īpašības.

 

• Mums ir baltākie lini Baltijā. Bijušajā Abrenes apriņķī audzētie lini gan Lietuvā, gan Igaunijā organizētajās izstādēs pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados ieguva atzinību ar savu stiprību un baltumu. No mūsu linšķiedras darinātos izstrādājumus angļi dēvēja par Latgales zīdu un tālāk pārdeva amerikāņiem, kuri vēlāk to izmantoja arī džinsu ražošanā.

 

• Protams, mūsu galvenā bagātība ir Cilvēki! Sievas un vīri, bērni un sirmgalvji, laukos un pilsētā. Cilvēki ģimenēs, skolās, savā ikdienas darbā uz lauka, mežā, birojā un svētku dienās baznīcās, kultūras un tautas namos. Dimanta dzīsla, ko zinātnieki atklājuši 15 kilometru dziļumā zem zemes un kura stiepjas arī zem Viļakas novada, ir tikai hipotētisks spriedums, "ja dimanti ir, tad mēs esam bagāti". Patiesībā dimanti ir mūsu Cilvēku Sirdis un mēs esam bagāti ar Dzīvām, satrauktām un karstām Viļakas novada Cilvēku Sirdīm!

 

*Viļaka pirms astoņdesmit...

 Novadā

Laika prognoze vasarai

Autors: Kristaps Kalns, Diena

Laika vērotāji Jāņos prognozē dažviet lietu

Dita Okmane, speciāli Dienai

Pirmdiena, 1. jūnijs (2009) 16:38

AA

Komentāri: 4 Vērtējums: -1 +1

Laika vērotāji Vilis Bukšs un Artūrs Mauriņš prognozē, ka Jāņos un Līgo svētkos laiks varētu būt silts, taču arī šogad kā ierasts – dažviet uzlīs. V. Bukšs pat prognozē, ka svētku dienās varētu sagaidīt pat krusu.

Pēc skudru, bišu un lapseņu aktivitātes V.Bukšs secina, ka vasaras sākums būšot saulains un tikai nedaudz gaidāmi nokrišņi, tradicionālajās salnu vietās pat iespējamas salnas. Taču ap Jāņiem/Pēteriem laiks varētu mainīties, un jūlijā varam ieraudzīt negaisa mākoņus un stipras lietus gāzes,

Kopumā vasaru laika vērotāji prognozē ar mainīgiem laika apstākļiem, taču tā daudz neatšķirsies no iepriekšējām. “Vasara pārsteigumus nesagādās,” teica A. Mauriņš. Vērojumi liecina, ka jūlijs būs lietaināks par jūniju. Arī augusts šogad būšot salīdzinoši karsts mēnesis, to īpaši uzsvēra A. Mauriņš.

V.Bukšs saskata šīs vasaras līdzību ar skandināvu vasarām - lietus mīsies ar sauli. Vasarā valdošie būšot Ziemeļu un Ziemeļrietumu vēji.

Abi vērotāji arī apstiprinājā, ka ražu varēs novākt. Rudens mēneši gan varētu būt lietaini, tomēr vasara būs bijusi auglīga, bet smaga – zemniekiem siens būšot jānovāc pa lietus starplaikiem.