Mans Laiks

Laiks septembrī

Vilis Bukšs
*laikrakstam "Vaduguns"

Laika zīmes. Septembris (Silu, Appļāvību mēnesis)

 

Egidija diena - 1. septembris.

Ticējumi. Ja jauks 1. septembris – būs jauks viss rudens. Ja Egidija dienā ir pērkona negaiss – ziema būs puteņaina un daudz sniega. Ja sauss un saulains - arī marts būs sauss un silts.  

8. septembris ir Mazā Māra. Senčiem tā bija aitu cērpamā diena. Līdz Mazajai Mārai centās no mārkiem izņemt un uz lauka izklāt linus. Tā arī bija viena no pirmajām rudens Vēja dienām.

Ticējumi. Kad pienāk Mazā Māra – var un vajag sākt vākt visus kartupeļus. Lietaina Mazā Māra sola lietainu rudeni.  

17. septembris. Rudens Vēju diena. Tā ir viena no Vēja Mātes dienām. Šajā dienā vēroja, no kuras debess puses iepūš vējš, jo tas pārsvarā arī būs noteicošais rudens vējš.

Ticējumi. Ja pūš no dienvidiem, būs silts un garš rudens. Ja no ziemeļiem vai austrumiem, tad rudens būs nemīlīgs, bet ziema sniegaina un auksta.  

22. septembrī sākās un līdz Miķeļiem – 29. septembrim, turpinājās Dzelzs nedēļa. Tā bija sējas aizlieguma nedēļa. Rudens sējai līdz Dzelzu nedēļai vajadzēja būt pabeigtai. Dzelzu nedēļas noslēgumu ievadīja Veļu laiks.

Ticējumi. Ja Dzelzu nedēļā vējš pūš no dienvidiem – būs silta un sekla ziema; ja no vakariem vai rītiem – būs mērena ziema. Ja Dzelzs nedēļā vāc kāpostus – tie ir sūri un cieti.  

29. septembrī ir Miķeļi. Ziemas laika sākuma svētki. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību. Miķeļus senči svinēja lepni. Kāva aitu vai cūku, skābēja kāpostus, cepa plāceņus, brūvēja alu, bet pirmos kumosus un pirmos malkus ziedoja Mājas kungam.

Ticējumi. Ja ap Miķeļiem līst – būs mīksta, silta ziema. Ja Miķeļu rītā vējš pūš no ziemeļiem – būs auksta un dziļa ziema. Ja Miķeļos ir saule – būs sātīga lopbarība. Ja Miķeļa diena un nakts ir miglaina – būs laba nākamā vasara. Ja Miķeļos lido zosis, tad Mārtiņos būs sniegs.  

Kāds laiks varētu būt septembrī?  

Sens ticējums vēsta, ja jauks un saulains septembra sākums, būšot jauks viss rudens. Tāpat arī, kāds septembris – tāds marts. Silts septembris prognozē saulainu un siltu pirmo pavasara mēnesi.  

Šogad vasaras zīmīgo dienu vēju virzieni un dabas zīmes rāda agra, lietaina un gara rudens ainu, kas oktobrī var atnest pirmo sniegu un nemīlīgus rudens vējus. Septembra sākums, iespējams, būs silts un saulains. Vēlāk, ap Mazo Māru (8. septembris) laiks var mainīties un ne tikai naktīs, bet arī dienās, jau izteikti sajutīsim rudens elpu. Arī nokrišņu būs krietni vairāk, bet debesīm skaidrojoties, nakts stundās jau daudzviet varētu būt rudens salnas. Septembra otrajā pusē, kā arī laikā pirms Miķeļiem (29.septembris), pārsvarā būs mainīgi laika apstākļi, kad saulainas, sausas dienas mīsies ar īslaicīga lietus, krusas dienām, kam sekos rudenīgi dzestras naktis. Kopumā, šķiet, septembris būs normas robežās un labvēlīgs arī ražas novākšanai.  

Tas, ka šogad rudens būs agrs un nokrišņiem bagāts, liecina arī bagātīgā apiņu, pīlādžu un riekstu raža. Tāpat arī daudzos kokos jau augustā parādījušās dzeltenās lapas. Savukārt lapotne dzeltē no apakšas uz augšu, kas liecina, ka ziema būs vidēji auksta. Lēni sāksies, bet krampjaini turēsies.  

Laika prognozes rudenim

• Visā portālā

Svētdiena, 30. augusts

Ziņas

Rudens sākumu sola siltāku un lietaināku par normu

BNS

Svētdiena, 30. augusts (2009) 10:57

AA

Komentāri: 0 Vērtējums: 0 +3

Rudens pirmie mēneši Baltijas valstīs būs siltāki un lietaināki par normu, prognozē Lielbritānijas meteodienests "Metoffice".

Septembrī un oktobrī Baltijas valstīs nokrišņu būs daudz, īpaši jūras piekrastē, bet mazāk austrumu rajonos. Līdzīgs būs arī temperatūras sadalījums - piekrastes rajonos būs siltāks par normu, bet austrumos - ap normu.

Arī skaitliskā modeļu "Global Forecast System" un Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra prognozes tuvākajām dienām ir līdzīgas - septembra sākumā dažas vasarīgi siltas dienas mīsies ar rudenīgi lietainām. Saulainākajās dienās gaisa temperatūra septembra sākumā vēl var sasniegt +22..+27 grādus, taču lietainās dienās gaiss būs krietni vēsāks - ap +16..+20 grādiem. Tas nozīmē, ka kopumā septembra sākums būs siltāks par normu.

Pašreizējās prognozes arī rāda, ka septembra sākumā salnas, visticamāk, nav gaidāmas.

Vēji arvien biežāk būs brāzmaini, un septembra pirmajās desmit dienās jūras piekrastē Kurzemē būs dažas dienas ar brāzmām līdz 15-19 metriem sekundē.

Savukārt Dabas vērotājs Vilis Bukšs prognozē, ka rudens šogad sāksies agri un būs garš, bet īsi pirms Ziemassvētkiem būšot daudz sniega. Tas tādēļ, ka pirms Bērtuļiem (24.augusta) uznākušas pirmās salnas.

Pirms Bērtuļiem

Mana vecmāmuļa Anna teica - Ja pirms Bērtuļiem (24. augusts) salnas, tad rudens būs agrs, garš un pirms Ziemassvētkiem būs daudz un liels sniegs... Bet ziema būšot mīksta.

Šorīt tāda bija un vēl pulksten 9.00 pļavā pie Viļakas ezera uz zāles bija vērojama apsarme.

Skatīt Rudenim lielākā kartē

Jānis Barkovskis. "Smilgas" atmiņas. Nobeigums

Zaļo cietokšņu Varoņu piemiņai

 
Ziemeļlatgales (Abrenes apriņķa) nacionālā partizāna, izlūka - sakarnieka Jāņa Barkovska (”Smilgas”) atmiņas, 1944. g. 20.11. - 1949. g. 23.09.

Darbs un dzīve pēc legalizācijas

 

Tā savādi viss liekās, ja sajūti, ka tu esi cilvēku uzmanības centrā, kā no zemes izaudzis. Kad tēva mājās bija nodzīvota viena nedēļa un biju iejuties apstākļos, tad interesējos par darbu un kārtoju dokumentus, lai varētu saņemt pasi. Māsas Anna un Anastasija strādāja jaundibinātajā kolhozā “Saule” par govju kopējām un slaucējām. Pārnākušas pēc darba mājās, stāstīja, ka kolhoza kantorī pie sienas redzējušas piespraustu rakstu, ka Kāpessila krejotavai vajadzīgs vadītājs. Šo jautājumu vakarā ģimenes lokā pārrunājām un nolēmām, ka no rīta man jāiet uz Tilžas pienotavu uzzināt, kādas iespējas ir iestāties darbā. Es aizgāju uz Tilžas pienotavu. Satiku direktoru. Viņa uzvārds bija Ļvovs. Parunājāmies un viņš lika pagaidīt. Man tā gaidīšana likās tik gara, ka gribēju iet projām. Tad pavērās pienotavas kantora durvis un direktors mani iesauca savā kabinetā. Pie galda sēdēja divas sievietes. Direktors lika apsēsties un teica: tā kā uz Kāpessila krejotavas vadītāja vietu jūs esat trīs kandidāti, es savā cepurē ielikšu trīs lozes. Un tā direktors mūsu klātbūtnē to izdarīja. Ložu rullīšus sajauca un vispirms deva ņemt sievietēm. Es paliku pēdējais. Tad direktors lika sarullētos rullīšus atvērt un tiešām, laimīgā loze bija man, kur bija ierakstīts: “Kāpessils”. Biju laimīgs un pateicīgs Dievam un Likteņmātei. Laimīte arī šoreiz nebija atstājusi. Ar direktoru norunājām nākamajā rītā tikties Kāpessila krejotavā. Noteiktajā laikā tikāmies. Pārskatījām inventāru un parakstījām pieņemšanas – nodošanas aktus. Tā ar 1949. gada 1. oktobri biju Kāpessila krejotavas vadītājs bez zināšanām. Nākamajā dienā vecais krejotavas vadītājs parādīja nepieciešamās darba iemaņas. Man šis darbs jau no pirmās dienas patika un ar laiku manas iemaņas pilnveidojās. Biju apmierināts. Ziemā, kad piena bija mazāk un mazās krejotavas nestrādāja, mani aizsūtīja uz kvalifikācijas celšanas kursiem Rēzeknes pārtikas rūpniecības meistaru skolā. Pēc mēneša mācībām un eksāmenu nolikšanas man kursu komisija izsniedza juridisku dokumentu, ka esmu kvalificēts krejotavas vadītājs.

Tā sākās mana pilsoņa dzīve. Darbs sākās agri no rīta, kad vajadzēja sakurināt lielo krāsni. Tajā bija iemūrēts liels katls, kurā sildīja pilnpiena toverus līdz 400C temperatūrai. Pēc tam sasildīto pilnpienu ielēja separatora baseinā. Separatoru darbināja, grieza ar rokām, paši piena piegādātāji. Darba diena ievilkās ilgi, jo pēc piena pieņemšanas, separēšanas un analīžu izdarīšanas krējums bija jānosūta uz centra pienotavu. Tad vajadzēja izmazgāt piena pieņemšanas traukus, separatoru un grīdas, kā arī visu sagatavot nākošajai dienai. Kāpessila krejotavā nostrādāju astoņus mēnešus un ar piena piegādātājiem sapratos labi. Direktors savās rīkotajās sapulcēs mani uzteica, ka es savus darba pienākumus izpildu apzinīgi un par piena pieņemšanu un analīzēm neesot nekādu sūdzību ne no piena piegādātājiem, ne no kolhoza valdes. Jūtos pagodināts. Pēc kāda laika vedējs, kurš no manas krejotavas veda krējumu uz centra pienotavu, atveda man direktora vēstuli ar aicinājumu ierasties pienotavā. Lasot likās jocīgi, bet tiekoties ar direktoru, šaubas izklīda. Bija darba piedāvājums “Zaļmežu” krejotavā, jo Kāpessila krejotavu ar Jauno gadu likvidējot – maz piena piegādātāju. Es biju ar mieru, jo piedāvātā “Zaļmežu” krejotava no manām tēva mājām bija pusotra kilometra attālumā.

“Zaļmežu” krejotava bija par iepriekšējo lielāka un turklāt mehanizēta. Separatoru grieza motors. Pienu piegādāja kolhozs “Laima” un arī daudz individuālo piegādātāju. Pēc kāda laika jutu, ka vienam otram sarkanajam aktīvistam nepatika, ka es te strādāju. Sapratu, ka šajā pusē ilgi uzkavēties nedrīkstu. Izrunājos ar direktoru un arī viņš man izteicās, ka no Kārsavas rajona NKVD esot zvanījuši un prasījuši, kā tas bijušais bandīts strādājot krejotavā un vai kolhozs un piena piegādātāji nesūdzoties par viņa darbu. Šis devis atbildi Kārsavas NKVD pulkvedim Lazarenkam, ka Barkovskis strādā apzinīgi un godīgi. Nekādu sūdzību neesot. Aprunājoties, direktors Ļvovs mani saprata. Es iesniedzu atlūgumu un pēc desmit dienām direktors mani atbrīvoja no “Zaļmežu” krejotavas vadītāja pienākumu pildīšanas. Krejotavu nodevu jaunajai vadītājai Līvijai Olekšai. Pie nodošanas piedalījās direktors Ļvovs. Pēc inventāra nodošanas viņš man teica: pēc iespējas ātrāk centies no šejienes aizbraukt projām. Un tā, jau 1951. gada 25. maijā, nākošās dienas pēcpusdienā, biju Balvu dzelzceļa stacijā, lai brauktu uz Kurzemi pie māsas un švāģera  Antona Roskoša, kas dzīvoja Saldus rajona Ezerē. Māsa ar vīru bija pārsteigti, kad es ierados pie viņiem. Aprunājamies, viņi saprata un teica, - kopā karojām pret čekistiem un istrebiteļiem, - grūti būs, bet pārdzīvosim. Un ja citas izejas nebūs, iesim atkal “partizānos”. Latvijas mežu masīvi ir lieli. Tajā laikā māsas vīrs strādāja Ezeres MTS par galdnieku. Gatavoja logus, durvis, zāģēja grīdām dēļus, jo Ezeres MTS notika plaša darbnīcu un dzīvokļu celtniecība. Nākošajā dienā, 1951. gada 4. jūnijā, švāģeris  paņēma mani līdzi uz savu darbnīcu un es viņam biju labs palīgs. Kādu rītu pie mums darbnīcā ieradās mazs, samērā dūšīgs sarkanmatis. Tas bija Ezeres MTS direktors Gurkovs. Lika apstādināt ēvelmašīnu. Sasveicinājās. Apvaicājās, kā veicas ar darbu un painteresējās, kas es tāds esmu un no kurienes ieradies. Švāģeris viņam pastāstīja. Direktors mūs abus tad aizveda uz kantori ar savu “bobiku” un iesauca savā kabinetā. Un tā viņš mani ar pavēli pieņēma galdniecības cehā par palīgstrādnieku ar trešo kategoriju. Manas māsas vīrs kļuva par manu priekšnieku. Visus pasūtījumus centāmies izpildīt savlaicīgi. Pasūtītāju bija daudz. No viņiem Ezeres MTS saņēma naudu. Dzīvojām normāli un saņēmām arī normālu algu. Taču atkal sāka sabiezēt tumši mākoņi.

Bija 1952. gada 7. jūnija vakars. Mūsu mājās ieradās direktors Gurkovs un sāka sarunu. Pirmais jautājums, kāpēc par mums interesējas Saldus rajona NKVD orgāni? Atbildējām, - nezinām. Otrs jautājums, - ko mēs darījām vācu laikā? Atbildējām, ka strādājām sava tēva saimniecībā Abrenes apriņķa Tilžas pagastā. Trešais jautājums. Ko darījāt padomju laikā un kur dzīvojāt. Atbildējām, ka pret saviem cilvēkiem karot negribējām, tāpēc bijām dezertieri un dzīvojām mājās. Kad tika izsludināta amnestija, legalizējāmies pie padomju varas orgāniem. Pēc šīs sarunas ar direktoru mēs ar švāģeri sapratām, ka čeka par mums interesējas un meklē. Braucot projām direktors man teica, rīt pulksten deviņos ierasties viņa kabinetā uz pārrunām. Otrā rītā mēs abi ar māsas vīru aizgājām pie direktora, jo es krievu valodu pārvaldīju ne visai labi un tāpēc līdzi gāja māsas vīrs. Direktors uzreiz man pateica, ka šo uz pārrunām Saldus rajona NKVD izsaucis ģenerālis Matvejevs un licis iztaujāt mani, no kurienes un kad iestājies darbā un kādus darbus pašreiz strādā. Informāciju desmit dienu laikā nosūtīt viņam. Izrunājoties ar Gurkovu sapratu, ka man no Ezeres ir jāpazūd. Pārrunās ar māsu un švāģeri nolēmām, ka man labāk no pašreizējā darba aiziet un braukt projām. Pēc divām dienām MTS direktors mani izsauca vēlreiz un mēs ar māsas vīru aizgājām. Viņš mums teica, ka ar Saldus NKVD viss ir nokārtots. Strādājiet tālāk bez uztraukuma. Tomēr manī tas viesa tādu neticību. Pārrunājot ar māsu un švāģeri es nolēmu, ka kādu laiku vēl strādāšu un tad direktoram iesniegšu atlūgumu, lai mani atbrīvo sakarā ar pāriešanu citā darbā uz Sagādes ministrijas Saldus rajona nodaļu par strādnieku. Tas man izdevās. 1952. gada 26. jūlijā direktors Gurkovs manu iesniegumu parakstīja un es saņēmu darba grāmatiņu un aprēķinu.

1952. gada 30. augustā braucu meklēt darbu uz Daugavpils piena rūpniecības pārvaldi. Tur man laimējās. Jau trešajā septembrī es sāku strādāt par krejotavas vadītāju “Zastenku” krejotavā. Te man bija jāmācās krievu valoda, bet galā ar šo problēmu tiku. Daugavpils pienotavas direktors Čerņavskis, ar mani runājot, bija saprotošs un mani uzklausīja. Par sevi viņš man atstāja labu iespaidu. Tā sākās mana dzīve Daugavpils pusē. Netālu no krejotavas tecēja mūsu māmuļa Daugava. Dzīvoju krejotavas mājā. Krejotavas māja bija liela un plaša un skaistā vietā. Tā Dievs un Likteņmāte atkal mani bija vadījusi un bija darba vieta un darbs. Krejotava bija mehanizēta un piena piegādātāju - daudz. Pienu piegādāja arī divi kolhozi – “Gaisma” un “Malenkovs”.

 Biju jaunajā darba vietā jau iedzīvojies un pieradis, bet jutu, ka vēl esmu viens, bez otra cilvēka. Nav ar ko parunāties un dalīties domās. Nolēmu, ka tā dzīvot nevaru. Ir jālūdz pie sevis mīļa, laba meitene “Broņa”, kuru es pazinu jau no 1949. gada otrajiem Ziemassvētkiem. Mūsu draudzība un mīlestība izveidojās nopietna un svēta. Kaut gan bijām šķirti, viens dzīvoja Latgalē, otrs – Kurzemē, pēc tam Daugavpilī, taču uzticība un mīlestība vienoja. Mēs viens otram ar domu jūtām sūtījām sveicienus. Broņa brauca pie manis ciemos. Skaists bija draudzēšanās laiks! Šie trīs draudzības gadi pagāja ātri. Es savai mīļotajai meitenei roku lūdzu 1953. gada 10. novembrī. Uz laulības reģistrāciju abi aizgājām kājām. Laulības reģistrācija notika Daugavpils rajona Vecpils ciema padomes Dzimtsarakstu nodaļā, kuru pārzināja Vecpils ciema padomes sekretārs Zunda. Sakārtoja visus dokumentus un mums novēlēja laimīgu kopdzīvi. Mājās mēs ar Broņu jau gājām kā vīrs un sieva. Tagad mana Broņa kļuva par māju saimnieci. Viņa sakārtoja mūsu kāzu galdu divām personām. Atvērām šampanieša pudeli, ielējām glāzītēs un saskandinājuši uzsaucām tostu, - lai mūsu laulības dzīve, kuru šodien viens otram mēs apliecinājām, ir svēta, patiesa un līdz mūža galam. Glāzītes izdzērām. Tad bija vārdiņš “rūgts, rūgts, rūgts”, - kurš tika saldināts. Runājām par mūsu turpmāko dzīvi un darbu. Vienojāmies, ka sievai jāiet dzīvot pie vīra.

Nedaudz par Broņu un viņas ģimeni. Dzimusi 1929. gada 18. janvārī Tilžas pagasta Rožukalna mājās zemnieku ģimenē. Māte Agate, tēvs Antons Svikļi. Ģimenē auga piecas meitas: Albīna, Broņislava, Marcijanna, Valentīna un Antonija. Ar tēva un mātes centību un neatlaidību meitas ieguvušas izglītību. Manas sievas pirmā darba vieta no 1949. gada 1. septembra bija Purviņu septiņgadīgā skola. Visu laiku ir palikusi uzticīga skolotājas darbam, līdz aizgāja pelnītā atpūtā – pensijā.

Par mūsu – Broņas un Jāņa Barkovska ģimeni. Māte skolotāja, tēvs – šoferis. Ģimenē trīs meitas: Ingrīda, Astrīda un Ingūna. Pateicoties mūsu pūliņiem, meitām ir augstākās izglītības. Ingrīda dzimusi Daugavpilī 1956. gada 29. aprīlī. Ir ārste – ginekoloģe. Strādā Cēsu poliklīnikā. Astrīda dzimusi Balvos 1957. gada 15. decembrī. Ir skolotāja Liezeres deviņgadīgajā skolā, Madonas rajonā. Ingūna dzimusi Madonā, 1969. gada 8. aprīlī. Strādā Rīgas 45. vidusskolā un pasniedz krievu un franču valodu.

Atgriezīsimies vēl Daugavpilī. Sievai ir jāiet dzīvot pie vīra. Tā arī mēs centāmies visu sakārtot. Ar jauno mācību gadu mana Broņa uzsāka darbu Daugavpils rajona Lāču septiņgadīgajā skolā, kā latviešu valodas un literatūras skolotāja. Savā kolektīvā iejutās ātri. Klases bērni esot rātni un paklausīgi. Tā mēs veidojām savu dzīvi un arī ģimeni. Meita Ingrīda dzima Daugavpilī. Bijām priecīgi un ļoti mīlējām savu mazo meitiņu. Pirmo reizi vannā mazgājām abi ar bailēm, lai nesaaukstētu un nesaspiestu. Meita Astrīda dzima Balvos. Bet nu jau mums bija prakse. Meitiņas auga veselas un spriganas. Bija prieks un arī rūpes. Labi, ka vienu kilometru no krejotavas bija kolhoza “Gaisma” bērnudārzs, kuru meitiņas, kad paaugās, apmeklēja.

Tā mēs pie mūsu mīļās Daugaviņas nodzīvojām līdz 1960. gada pavasarim, kad zemes gabalu, uz kura atradās krejotava, man līdzšinējā darba vieta, līdz ar vēl 22 kolhoznieku mājām, atsavināja PSRS bruņotie spēki. Tur sāka būvēt poligonu reaktīvajām lidmašīnām un celt ēkas armijas vajadzībām. “Skolotāju Avīzē” sieviņa bija izlasījusi sludinājumu, ka Madonas rajonā vajadzīgs latviešu valodas un literatūras skolotājs. Pārrunājām un nolēmām, ka ir jāaizbrauc uz Madonas rajona Izglītības nodaļu un jāuzzina. Sieviņa aizbrauca uz uzzināja, ka darba vieta būs Kusas septiņgadīgajā skolā. Divu istabu dzīvoklis puskilometra attālumā no skolas. Bijām priecīgi un pateicīgi laimītei. Tā mēs ar sieviņu, sakārtojuši savas mantiņas, 1960. gada 8. augustā pārbraucām uz jauno dzīves vietu Madonas rajona Kusā. Iepazināmies ar apstākļiem un vietējiem cilvēkiem. Kusas apkārtne kalnaina, ar daudzām mazām upītēm un strautiem, gravām. Patīkams skaistums.

 Sliktākais bija tas, ka Kusā vēl nebija bērnudārza. Nolēmām, ka es pagaidām nestrādāšu, jo jāaudzina bērni. Bet uzzināju, ka Madonas autoskolā notiek šoferu kursi. Dienas un vakara grupas. Ar sieviņu pārrunājot par šo lietu, vienojāmies, ka iestāšos un mācīšos vakarā grupā. Uz kursiem braucu ar velosipēdu, jo Madona no Kusas bija tikai 10 kilometru. Un tā, pēc pieciem mēnešiem, nokārtojot valsts eksāmenus, es kļuvu par pilntiesīgu trešās klases šoferi. Uzzināju, ka turpat mūsu ciematā, meliorācijas un celtniecības pārvaldes iecirknī ir vajadzīgs šoferis uz tehniskās palīdzības automašīnas. Ar sieviņu nolēmām, ka man vēl jāpaliek mājās pie bērniem līdz nākošā gada maijam. 1961. gada 23. aprīlī meliorācijas pārvaldes priekšnieks mani pieņēma darbā par šoferi – atslēdznieku. Ar skolas direktora piekrišanu, sieviņa ņēma meitiņas līdzi uz skolu. Meitiņas bija paaugušās, rātnas un paklausīgas. Abas mācību stundu laikā tika sasēdinātas kopā klases solā. Tā viss iegāja mums normālā ikdienas dzīvē.

Pēc trīs nostrādātiem gadiem, pašmācības ceļā pārkvalificējos un ieguvu tiesības vadīt autobusu. Mani ar pavēli pārvaldes priekšnieks norīkoja strādāt uz RAF autobusa. No rīta aizvest strādniekus uz darbu un vakarā pēc darba atvest mājās. Šofera darbs man patika, jo braukājot pa Madonas rajonu, bija iespējams atpazīt visas tās vietas, kur kādreiz, partizānu gaitās staigājot, nācās kārtot sakarus ar Lubānas, Meirānu, Virānes, Tirzas, Aizsila, Kraukļu, Kārzdabas, Nesaules, Barkavas, Murmastienas partizānu grupu komandieriem.

Pagājuši ilgi gadi, bet spilgti atmiņā vēl joprojām nežēlīgās cīņas pret sarkanajiem okupantiem. Mēs bijām vienkāršu zemnieku un darba inteliģences meitas un dēli, kas cīnījās par savas tautas izdzīvošanu mūsu zemē Latvijā. 1968. gada septembrī pārvaldes priekšnieks mani ar pavēli no autobusa šofera pienākumiem atbrīvoja un lika strādāt uz jaunā cementa vedēja. Ar šo mašīnu man bija tāli reisi, jo notika plaša celtniecība un cements bija vajadzīgs ļoti daudzās vietās. Pēc cementa braucu uz Brocēniem, Jaunakmeni un uz Krievijas cementa rūpnīcu “Slanci”, kura atradās aiz Ļeņingradas. Pēc astoņu gadu darbības uz cementa vedēja, pārvaldes priekšnieks 1976. gada aprīlī mani pārcēla uz jauna MAZ – 504. Šī mašīna bija dīzelis, samasvals (pašizkrāvējs). Ar šo mašīnu vedu smilti, granti, akmeņus priekš celtniecības. Darbs bija vairāk turpat uz vietas. Tā es vienā darba vietā nostrādāju 27 gadus, līdz kamēr aizgāju pensijā.

 

LTF Kusas atbalsta grupa

 

Jau 1986. gadā uzsāku sakarus un sadarbību ar Helsinki – 86 grupējumu. No Madonas mēs bijām trīs, bez manis vēl Kārlis Doropoļskis un Roberts Rīgerts. Rēzeknē darbojās Vidiņš, bet Ludzā – Juris Krūmiņš. 1988. gada rudenī Kusā nodibināju Latvijas Tautas frontes atbalsta grupu. Divu dienu laikā man iesniedza aizpildītās anketas 60 cilvēku. Manas biedra kartes numurs: 370/1223. Es savā atbalsta grupā pieņēmu tikai bezpartejiskos, kuri nebija sarkanie. Sastādīju “Domes zvērestu”, kurš runā šādi: “Mēs, Madonas rajona Domes locekļi, stājoties pie sava pienākuma pildīšanas, zvēram: Visus savus spēkus un radošo enerģiju veltīt mūsu Tēvzemes atdzimšanai, tiesiskas valsts radīšanai, pārbūves un demokratizācijas neatgriezeniskuma nodrošināšanai. Zvēram pēc labākās sirdsapziņas kalpot savai zemei – Dzimtenei un savas tautas sirdsbalsij”. Biju LTF 1. un 2. kongresa delegāts. Kad 1991. gadā tika nodibināta Latvijas valsts, Aizsargu organizācijā, kurā bija 12 vīru liela grupa, biju organizētājs un vadītājs Madonas rajona Āronas pagastā. Apliecības Nr. 00272. Esmu Latvijas Nacionālās Neatkarības kustības un Tēvzemei un Brīvībai biedrs un atbalstītājs (apliecības Nr. 1618) no 1991. gada 18. jūnija. 1., 2. un 3. kongresa delegāts. Latvijas Nacionālo Daugavas Vanagu apvienības Madonas rajona nodaļas valdes locekli no 1992. gada 23. jūlija (apliecības Nr. 17 – 32). Latvijas Nacionālo karavīru biedrības biedrs un atbalstītājs, Madonas rajona nodaļa valdes loceklis (apliecības Nr. 13 – 008). No 1992. gada 23. jūlija. Latvijas Nacionālo partizānu apvienības valdes loceklis no 1992. gada 20. aprīļa, 1., 2. un 3. kongresa delegāts. Apliecības Nr. 4.

Nav iespējams no atmiņas izdzēst Tilžas komunistu un čekistu Belobrodova, Miķelsona, Pinkas, Melņa, Alfrēda Pusvācieša un istrebiteļu Deičmaņa, Putniņa, Caunīša, Gusta, Pētera Pusvācieša, Melnača, Ločmeļa asiņainās vardarbības pret latviešu tautu, tās nacionālajiem partizāniem un to atbalstītājiem. Šie atbalstītāji riskēja ar savu brīvību un dzīvību, palīdzot partizāniem ar informāciju, maizes riecienu un labu vārdu. Sievām un līgavām sāp sirds par zaudētiem draugiem un tuviniekiem, par izpostīto zemi un pazemoto latviešu tautu. Latvieši! Esam pārdzīvojuši grūtus laikus un smagus okupācijas gadus. Tautai joprojām ir grūtas dienas. Visapkārt nabadzība un trūkums. Mēs nedrīkstam zaudēt savu latvisko sirdsdegsmi. Ja tā mūsos paliks dzīva, tad tauta uzvarēs visas grūtības. Mums ir jāaizstāv latviešu Latvija, lai mēs nepazustu “krievu jūrā”. Mēs esam Tēvzemes dēli un meitas, tāpēc vienmēr turēsim rūpi par mūsu tautu un zemi.

Par savu partizānu dzīvi no 1944. gada 20. oktobra līdz 1949. gada 23. septembrim. Tās ir ziņas par maniem cīņu biedriem, ar kuriem kopā gājām par mūsu tautas Brīvību un Neatkarību pret sarkano mēri – komunismu. Lai mūžīga piemiņa visiem Latvijas Valsts Nacionālajiem partizāniem, arī mana Tilžas novada partizāniem – Varoņiem, kuri savas dzīvības atdeva uz Tēvzemes Brīvības altāra: 1. Pēteris Ozoliņš. 2. Pāvels Konuševs. 3. Antons Zelčs. 4. Edvards Rižais. 5. Broņislavs Briedis. 6. Jānis Pupurs. 7. Leonards Gabranovs. 8. Ciprijans Morozs-Apšenieks. 9. Staņislavs Zelčs. 10. Andrejs Roskošs. 11. Ādams Zelčs. 12. Otto Grīns. 13. Pēteris Čude. 14. Arnolds Sproģis. 15. Staņislavs Pugacis. 16. Antons Pugacis. 17. Aleksis Pugacis. 18. Augusts Kudrenickis. 19. Antons Zelčs Ambrozija dēls. 20. Artūrs Kudrenickis. 21. Alberts Stepāns. 22. Ernests Kudrenickis. 23. Rolands Krastiņš. 24. Antons Ežmalis. 25. Pēteris Pujāts. 26. Antons Roskošs. 27. Pēteris Makarovs. 28. Henrihs Vestmanis. 29. Roberts Balodis. 30. Alberts Bružs. 31. Kazimirs Olekšs. 32. Alberts Olekšs. 33. Augusts Roskošs. 34. Alfrēds Grīns. 35. Alberts Purviņš. 36. Staņislavs Salenieks. 37. Jānis Čakšs. 38. Antons Stiprovietis.

 Pateicība Latvijas Nacionālo partizānu atbalstītājiem, Tilžas novada iedzīvotājiem! Mēs, vēl dzīvi palikušie partizāni, godinām šos pašaizliedzīgos mūsu atbalstītājus, viņu priekšā noliecot galvas. Dzīvo vidū esam palikuši: Pēteris Zelčs, Jāzeps Naglis, Pēteris Gabranovs, Osvalds Siliņš, Pēteris Aglenieks, Jānis Barkovskis.

Esam pateicīgi mūsu labvēļiem par finansiālo palīdzību, kuri cenšas un palīdz apzināt mūsu kritušo partizānu kapu vietas un sniedz informāciju par partizānu cīņām ar okupantiem Tilžas novadā. Paldies Vitālijam Mačukānam un Ilgonim Saulietim.

Tēvzemes dēli un meitas, turēsim rūpi par mūsu Latviešu tautas pagātni!

Lāsts un Dieva sodība tiem Latviešu tautas nodevējiem, bijušajiem čekas pakalpiņiem, aģentiem un svešas okupācijas varas roklaižām, kas kalpoja Tilžas čekā. Tie bija: Anna Stolere, Antonija Stolere, Olga Logina, Lūcija Logina, Jānis Logins, Jānis Šakalis, Silvestrs Logins, Pēteris Klepers, Aleksandrs Deglavs, Gunārs Deglavs, Alfrēds Pusvācietis, Pēteris Pusvācietis, Drozdovi, Dičevski no Krišjāņiem, Elvīra, Roberts, Pēteris Ķīši no Kāpessila.

Kas bija sarkanie partizāni?

Piecdesmit gadus Latvijā valdīja komunistiskais terors – lielākais ārprāts pasaulē. Šis mūsu gadsimta mēris – boļševisms, kas slēpās zem demokrātijas maskas, patiesībā bija un ir tautu vislielākais cietums. Paceļot šo masku, mēs redzam tā īsto, riebīgo seju – aptraipītu ar cilvēces asinīm. LPSR vēsturnieki, kā Dzintars, Samsons un vēl citi savos vēsturiskos daiļdarbos par Otro pasaules karu apgalvo, ka latviešu tauta ar lielu pacilātību un sajūsmu labprātīgi atbalstījusi sarkanos partizānus Latvijā. Īstenībā latviešu tauta sarkanos “atbrīvotājus” sauca par laupītājiem. To, kā ar iedzīvotājiem izrīkojās šie partizāni, kurus komandēja Staņislavs Počs, Voldemārs Paegle un komisārs Ignats Kadikovskis, pierāda fakti. Šie sarkanie asinssuņi, kuri bāzējās Lielgrīvu meža masīvā Kāpessila novadā, 1943. gada 16. janvārī Tilžas pagastā divos naktī ielenca Viktorijas Deglavas māju. Pašu mājas saimnieci izģērba un divdesmit grādu salā pakāra akas vindas galā. Mājas nodedzināja. Un tas viss par to, ka Viktorijas vīrs Andrejs Roskošs brīvprātīgi bija aizgājis karot uz austrumiem pret sarkano mēri – komunismu. Palika četri mazi bērni – dēli Arvīds, Ādolfs un meitas Alīda un Anna. Vilis Samsons kopā ar citiem sarkanajiem asinssuņiem, tādiem kā Sudmalis, Gromovs, Laiviņš, Oškalns un vēl daudziem citiem, bija šo salašņu iedvesmotāji, vadoņi un komandieri. Protams, ne bez Maskavas svētības un atbalsta. Staļina asiņainais režīms par skaistām acīm nevienam zelta zvaigzni nedeva. Viņu galvenās bāzes bija Latvijas robežu tuvumā, Osvejas purvos un mežos. No turienes tie devās sirojumos un laupītāju gaitās uz Latgales pierobežas sādžām, ciemiem un zemnieku viensētām. Par kādu labprātīgu atbalstīšanu varēja būt runa, ja nabaga zemnieki paši cieta no okupācijas varas. Pašiem bija jābaro savas kuplās ģimenes, kādas Latgalē vienmēr ir bijušas.

Tolaik man, kā četrpadsmit gadus vecam zēnam, skolā bija pavasara brīvdienas, jo es mācījos Kārsavas valsts ģimnāzijā no 1941. gada līdz 1943. gadam. Tēvam vācu okupācijas vara ziemā bija uzlikusi meža ciršanas normu. Skolas brīvdienās es palīdzēju tēvam darbos un dzīvojām pie tēva paziņas Antona Logina. Tur es redzēju, kā Kāpessila iedzīvotāji taisīja slēptuves produktiem un citām mantām un kā tās slēpa šķūņos, rijās, pagrabos, pat sniegā raka bedres. Šīs vietas rūpīgi nomaskēja, lai sarkanie bandīti neatrod. Ja tiem nedeva ēdamo, tie bija dusmīgi un nikni. Paši gāja uz kūti un nokāva cūku, neskatoties uz vecāku vaimanām un bērnu raudām. Sarkanie partizāni rīkojās ar čekas paņēmieniem.  Naktīs lavījās pie iedzīvotāju māju logiem un durvīm, dauzījās un klauvēja, lai laiž iekšā. Tikuši iekšā, tie mājas iedzīvotājus sadzina vienā kaktā un pielika sargu. Pārējie jauca un pārmeklēja visus kaktus un ņēma cimdus, zeķes, zābakus, kažokus, mēteļus, ziepes, sērkociņus, pulksteņus, radioaparātus, tējkannas, kastroļus, cirvjus un zāģus.

Mana tēva paziņam Sīviņam, Poča, Paegles un Kadikovska sarkanie partizāni likuši no kājām novilkt vilnas zeķes un zābakus. No gultām ņēma palagus, spilvendrānas, jo tie esot vajadzīgi maskēšanās tērpu izgatavošanai. Lūk, šādi bija sarkano partizānu varoņdarbi! Visu to es redzēju un varu liecināt tiesā. Bet kad gan šādas tiesas sāks darboties, lai sauktu pie atbildības komunistus, čekistus un viņu aģentus, stukačus, ziņu pienesējus un citus pakalpiņus?

Viņi ir noziegušies pret savu tautu un tagad cenšas mazgāties balti. Taču latviešu tautas meitas un dēli, kuri izdzīvoja un atgriezās no Sibīrijas lēģeriem, šos noziegumus nepiedos, jo sarkanie partizāni karoja čekas pusē un pret savu tautu, kura tajos nebrīves gados visiem spēkiem cīnījās pret sarkano mēri – komunismu. Šīs, vēl esošās un klīstošās sarkanās sēnalas un pelavas ir jāiztīra no Latvijas valsts un latviešu tautas vidus un tikai tad mūsu tauta varēs pieņemties spēkā, plaukt un zelt. Cel galvu augstāk, latvieti!

 

 ***

 

Tilža - mana novada galvaspilsēta   

 

Tilža atrodas Balvu rajonā pie Tilžas upes kādreizējā Abrenes apriņķī. 19. gadsimteņa beigās un 20. gadsimteņa sākumā Tilža piederēja Ruskulovas muižai, kura atradās 17 kilometru attālumā. Agrāk Tilžu sauca par Kokarevu. Šis nosaukums apdzīvotai vietai tika dots no Ruskulovas muižas vagara Kokareva vārda, kurš šai vietā ieradās 19. gadsimta beigās, lai pārvaldītu vietējos zemniekus. 20. gadsimta divdesmito gadu vidū zemnieki vairs neapmierinājās ar šīs vietas nosaukumu, jo Kokarevs bija bargs un nežēlīgs cilvēks. 1920. gadā Kokarevas nosaukums tika nomainīts un šo apdzīvoto vietu nosauca par Tilžu, upes vārdā. Tilžas upe ir 25 kilometri gara un iztek no Vectilžas ezera dienvidgala. Tilžas apkārtne ir mēreni pauguraina, atrodas 103 – 122 metri virs jūras līmeņa, ar kritumu uz Lubānas ieplaku. Apkārtnē daudz mežu.

Krievijas cara Nikolaja otrā valdīšanas laikā no 1868. līdz 1918. gadam no Kokarevas lielos daudzumos pludināja baļķus, līdz pat Rīgai. Ap 1870. gadu Kokarevā sāka ieplūst daudz vidzemnieku. Kokarevas ciems radās ap 1909. gadu, kad muižas īpašnieks Šalajevs no Kokarevas foļvarkas atdalīja 15 hektārus zemes. To sadalīja 200 gabalos un iznomāja apbūvei. Te uz dzīvi apmetās daudz tirgotāju, amatnieku, mežsargu. Kokareva izveidojās par bagātāko Latvijas pagastu. Ne velti to dēvēja par “jauno Ukrainu”. Līdz Otrajam pasaules karam šeit bija 662 iedzīvotāji. 82% iedzīvotāju bija latvieši, 9% žīdi un citu tautību cilvēki.

2002. gada sākumā Tilžas pagastā bija 1312 patstāvīgie iedzīvotāji. Kopējā zemes platība – 6302 hektāri. Tajā skaitā – 4497,3 hektāri aramzemes. Meliorētās platībās 3681,5 hektāri. Deviņdesmito gadu beigās Tilžas pagastā bija 105 zemnieku saimniecības. Pagastā ir divas skolas: Tilžas internātskola un Tilžas vidusskola. Tilžas internātskolā mācās vairāk kā 200 skolēnu un mācības pasniedz 33 skolotāji. Tilžas vidusskolā zinības apgūst 187 skolēni un šeit strādā 19 skolotāji. Tilžas vidusskolā darbojas novadpētniecības muzejs un tajā ir 2827 pamatfondu vienības un 1432 palīgfondu vienības. Tilžā darbojas sakaru nodaļa, ir krājbankas filiāle, bibliotēka, ambulance, kultūras nams, bērnudārzs, ēdnīca, 10 veikali, Romas katoļu, luterāņu un baptistu baznīcas. Pagastā ir 254 bezdarbnieki un 445 pensionāri.

 Tilžas novadā vēsturiska vieta ir Tilžas draudzes kapsēta. Tur mēs, nacionālie partizāni, kopskaitā 72 vīri, pulcējāmies 1945. gada naktī no 4. uz 5. jūniju, lai uzbruktu Tilžas čekistiem un istrebiteļiem, un cietumam, kurā bija 12 apcietinātie – mūsu partizānu ģimenes locekļi un atbalstītāji. Uzbrukumā piedalījās: Hendrika Vestmaņa, Andreja Roskoša, Jāņa Akmentiņa, Antona Roskoša, Roberta Baloža, Valentīna Baranovska, Birkava, Voita un Malnača vīri.

Bērzpils novadā – Līdumnieku kapsēta. Tā atrodas netālu no Bērzpils centra. 1945. gadā, naktī no 24. uz 25. maiju, šajā vietā pulcējās nacionālie partizāni pirms uzbrukuma Bērzpils izpildkomitejai, pastam un veikalam. Kopskaitā 50 vīri, no Baranovska, Birkava, Vestmaņa, Roskoša un Baloža grupām. Tika sagrauta un nodedzināta izpildkomiteja un no izpildkomitejas pagraba tika atbrīvoti divi apcietinātie. Tika iznīcināti visi čekas dokumenti. No veikala tika paņemti pārtikas produkti, kuri lieti noderēja mūsu vīriem tālākās cīņas turpināšanai ar okupantiem.

 

***

No manas lielās Barkovsku ģimenes septiņiem cilvēkiem dzīvi vēl esam palikuši divi: Marija Barkovska, daudz cietusi no čekistu terora un spīdzināšanas, un es, Jānis Barkovskis.

Mani vecāki: Māte Marta Barkovska, mirusi no čekistu pratināšanas un spīdzināšanas pārdzīvojumiem 1955. gada 20. decembrī. Apglabāta Runcenes kapsētā.

Tēvs Aleksis Barkovskis, pirmā pasaules kara dalībnieks, Tilžas un Viļakas čekistu spīdzināts un pratināts, miris 1962. gada 23. martā. Apglabāts Runcenes kapsētā blakus savai sievai.

Māsa Anastasija Barkovska, pārdzīvojusi čekas spīdzināšanas sitienus, no kuriem kļuva invalīde. Mirusi 1975. gada 25. oktobrī. Apglabāta Runcenes kapsētā.

Māsa Anna Barkovska – Indričeva, sista, spīdzināta Tilžas čekas un Viļakas cietumos. Mirusi 1996. gada 28. maijā. Apglabāta ar militāru godu Tilžas draudzes kapsētā, blakus savam vīram.

Māsa Helēna Roskoša. Dzimusi Barkovska, daudz cietusi no čekistu spīdzināšanas un pazemošanas Tilžas, Viļakas un Pleskavas cietumos. Dzīvoja Lietuvā, Akmenē. Mirusi 1993. gada 23. novembrī. Apglabāta Saldū, Čapataju kapsētā, blakus savam vīram Antonam Roskošam, bijušajam Ziemeļlatgales Nacionālo partizānu grupas komandierim Tilžas novadā.

Vieglas smiltis savas Tēvzemes smiltājā! Jūs bijāt cīnītāji par savas tautas un Tēvzemes atbrīvošanu no sarkanā mēra – komunisma.

 

***

 

Piederība komunistu partijai uzskatāma par nodevību pret tautu, uzskatāma par tiesājamu un sodāmu.

Domāju, ka Dieva roka sasniegs visus, kas nievājoši, augstprātīgi nicinājuši savus tautiešus un dzīrojuši uz līdzcilvēku sviedru, asaru un ciešanu rēķina. Mūsu tēvu tīrumiņi Latgalē nebija lieli, arī maizes rieciens nebija no biezajiem, bet paēduši un apģērbušies bijām. Iespēja dzīvot un savu darbu veikt bija, cik vien pats vēlies un jaudā. Ja vien būtu bijis laiks, bet laika, diemžēl, nebija, jo pāri mūsu Māras zemei, pāri visai Latvijai sāka velties sarkanā migla līdzīgi sarkanam mērim no Austrumiem., kas centās atņemt mums visu – gan brīvi, gan arī dzīvi savā zemē. Tāpēc vīri, kurus bija uzaudzinājusi māte Latvija savos brīvības gados, cīnījās gan pret sarkanajiem, gan par savu dzīvi un dzīvību, kā nu kurš spēja un prata. Gan ar vācu ieročiem leģionā, gan zaļajos mežos. Nekādu cerību uz dzīvi un brīvi mums okupantu zābaki neatnesa, tāpēc viņu armijā neviens labprātīgi iet negribēja. Sevišķi tanī armijā, ko bija atpūtusi sarkanā migla no Austrumiem. Redzēdami frontē, ka sarkanie okupanti tīšu prātu dzen latviešu tautas dēlus nāvē, daudzi, jo daudzi gan pa vienam un pulciņos meklēja patvērumu partizānu rindās mežos. Mans atmiņu stāstījums būs par partizānu kustību un cīņām Ziemeļlatgales un Vidzemes pagastos un novados.

Cik ilgi dzīvos latvju tauta? Karavīrs – partizāns ir nācijas zieds un viņas goda nesējs. Mēs izcietām, pārdzīvojām, kas iet pāri viena cilvēka mūžam. Tumsa nevar būt mūžīga. Laiki ir mainījušies. Bet vai visiem?

Sarkanie slepkavas un čekisti joprojām ir uz brīvām kājām un dzīvo starp mums. Neviens no viņiem vēl savus grēkus nav nožēlojis. Vēl viņu vārdi un darbi ir neaizskarami, jo viņus sargā absolūtā ļaunuma pieņemtie likumi. Ļaunuma virszemes daļas it kā ir atmirušas, bet saknes dzīvas un barojas ar tautas dzīvības sulu.

Latvieši! Esiet uzticīgi trijām Latvijas zvaigznēm, savai tautai un cīnieties par to kamēr dzīvosiet!

 

Mans novēlējums – aicinājums Latvijas jaunatnei

 

Mēs, aizejošā paaudze, uzrunājam un aicinām Latvijas jaunatni:

Mēs bijām paaudze, kurai pirms piecdesmit gadiem atņēma ziedošo Tēvzemi Latviju.

Aiz katra no mums, šobrīd vēl kā dzīvi stāv simti un tūkstoši Gulagā nomocīto.

Mēs runājam arī viņu vārdā. Mēs esam sirmi. Mēs novecojam. Mēs aizejam viens pēc otra. Mēs mirstam. Mēs runājam uz Jums, kas esat jauni, stipri, gudri, zinoši.

Tādi pirms piecdesmit gadiem bijām mēs. Mēs runājam uz Jums, kas savu Tēvzemi esat atguvuši. Bet tā nav ziedoša. Tā ir novārdzināta un noplicināta. Bet tomēr tā ir mūsu Tēvzeme – Vienīgā, Mūžīgā.

Latvijas Valsts Jaunatne! Ņemiet, kopiet un augšāmceliet šo zemi. Un tā izkops un augšāmcels Jūs. Cenšaties dziedināt viņas rētas un arī Jūs tiksiet stiprināti – izdziedināti. Turaties pie šīs Latvijas zemes, kā mēs esam turējušies. Mīliet šo zemi, kā esam mēs mīlējuši. Atdodiet šai zemei savu spēku un tā dos savu spēku Jums. Tāpat kā mums tā deva spēku bargajos okupācijas gados. Mēs cīnījāmies pret sarkano mēri – komunismu.

Visu upuru vārdā mēs lūdzam to Jums. Mēs prasām to Jums. Mēs ceram uz Jums.

Pirms piecdesmit gadiem, mums, latviešiem, to atņēma komunisti.

Novārgušu un mīlestību lūdzošu Jūs to saņemat atpakaļ.

Jūsu jaunajās rokās tā atkal kļūs ziedoša, skaista. Mēs, vecā paaudze, būsim gandarīti. Mēs ticam un ceram uz Jums. Lai Dievs un Laimīte palīdz un svētī Jūsu darbus!

Mēs, aizejošā paaudze, būsim gandarīti, ka pāri mūsu Tēvzemei mūžu mūžos plīvos Sarkanbaltsarkanais Karogs, kuru turēs un nesīs mūsu Latvijas Jaunatnes stiprās rokas un dziedās: “Dievs, svētī Latviju!”.

Es esmu pateicīgs Dievam, Likteņmātei un Laimiņai, savai māmiņai un tētim, kas manī ieaudzināja darba tikumu, centību, neatlaidību, izturību, nacionālo garu un pārliecību kalpot savai tautai un Tēvzemei.

 

Novēlu savas ģimenes cilvēkiem un mazbērniem augt lieliem, gudriem, veseliem, stipriem un cietiem kā klints. Mīlēt savu zemi un tautu un cīnīties par to, kamēr dzīvosiet.

Es palieku uzticīgs Trijām Latvijas Zvaigznēm un savai Latviešu tautai.

Cīnīšos par to, kamēr dzīvošu:

Tev dzīvot, Latvija, un spēkus krāt,

Tev atdzimt, valoda, un skanēt, dziesma!

 

 ***

 

• Tilžas pagasta represēto personu SARAKSTS

 

Izraksts no čekas materiāliem, kurus es atradu Rīgā, Bezdelīgu ielā 2, arhīvā.

Par arestētām un izsūtītām ģimenēm no bijušā Abrenes apriņķa Tilžas pagasta 1941. gada 14. jūnijā.

 

1.  Igaunis Stepans Ādama d., dzim. 1890.g. Žeikaru mājas, arestēts 14.06.41. Izsūtīts Sverdlovskas apg., Severlags. Miris 17.02.42. Lietas Nr. 13623.

2.  Igaune Olga Andreja m., dzim. 1893.g. Žeikaru mājas, izsūtīta 14.06.41. uz Krasnojarskas novadu, Berjozovkas rajonu. Mirusi 1943. gadā. Lieta Nr. 13623.

3.  Igaune Lidija Stepana m., dzim. 1925.g. Žeikaru mājas, izsūtīta 14.06.41. uz Krasnojarskas novadu, Berjozovkas rajonu. Atbrīvota 13.02.56. Lieta Nr. 13623.

4.  Igaune Ženija Stepana m., dzim. 1927.g. Žeikari. Izsūtīta 14.06.41. uz Krasnojarskas novadu, Berjozovkas rajonu. Atbrīvota 02.03.56. Lieta Nr. 13623.

5.  Baltiņa Olga Pētera m., dzim. 1902.g. Lielgrīvas mājas. Izsūtīta 14.06.41. uz Krasnojarskas novadu, Berjozovkas rajonu. Bēgusi 15.04.47. Nosūtīta atpakaļ 10.02.49. Atbrīvota 25.10.56. Lieta Nr. 15538.

6.  Baltiņa Ausma Jāņa m., dzim. 1928.g. Lielgrīvas mājas. Izsūtīta 14.06.41. uz Krasnojarskas novadu, Berjozovkas rajonu. Atbrīvota 15.10.46. Lieta Nr. 15538.

7.  Baltiņa Vija Jāņa m., dzim. 1938.g. Lielgrīvas mājas. Izsūtīta 14.06.41. uz Krasnojarskas novadu, Berjozovkas rajonu. Atbrīvota 15.10.46. Lieta Nr. 15538.

8.  Krams Henrihs Jāņa d., dzim. 1896.g. Dzirnavu mājas. Arestēts 14.06.41. Izsūtīts uz Sverdlovskas apg., Severlagu. Nošauts 18.08.42. Lieta Nr. 15553-P-7941.

9.  Krama Alvīne Jāņa m., dzim. 1898.g. Dzirnavu mājas. Izsūtīta 14.06.41. uz Krasnojarskas novadu, Berjozovkas rajonu. Mirusi 1943. gadā. Lieta Nr. 15553.

10. Krams Edgars Henriha d., dzim. 1933.g. Dzirnavu mājas. Izsūtīts uz Krasnojarskas novadu, Berjozovkas rajonu. Atbrīvots 06.04.46. Lieta Nr. 15553.

11. Krams Valdis Henriha d., dzim. 1934.g. Dzirnavu mājas. Izsūtīts 14.06.41. uz Krasnojarskas novadu, Berjozovkas rajonu. Atbrīvots 06.06.46. Lieta Nr. 15553.

12. Krams Līvija Henriha m., dzim. 1928.g. Dzirnavu mājas. Izsūtīta 14.06.41. uz Krasnojarskas novadu, Berjozovkas rajonu. Atbrīvota. Lieta Nr. 15553.

13. Ostrovietis Oskars Friča d., dzim. 1883.g. “Jaunaleksandrova”. Arestēts 14.06.41. Izsūtīts uz Sverdlovskas apgabala Severlagu. Nošauts 08.09.42. Lieta Nr. 15564, P-6650.

14. Ostroviete Lūcija Pētera m., dzim. 1902.g. “Jaunaleksandrova”. Arestēta un izsūtīta 14.06.41. uz Krasnojarskas novadu, Nazarovas rajonu. Atbrīvota 11.07.56. Lieta Nr. 15564.

15. Gaidlazda Pēteris Jura d., dzim. 1887.g. “Lemesnieki”. Arestēts 14.06.41. Izsūtīts uz Sverdlovskas apgabala Severlagu. 31.10.42. piespriesti 10 gadi ieslodzījumā. Citu ziņu nav. Viņa lieta Nr. 15599. P-6328.

16. Gaidlazda Elīna Pētera m., dzim. 1892.g. “Lemesnieki”. Izsūtīta 14.06.41. uz Krasnojarskas novadu, Berjozovkas rajonu. Atbrīvota 15.12.46. Lieta Nr. 15599.

17. Gaidlazda Arvīds Pētera d., dzim. 1921.g. “Lemesniekos”. 14.06.41. izsūtīts uz Krasnojarskas novadu, Berjozovkas rajonu. Atbrīvots 18.10.56. Lieta Nr. 15599.

18. Gaidlazda Līvija Pētera m., dzim. 1932.g. “Lemesniekos”. Izsūtīta 14.06.41. uz Krasnojarskas novadu, Berjozovkas rajonu. Atbrīvota 15.12.46. Lieta Nr. 15599.

19. Kupčs Volfrīds Bruno Pētera d., dzim. 1895.g. “Dukšmalas”. Arestēts un izsūtīts 14.06.41. uz Sverdlovskas apgabala Severlagu. Miris 09.05.43. Vosturlagā. Lieta Nr. 15604-P-6400.

20. Kupča Zelma Jēkaba m., dzim. 1904.g. “Dukšmalas”. Izsūtīta 14.06.41. uz Krasnojarskas novadu, Berjozovkas rajonu. Bēgusi 15.05.48. Nosūtīta atpakaļ 20.10.50. Atbrīvota 19.04.58. Lieta Nr. 15604.

21. Kupča Venta Volfrīda m., dzim. 1936.g. “Dukšmalas”. Izsūtīta 14.06.41. uz Krasnojarskas novadu, Berjozovkas rajonu. Bēgusi 07.11.46. Nosūtīta atpakaļ 20.10.50. Atbrīvota 19.04.58. Lieta Nr. 15604.

22. Krims Augusts Pētera d., dzim. 1876.g. “Tilžā”. Arestēts 14.06.41. Izsūtīts uz Sverdlovskas apgabala Severlagu. Nošauts 18.08.42. Lieta Nr. 15605.P-6677.

23. Krima Alma Indriķa m., dzim. 1908.g. “Tilžā”. Izsūtīta 14.06.41. uz Krasnojarskas novadu, Berjozovkas rajonu. Atbrīvota 29.11.56. Lieta Nr. 15605.

24. Krims Pēteris Augusta d., dzim. 1927.g. “Tilžā”. Izsūtīts 14.06.41. uz Krasnojarskas novadu, Berjozovkas rajonu. Atbrīvots 29.11.56. Lieta Nr. 15605.

25. Krims Ilgonis Augusta d., dzim. 1933.g. “Tilžā”. Izsūtīts 14.06.41. uz Krasnojarskas novadu, Berjozovkas rajonu. Atbrīvots 29.11.56. Lieta Nr. 15605.

26. Bērziņš Jānis Izidora d., dzim. 1911.g. “Liepulejas”. Arestēts 14.06.41. Izsūtīts uz Sverdlovskas apgabala Severlagu. Miris 21.05.42. Lieta Nr. 16299-43908.

27. Bērziņa Anna Jāņa m., dzim. 1903.g. “Liepulejas”. Izsūtīta 14.06.41. uz Krasnojarskas novadu, Berjozovkas rajonu. Atbrīvota 17.11.56. Lieta Nr. 16299.

28. Bērziņa Anna Jāņa m., dzim. 1925.g. “Liepulejas”. Arestēta un izsūtīta 14.06.41. uz Krasnojarskas novadu, Berjozovkas rajonu. Atbrīvota 17.11.56. Lieta Nr. 16299.

29. Štokmanis Jānis Vilis Alfrēda d., dzim. 1911.g. “Vindavā”. Izsūtīts uz Sverdlovskas apgabala Severlagu. Miris 31.03.43. Lieta Nr. 16420-P-6466.

30. Štokmanis Alfrēds Kārļa d., dzim. 1883.g. “Vindavā”. Izsūtīts 14.06.41. uz Krasnojarskas novadu, Berjozovkas rajonu. Miris 1944.gadā. Lieta Nr. 16420.

31. Štokmane Alīda Pētera m., dzim. 1882.g. “Vindavā”. Izsūtīta 14.06.41. uz Krasnojarskas novadu, Berjozovkas rajonu. Atbrīvota 03.03.60. Lieta Nr. 16420.

32. Štokmane Melānija Alfrēda m., dzim. 1919.g. “Vindavā”. Izsūtīta 14.06.41. uz Krasnojarskas novadu, Berjozovkas rajonu. Atbrīvota 09.07.58. Lieta Nr. 16420.

33. Štokmanis Kārlis Pētera d., dzim. 1857.g. “Vindavā”. Izsūtīts 14.06.41. uz Krasnojarskas novadu, Berjozovkas rajonu. Miris izsūtījumā. Lieta Nr. 16420.

34. Štokmanis Ādolfs Otto d., dzim. 1905.g. “Ceļmalās”. Arestēts 14.06.41. un izsūtīts uz Sverdlovskas apgabala Severlagu. Atbrīvots 24.12.50. Pēc tam nometinājumā Novosibirskas apgabala Vengerovas rajonā. Atbrīvots 28.05.56. Lieta Nr. 16497.

35. Štokmane Anna, dzim. 1868.g. “Ceļmalās”. Izsūtīta 14.06.41. uz Krasnojarskas novadu, Berjozovkas rajonu. Mirusi 1944. gadā. Lieta Nr. 16497.

• No Tilžas pagasta 1941. gada 14. jūnija naktī izsūtītas 35 personas.

 

Izraksts no čekas materiāliem, kurus es atradu Rīgā, Bezdelīgu ielā 2, arhīvā. Par arestētām un izsūtītām ģimenēm no bijušā Viļakas apriņķa 1949. gada 25. martā.

Saraksts.

1.  Cibulis Jadviga Aloiza m., dzim. 1907. gada Krutovā. Izsūtīta 25.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atbrīvota 07.07.58. Lietas Nr. 1032.

2.  Supe Kazmirs Antona d., dzim. 1902. gadā Krutovā.

3.  Supe Jāzeps Kazmira d., dzim. 1945. gadā Krutovā. Izsūtīti 14.05.55. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atbrīvoti 09.07.58-07.07.58. Lieta Nr. 1032-1032.

4.  Striķe Otīlija Jāņa m., dzim. 1882.g. “Placānu” mājās. Izsūtīti 25.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu.

5.  Antonija Jāņa m., dzim. 1920. gadā.

6.  Dzintra Arvīda m., dzim. 1949.g. Atbrīvoti 28.11.54. Lieta Nr. 10994-10994.

7.  Ločmele Jekaterina Aleksandra m., dzim. 1911. gadā Lozdovā. Izsūtīta 26.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atbrīvota 10.08.56. Lieta Nr. 1161.

8.  Ločmelis Aloizs Ambrozija d., dzim. 1926. gadā “Ločmeļos”. Izsūtīts 25.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atbrīvots 06.06.56. Lieta Nr. 1163.

9.  Jadviga Ločmele Franča m., dzim. 1891.g. “Ločmeļos”.

10. Anna Ločmele Ambrozija m., dzim. 1930.g. “Ločmeļos”.

11. Anna Ločmele Tadeuša m., dzim. 1920.g. “Ločmeļos”.

12. Tekla Ločmele Pētera m., dzim. 1942.g. “Ločmeļos”. Visi izsūtīti 27.03.49. uz Omskas apgabala Kaganoviča rajonu un Marjanovkas rajonu. Atbrīvoti: Lietas Nr. 06.06.56.–1163-06.06.56.-1163-06.06.56.-1163-06.06.56.-1163.

13. Gološevs Viktorija Jāņa m., dzim. 1895.g. Mežapakts. Izsūtīta 25.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atbrīvota 23.09.57. Lieta Nr. 1165.

14. Ieviņš Jānis Jāņa d., dzim. 1902.g. Mežupītes.

15. Ieviņš Vilfrīds Jāņa d., dzim. 1937.g. Mežupītes. Izsūtīti 25.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atbrīvoti 23.09.57. Lieta Nr. 1165 – Nr. 1165.

16. Ločmelis Jāzeps Staņislava d., dzim. 1926.g. “Lutenāni”. Izsūtīts 25.03.49. Atbrīvots 04.03.60. Lieta Nr. 1243.

17. Ločmelis Staņislavs Franča d., dzim. 1891.g. “Lutenāni”. Izsūtīts 15.10.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Miris 16.01.56. Lieta Nr. 1243.

18. Ločmele Anna Silvestera m., dzim. 1892.g. “Lutenāni”. Izsūtīta 25.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atbrīvota 04.03.60. Lietas Nr. 1243.

19. Ločmele Domicella Staņislava m., dzim. 1921.g. “Lutenāni”. Izsūtīta 25.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atbrīvota 04.03.60. Lietas Nr. 1243.

20. Bondars Aloizs Vaclava d., dzim. 1889.g. Skudrukalns. Izsūtīts kopā ar ģimeni 25.03.49. uz Omskas apgabalu. Miris 12.01.55. Lieta Nr. 1325.

21. Bondare Bārbala Jāņa m., dz.1898.g. Atgriezusies 29.08.57. Lieta Nr. 1325.

22. Bondars Staņislavs Aloiza d., dzim. 1925.g. Atbrīvots 29.08.57. Lieta Nr. 1325.

23. Bondars Vladislavs Aloiza d., dzim. 1929.g. Miris 20.08.51. Lieta Nr. 1325.

24. Bondare Konstance Aloiza m., dzim. 1938.g. Atbrīvota 29.08.57. Lieta Nr. 1325.

25. Bondare Līvija Aloiza m., dzim. 1933.g. Atbrīvota 29.08.57. Lieta Nr. 1325.

26. Steps Līvija Pētera m., dzim. 1920.g. “Apsēnos”. Izsūtīta 25.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atbrīvota 09.05.57. Lietas Nr. 1588.

27. Petruševičs Paulīna Jura m., dzim. 1904.g. “Zaķīšu” mājās.

28. Petruševičs Ēvalds Boļeslava d., dzim. 1939.g.

29. Petruševičs Ausma Boļeslava m., dzim 1932.g. Visi izsūtīti 26.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Visa ģimene atbrīvota 04.01.59. Lieta Nr. 1599.

30. Jermacāns Anna Tumaša m., dzim. 1914.g. “Ozolsaliņas”.

31. Jermacāns Jānis Tumaša d., dzim. 1921.g. Ģimene izsūtīta 25.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atbrīvoti 16.11.56. Lieta Nr. 1859.

32. Sproģis Vilis Kārļa d., dzim. 1923.g. Blaķu mājās.

33. Sproģis Elza Kārļa m., dzim. 1923.g. Blaķu mājās. Izsūtīti 25.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atbrīvoti 11.05.58. Lietas Nr. 2063.

34. Sproģis – Zelčs Marija Jāņa m., dzim. 1920.g. “Kadiševā”.

35. Sproģis Vilis Vitālijs Jāzepa d., dzim. 1944.g. Kadiševas mājās.

36. Sproģe Anna Jāzepa m., dzim.1945.g. Kadiševas mājās. Visa ģimene izsūtīta 25.03.49. uz Omskas apgabala Kaganoviča rajonu. Atbrīvoti 29.11.55. Lietas Nr. 2065.

37. Zelčs Tekla Augusta m., dzim. 1879.g. “Kadiševā”. Izsūtīta 27.03.49. uz Omskas apgabala Kaganoviča rajonu. Atbrīvota 29.11.55. Lietas Nr. 2065.

38. Sproģis Jāzeps Andreja d., dzim. 1923.g. “Tīreļu” mājās. Izsūtīts 09.12.52. uz Omskas apgabala Tevrizas rajonu. Atbrīvots 28.03.56. Lietas Nr. 2065.

39. Kozlovskis Eleonora Augusta m., dzim. 1921.g. Sāvanu mājās.

40. Kozlovskis Kārlis Vladislava d., dzim. 1909.g. Sāvanu mājās.

41. Kozlovskis Jānis Kārļa d., dzim. 1945.g. Sāvanu mājās.

42. Kozlovskis Vitālijs Kārļa d., dzim. 1948.g. Sāvanu mājās. Visa ģimene izsūtīta 25.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atbrīvoti 12.12.55. Lietas Nr. 247.

43. Akmentiņš Jekaterina, dzim. 1913.g. “Stūrīšos”.

44. Akmentiņš Ausma Artūra m., dzim. 1946.g. Stūrīšu mājās.

45. Akmentiņš Mirdza Artūra m., dzim. 1936.g. Stūrīšu mājās.

46. Akmentiņš Vija Artūra m., dzim. 1944.g. Stūrīšu mājās. Izsūtīta visa ģimene 25.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Ģimene atbrīvota 30.06.57. Lieta Nr. 3144.

47. Dauksts Pēteris Jāzepa d., dzim. 1900.g. Svīļu mājas.

48. Dauksts Jadviga Pētera m., dzim. 1897.g. Svīļu mājas.

49. Dauksts Antons Pētera d., dzim. 1938.g. Svīļu mājas. Izsūtīti 25.03.49. Visa ģimene uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Ģimene atbrīvota 20.09.57. Visas ģimenes Lietas Nr. 3309.

50. Ločmelis Anna Antona m., dzim. 1925.g. Svīļu māja. Mirusi 17.07.50. Lieta Nr. 3309.

51. Ločmelis Jānis Kazmira d., dzim. 1922.g. Svīļu mājā. Visa ģimene izsūtīta 25.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atbrīvota 23.09.57. Lietas Nr. 3309.

52. Liniņš Irēna Augusta m., dzim. 1905.g. Kalumeži.

53. Liniņš Aleksandrs Jura d., dzim. 1902.g. Izsūtīts 02.08.56. Atbrīvots 17.04.58.

54. Liniņš Elmārs Aleksandra d., dzim. 1935.g. Izsūtīti 25.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atbrīvoti 17.04.58. Lietas Nr. 3310-3310-3310.

55. Lapsa Zelma Kārļa m., dzim. 1907.g. Vecsaleniekos. Izsūtīta 27.03.49.

56. Lapsa Ernests Jāņa d., dzim. 1902.g. Izsūtīts 04.01.55.

57. Lapsa Lūcija Ernesta m., dzim. 1933.g. Izsūtīta 26.03.49.

58. Lapsa Zenta Ernesta m., dzim. 1927.g. Izsūtīta 26.03.49. Visa ģimene izsūtīta uz Omskas apgabala Kaganoviča rajonu. Atbrīvota 30.10.56. Lieta Nr. 3311-3311-3311-3311.

59. Simsone Alvīna Jēkaba m., dzimusi 1884.g. Izsūtīta 26.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atbrīvota 30.10.56. Lietas Nr. 3311.

60. Ostašs Viktorija Antona m., dzim. 1911.g. Naglīšos. Izsūtīta 26.03.49.

61. Ostašs Jānis Pāvila d., dzim. 1915.g. Naglīšos. Izsūtīts 05.10.51.

62. Ostašs Jānis Jāņa d., dzim. 1944.g. Naglīšos. Izsūtīts 26.03.49. Visa ģimene izsūtīta uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Ģimene atbrīvota 02.07.56. Lietu Nr. 332R-332R-332R.

63. Ločmelis Augusts Antona d., dzim. 1898.g. Lutenānu mājas.

64. Ločmelis Marta Jāzepa m., dzim. 1907.g.

65. Ločmelis Staņislavs Augusta d., dzim. 1943.g.

66. Ločmelis Anastasija Augusta m., dzim. 1941.g.

67. Ločmelis Benadikta Augusta m., dzim. 1928.g.

68. Ločmelis Eleonora Augusta m., dzim. 1925.g. Visa ģimene izsūtīta 26.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atbrīvota 30.10.56. Lietas Nr. 3339.

69. Agleniece Anna Franča m., dzim. 1886.g. Svarupīšu mājās.

70. Agleniece Marianna Jāzepa m., dzim. 1925.g. Svarupīšu mājās. Izsūtītas 25.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atbrīvotas: Lietas Nr. 22.02.56.–3349 un Lietas Nr. 06.11.56.-3349.

71. Ločmelis Anna Ādama m., dzim. 1885.g. “Ostrānos”.

72. Ločmelis Andrejs Kazmira d., dzim. 1933.g. Atbrīvots 17.09.57. Lietas Nr. 3394.

73. Ločmelis Tekla Kazmira m., dzim. 1929.g. Atbrīvota 17.09.57. Lietas Nr. 3394.

74. Ločmelis Anna Kazmira m., dzim. 1890.g. Atbrīvota 09.07.56. Lieta Nr. 3394. Visi tika izsūtīti 26.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu.

75. Mežals Veronika Jāzepa m., dzim. 1888.g. no “Krutovas”.

76. Mežals Pēteris Domenika d., dzim.1936.g. Atbrīvots 30.07.57. Lieta Nr. 3399.

77. Mežals Vitālijs Domenika d., dzim. 1935.g. Atbrīvots 30.07.57. Lieta Nr. 3399.

78. Mežals Konstance Domenika m., dzim. 1933.g. Atbrīvota 15.09.56. Lieta Nr. 3399.

79. Mežals Lūcija Domenika m., dzim. 1930.g. Atbrīvota 30.07.57. Lieta Nr. 3399. Visi izsūtīti 26.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atbrīvoti 15.09.56. Lietas Nr. 3399.

80. Mežals Mateušs Domenika d., dzim. 1921.g. Egļukalnā.

81. Mežals Marta Domenika m., dzim. 1933.g. Izsūtīti 26.03.49. uz Omskas apgabala Kaganoviča rajonu. Atbrīvoti 30.07.57. Lietas Nr. 3399.

82. Rižijs Benedikts Franča d., dzim. 1878.g. Meža putrāni.

83. Rižijs Zoja Jāņa m., dzim. 1887.g. Meža putrāni.

84. Rižijs Antons Benedikta d., dzim. 1921.g. Meža putrāni. Izsūtīti 26.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atbrīvoti 10.10.56. Lietas Nr. 3400-3400-3400.

85. Puriņš Mārtiņš Pētera d., dzim. 1871.g. “Puriņu” mājas. Izsūtīts 26.03.49. Miris 09.08.50. Omskas apgabals. Lieta Nr. 3405.

86. Puriņš Marta Brenča m., dzim. 1876.g. Izsūtīta 26.03.49. Atbrīvota 04.05.59. Lieta Nr. 3405.

87. Puriņš Arvīds Mārtiņa d., dzim. 1906.g. Izsūtīts 11.10.54. uz Intu. Atbrīvots 17.12.58. Lieta Nr. 3405.

88. Puriņš Zelma Mārtiņa m., dzim. 1902.g. Izsūtīta 26.03.49. Atbrīvota 04.05.59. Lieta Nr. 3405.

89. Puriņš Adele Idas m., dzim. 1906.g. Izsūtīta 26.03.49. Atbrīvota 04.05.59. Lietas Nr. 3405.

90. Puriņš Eleonora Jāņa m., dzim. 1946.g. Izsūtīta 26.03.49. Atbrīvota 04.05.59. Lietas Nr. 3405.

91. Zelčs Jāzeps Augusta d., dzim. 1917.g. “Grants Kalnu” mājas.

92. Zelčs Madaļa Staņislava m., dzim. 1883.g. “Grants Kalnu” mājas.

93. Zelčs Leonora Ambrozija m., dzim. 1921.g. “Grants Kalnu” mājas.

94. Zelčs Jānis Jāzepa d., dzim. 1948.g. “Grants Kalnu” mājas.

95. Zelčs Broņislava Augusta m., dzim. 1908.g. “Grants Kalnu” mājas. Visa ģimene izsūtīta 26.03.49. uz Omskas apgabala Poltavkas rajonu. Atbrīvota 09.02.57. Lietas Nr. 3408-3408-3408-3408-3408.

96. Bērziņš Zelma Mārtiņa m., dzim. 1897.g. “Kārkliņu” mājas.

97. Bērziņš Ēvalds Jūlija d., dzim. 1928.g.

98. Bērziņš Betija Jūlija m., dzim. 1926.g. Ģimene izsūtīta 26.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atbrīvoti 29.05.56. Lietas Nr. 3410-3410-3410.

99. Mergins Jānis Kārļa d., dzim. 1900.g. Imantu mājas.

100.    Mergins Minna Jāņa m., dzim. 1904.g.

101.    Mergins Miervaldis Jāņa d., dzim. 1938.g.

102.    Mergins Milda Kārļa m., dzim. 1907.g. Ģimene izsūtīta 26.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atbrīvota 22.08.56. Lietas Nr. 4752-4752-4752-4752.

103.    Purniņš Jūlija Jāņa m., dzim. 1878.g. “Krišjāņu” mājas.

104.    Purniņš Elza Pētera m., dzim. 1905.g. Izsūtītas uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu 26.03.49. Atbrīvotas 09.02.56. Lietas Nr. 5210-5210.

105.    Jēkabsone Emīlija Jāņa m., dzim. 1871.g. Izsūtīta 26.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Mirusi 17.05.52. Lietas Nr. 5210.

106.    Auzāns Matrona Afanasija m., dzim. 1903.g. “Greissalieši”. Izsūtīta 26.03.49. uz Omskas apgabalu. Atbrīvota 06.09.56. Lieta Nr. 7120.

107.    Auzāns Rūdolfs Teodora d., dzim. 1934.g. Izsūtīts 26.03.49. Atbrīvots 07.09.56. Lietas Nr. 7120.

108.    Auzāns Teodors Andreja d., dzim. 1895.g. Izsūtīts 15.11.52. Atbrīvots 06.09.56. Lietas Nr. 7120.

109.    Auzāns Alvīne Teodora m., dzim. 1925.g. Izsūtīta 03.09.51. Atbrīvota 06.09.56. Lieta Nr. 7120.

110.    Leitāns Veneranda Jāzepa m., dzim.1912.g. “Toku”mājas.

111.    Leitāns Broņislavs Jāzepa d., dzim. 1906.g. Izsūtīti uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atgriezušies 29.03.57. Lietas Nr. 7121-7121.

112.    Grīnbergs Voldemārs Jāņa d., dzim. 1908.g. “Bankova”.

113.    Grīnbergs Elza Jura m., dzim. 1918.g. “Bankova”.

114.    Grīnbergs Modris Voldemāra d., dzim. 1942.g. “Bankova”.

115.    Grīnbergs Austra Voldemāra m., dzim. 1937.g. “Bankova”.

116.    Grīnbergs Vilma Voldemāra m., dzim. 1947.g. “Bankova”. Ģimene izsūtīta 26.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atbrīvota 25.01.57. Lietas Nr. 7127-7127-7127-7127-7127.

117.    Ločmelis-Supe Jānis Ādama d., dzim. 1884.g. “Lutenāni”.

118.    Ločmelis Bārbala Antona m., dzim. 1903.g. “Lutenāni”. Izsūtīti 25.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Miruši Omskā: Jānis 04.11.49. Bārbala –02.09.52. Lietas Nr. 7140-7140.

119.    Ločmelis Aloizs Jāņa d., dzim. 1934.g. “Lutenāni”.

120.    Ločmelis Jezups Jāņa d., dzim. 1928.g. “Lutenāni”.

121.    Ločmelis Helēna Jāņa m., dzim. 1924.g. “Lutenāni”.

122.    Ločmelis Tekla Jāņa m., dzim. 1931.g. “Lutenāni”. Visa ģimene izsūtīta 25.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atbrīvoti 18.05.54. Lieta Nr. 7140-7140-7140-7140.

123.    Kudrenickis Pēteris Andreja d., dzim. 1897.g. “Raudiņi”.

124.    Kudrenickis Emma Kārļa m., dzim. 1892.g.

125.    Kudrenickis Jānis Pētera d., dzim. 1930.g. Atbrīvots 16.04.58. Lieta Nr. 7144.

126.    Kudrenickis Vilis Pētera d., dzim. 1936.g. Visa ģimene izsūtīta 25.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atbrīvoti 14.07.58. Lieta Nr. 7144-7144-7144.

127.    Auziņš Alvīne Jura m., dzim. 1872.g. “Birznieku” mājas.

128.    Auziņš Roberts Jāņa d., dzim. 1913.g. Izsūtīts 26.03.49.

129.    Auziņš Valija Augusta m., dzim. 1918.g. Izsūtīta 22.05.50. Lieta Nr. 7149.

130.    Auziņš Ārija Roberta m., dzim. 1944.g. Izsūtīta 26.05.50. Lieta Nr. 7149.

131.    Auziņš Jānis Roberta d., dzim. 1946.g. Izsūtīts 22.03.49. Lieta Nr. 7149. Izsūtīta visa ģimene uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atgriezušies 10.11.58. Lieta Nr. 7149.

132.    Siliņš Rita Pētera m., dzim. 1928.g. “Tilžupīšu” mājas.

133.    Siliņš Pēteris Friča d., dzim. 1883.g.. Izsūtīti uz Omskas apgabala Kaganoviča rajonu un Tomskas apgabala Turganskas rajonu. Atbrīvoti 04.11.55. Lietas Nr. 7222-7222.

134.    Auziņš Anna Jāņa m., dzim. 1874.g. “Veckalnu” mājas.

135.    Auziņš Pēteris Alfrēds Bērtuļa d., dzim. 1905.g. Izsūtīti 26.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Anna mirusi 03.03.54. Pēteris atbrīvots 30.03.57. Lietas Nr. 7224-7224.

136.    Lukstiņš Rūdolfs Antona d., dzim. 1872.g. “Dobukalna” mājas.

137.    Lukstiņš Zelma Jura m., dzim. 1902.g.

138.    Lukstiņš Arnolds Rūdolfa d., dzim. 1926.g.

139.    Lukstiņš Ēvalds Rūdolfa d., dzim. 1928.g.

140.    Lukstiņš Nellija Rūdolfa m., dzim. 1936.g.

141.    Lukstiņš Rita Rūdolfa m., dzim. 1929.g.

142.    Lukstiņš Vilma Rūdolfa m., dzim. 1939.g. Izsūtīti uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atbrīvoti 30.10.56. Lietu Nr. 7225-7225-7225-7225-7225-7225-7225.

143.    Konevāls Jānis Andreja d., dzim. 1875.g. “Celmusalas”.

144.    Konevāls Arvīds Jāņa d., dzim. 1913.g. Atbrīvots 10.02.56.

145.    Konevāls Ruta Jāņa m., dzim. 1924.g. Atbrīvota 07.04.56.

146.    Konevāls Emīne Mārtiņa m., dzim. 1908.g. Atbrīvota 02.04.56.

147.    Konevāls Vija Arvīda m., dzim. 1943.g. Atbrīvota 27.04.56. Izsūtīti 26.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Lietu Nr. 7226-7226-7226-7226-7226.

148.    Galens Guste Andža m., dzim. 1878.g. Izsūtīta 26.03.49 uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atbrīvota 10.04.56. Lietas Nr. 7226.

149.    Siliņš Pēteris Jēkaba d., dzim. 1898.g. “Ērglāni”.

150.    Siliņš Alvīne Pētera m., dzim. 1903.g.

151.    Siliņš Nikolajs Pētera d., dzim. 1915.g. Izsūtīti uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Alvīne atbrīvota 10.08.56. Nikolajs – 10.08.56. Pēteris miris 15.11.49. Lietu Nr. 7235-7235-7235.

152.    Iesalnieks Kārlis Andreja d., dzim. 1898.g. “Lāčudruvas”.

153.    Iesalnieks Elza Pētera m., dzim. 1903.g.

154.    Iesalnieks Jānis Kārļa d., dzim. 1929.g. Izsūtīts 15.08.49. Atbrīvots 30.10.56.

155.    Iesalnieks Pēteris Kārļa d., dzim. 1949.g.

156.    Iesalnieks Dzintra Kārļa m., dzim. 1944.g. Ģimene izsūtīta 25.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atbrīvota 30.10.56. Lietu Nr. 7228-7228-7228-7228-7228.

157.    Leitāns Jāzeps Antona d., dzim. 1868.g. “Toku” mājas. Izsūtīts 25.03.49. Miris 16.04.50.

158.    Leitāns Kate Andreja m., dzim. 1880.g.

159.    Leitāns Augusts Andreja d., dzim. 1913.g.

160.    Leitāns Benedikts Jāzepa d., dzim. 1917.g.

161.    Leitāns Broņislavs Jāzepa d., dzim. 1906.g.

162.    Leitāns Veronika Jāzepa m., dzim. 1912.g. Ģimene izsūtīta 25.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atbrīvoti 23.04.57. Lietu Nr. 7235-7235-7235-7235-7235.

163.    Brečs Rihards Fridriha d., dzim. 1887.g. “Ozoliņu” mājas. Izsūtīts 25.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atbrīvots 14.12.56. Lieta Nr. 7252.

164.    Bičevska Ida Jāņa m., dzim. 1896.g. “Ozoliņu” mājas. Izsūtīta 25.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atbrīvota 14.12.56. Lietas Nr. 7252.

165.    Ozoliņš Lidija Jēkaba m., dzim. 1909.g. “Leizemnieki”.

166.    Ozoliņš Jānis Nikolaja d., dzim. 1936.g. “Leizemnieki”.

167.    Ozoliņš Pēteris Nikolaja d., dzim. 1939.g. “Leizemnieki”.

168.    Ozoliņš Uldis Nikolaja d., dzim. 1942.g. “Leizemnieki”.

169.    Ozoliņš Skaidrīte Nikolaja m., dzim. 1933.g. “Leizemnieki”. Izsūtīti 25.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atbrīvoti 14.10.57. Lietu Nr. 895-895-895-895-895.

170.    Metenis Vilma Krišjāņa m., dzim. 1905.g. “Krekliņu” mājas.

171.    Metenis Jānis Jāņa d., dzim. 1905.g. “Krekliņu” mājas.

172.    Metenis Aivars Jāņa d., dzim. 1936.g. “Krekliņu” mājas.

173.    Metenis Jānis Jāņa d., dzim. 1935.g. “Krekliņu” mājas.

174.    Metenis Vilis Jāņa d., dzim. 1934.g. “Krekliņu” mājas. Izsūtīti uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu 25.03.49. Ģimene atbrīvota 11.10.56. Lietu Nr. 898-898-898-898-898.

175.    Dinķīte Vilma-Marta Jāņa m., dzim. 1944.g.

176.    Dinķīte Mirdza Jāņa m., dzim. 1942.g. Izsūtītas 25.03.49. uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atbrīvotas 11.10.56. Lietas Nr. 898-898.

177.    Raginskis Aloizs Franča d., dzim. 1908.g. “Roņusalas”. Izsūtīts 25.03.49. uz Omskas apgabala Isilkulas rajonu. Atbrīvots 15.08.56. Lietas Nr. 903.

178.    Zelčs Augusts Mihaila d., dzim. 1886.g. “Līčupe”.

179.    Zelčs Ludviga Ludviga m., dzim. 1891.g. Izsūtīti 25.03.49.

180.    Zelčs Jānis Augusta d., dzim. 1918.g. Izsūtīts 17.09.49.

181.    Zelčs Pēteris Augusta d., dzim. 1930.g. Izsūtīts 25.03.49. Izsūtīti uz Omskas apgabala Marjanovkas rajonu. Atbrīvoti 08.02.57. Lietu Nr. 914-914-914-914.

 

No Tilžas pagasta 1949. gada 25. martā un arī vēlāk izsūtīta 181 persona.

 

 ***

 

• Abrenes apriņķa 19. aizsargu pulka Tilžas pagasta aizsargu saraksts

 

Izraksts no Latvijas valsts vēstures arhīvā esošiem materiāliem, kuri saglabājušies Rīgā, Slokas ielā 15 par Latvijas aizsargu organizāciju, kura ir bijusi un pastāvējusi līdz okupācijas varas ienākšanai.

Bijušā Abrenes apriņķa 19. aizsargu pulka aizsargu saraksts Tilžas pagastā:

1.  Baltiņš Jūlijs no Donikavas

2.  Balodis Vilis no Upetniekiem

3.  Metenis Ermijs no Meteņiem

4.  Pauliņš Ernests no Kokerevas

5.  Jēkabsons Ernests no Mežārēm

6.  Mačs Gustavs no Tilžas

7.  Ozols Jānis no Ezersalām

8.  Rubenis Rihards no Kalniņiem

9.  Līksniņš Jānis no Jaungrīvaldes

10. Batrags Andrejs no Avenirkiem

11. Gallašs Jānis no Kļavsalām

12. Ozols Pēteris no Liņiņiem

13. Kaņepejs Pretecijs no Rukmaņiem

14. Kļaviņš Roberts no Dēļukalniem

15. Mežaraups Voldemārs no Lukstiņiem

16. Pauliņš Rūdolfs no Kāpessila

17. Kļaviņš Kārlis no Dēļukalna

18. Zvaigznons Andrejs no Salaskalna

19. Krūtiņš Ernests no Rutkovas

20. Liepiņš Jānis no Skujevkas

21. Stahovskis Pēteris no Siltenes

22. Stelmahers Pēteris no Petraukas

23. Štokmanis Alfrēds no Vindavas

24. Mālnieks Juris no Lejiņiem

25. Skrīvers Jānis no Osipovas

26. Metenis Jūlijs no Meteņiem

27. Irbe Pēteris no Kokerevas

28. Brunovskis Jānis no Kokerevas

29. Ļiģeris Jānis no Mildiņiem

30. Zembergs Kārlis no Kalpaka skolas

31. Siliņš Pēteris no Ērglāniem

32. Zanderis Jānis no Lamaņiem

33. Dragūns Alberts no Savāniem

34. Zieds Pēteris no Mežupītes

35. Krams Hendrihs no Dzirnavām

36. Krims Augusts no Tilžas

37. Gaidlazda Pēteris no Lemesniekiem

38. Ežmalis Jānis no Dukšupes

39. Igaunis Stepans no Žeikariem

40. Štokmanis Ādolfs no Ceļmalām

41. Veinbergs Kārlis no Vindavas

42. Ežmalis Vincents no Dukšupes

43. Štokmanis Kārlis no Mežupes

44. Depša Kārlis no Norām

45. Depša Roberts no Norām

46. Krams Pēteris no Krampiņām

47. Kudrenickis Augusts no Skansteniekiem

48. Ozols Ādolfs no Stūrīšiem

49. Purniņš Otto no Krišjāņiem

50. Graudiņš Jānis no Kāpessila

51. Barkovskis Aleksis no Austrumiem

52. Kupčs Volfrīds Bruno no Dukšmalām

53. Muižnieks Pēteris no Slokām

54. Akmentiņš Jānis no Sileniekiem

55. Balodis Roberts no Drudža

56. Sproģis Arnolds no Pakalniešiem

57. Balodis Alberts no Drudža

58. Celmiņš Pēteris no Celmukalna

59. Salenieks Staņislavs no Runcenes

60. Dāboliņš Roberts no Krampiņām

61. Striķis Jānis no Purviņām

62. Matīss Rūdolfs no Kalpaka skolas

63. Tilžas pagasta vecākais Stuķēns Arnolds no Sileniekiem

64. Tilžas pagasta aizsargu vada komandieris Rubenis Jānis no Veclejām.

 

 

 

Par rudeni

• Latvijas avīze
• Jaunākajā numurā
• Latvijas ziņas

Būs agrs rudens

04.08.2009.
Autors: VALDA VANAGA.

• Drukāt
• 

Taujāti par rudeni, dabas zīmju pētnieki Inta Lanka no Indrāniem un Vilis Bukšs no Viļakas ir vienisprātis – rudens šogad būs agrs un pirmās salnas varētu uznākt jau augusta nogalē.

I. Lanka ievērojusi, ka kokiem – bērziem, ābelēm pie mājas – jau tagad, kas ir neparasti agri, sāk birt lapas. Dziedātājputnus arī vairs reti kad varot dzirdēt. Viņa iesaka lauku ļaudīm nekavēties ar izaugušās ražas novākšanu. "Kas nobriedis un gatavs, to vajag vākt, kad vien laika apstākļi ļauj," uzskata I. Lanka.

Savukārt V. Bukšam par gaidāmo agro rudeni un salnām "signalizējuši" jau maijā steigšus plaukstošie apiņi, kas ar stīgām veidojuši ap balstiem pamatīgus gredzenus. "Ja gredzeni stingri, būs agras salnas," novērojis dabas zīmju pētnieks. Arī ogām pilnie pīlādži vēstot agras salnas, kā arī kopumā diemžēl slapju rudeni. Vēl gan katram savā Latvijas malā jāvērojot laiks Bērtuļos (24. augustā). Kāds todien laiks, tāds tajā pusē lielākoties būs viss rudens, vēstot senču ticējums.

"Šoruden lazdām ir ļoti daudz riekstu, bet tas nozīmē, ka rudens būs slapjš un, iespējams, arī augustā saule mīsies ar lietu," prognozē V. Bukšs. Vēl gan vasaras pēdējo cerību varot izglābt Labrencis (10. augustā). "Kur todien jauks laiks, tur augusts arī pārsvarā tāds pats. Ja nē, nu, tad nekā!" piebilst V. Bukšs. Viņaprāt, augustā gan vismaz Viļakas apkārtnē lietus neatkāpsies, jo melnās skudras joprojām pat sausās vietās savas smilšu pilis jeb mājokļus būvējot iespējami augstu virs zemes, un tas liecinot, ka kukaiņi jau laikus mēģina paglābties no pārlieka mitruma. Tomēr vismaz kādas pāris atvasaras nedēļas gan varētu izrādīties siltas un saulainas. To rādījusi gan Māras diena pēc jaunā kalendāra (25. marts), gan pēc vecā kalendāra (7. aprīlis). Abos zīmīgajos datumos laiks bijis saulains. Pēc tautas ticējumiem, kāds laiks tad, tāda kopumā būs arī atvasara. Dabas zīmes rādot, ka sausāks un saulaināks laiks gaidāms augusta nogalē un septembra sākumā, kā arī ap Miķeļiem (29. septembrī). Oktobris varētu būt samērā silts, kaut arī lietains, spriež V. Bukšs.