Vilis Bukšs
*laikrakstam "Vaduguns"
Garu, arī Veļu laika turpinājuma diena ir 1. novembris. Šajā dienā aizsaules gājēji nākot uz savām bijušajām mājām un ieskatoties tajās pa logiem, lai redzētu, kā dzīvie sargā sentēvu tikumus.
Ticējumi. Kādi vēji iepūš 1. novembrī, tādi
pārsvarā pūtīs nedēļā ap Katrīnām (25. novembris).
2. novembrī ir Dvēseļu diena. Šogad mirušo dvēseles klīst apkārt līdz par Dvēseļu dienai, kad tās paliekamu vietu atrod kapsētā.
Ticējumi. Sals Dvēseļu dienā sola sniegainu un aukstu ziemu.
Mārtiņi (10. novembris) ir salnu mēneša galvenie svētki. Ja Jurģis (23. aprīlis) iezīmēja zemes darbu, pieguļas un ganu laika sākumu, tad Mārtiņi pretēji – visa tā nobeigumu.
Nedēļu, kurā iekrīt Mārtiņdiena, sauc par Mārtiņa nedēļu. Šīs nedēļas Piektvakars nozīmēja Veļu laika beigas. Ar Mārtiņu vakaru sākās Budēļu (Čigānos iešanas) laiks, kas turpinājās līdz pat Metenim. Mājinieki neaicinātos viesus čigānus centās godam uzņemt un pamielot, jo budēļu laiks ir tā paša Veļu laika turpinājums.
Ticējumi. Ja Mārtiņos salst – Katrīnas (25. novembris) un Andreji (30. novembris) būs slapji, tajos līs. Ja nedēļā ap Mārtiņiem ir atkušņi – visa ziema būs ar atkušņiem. Ja Mārtiņi ir skaidri – ziemā būs sali, bet kopumā sagaidāms labs gads. Ja ap Mārtiņiem ir skaidras mēness naktis – būs skaidrs siena laiks.
Trešajā nedēļā pēc Mārtiņiem – 25. novembrī – ir Katrīnas. Arī Katrīnās iet čigānos. Atšķirība tā, ja Mārtiņos galvenie čigānos gājēji bija vīrieši, tad Katrīnās – sievietes.
Ticējumi. Ja Katrīnas miglainas – būs silta,
mīksta ziema. Ja Katrīnās līst – Andrejos salst. Ja laikā ap Katrīnām sals – pavasara
Mārā (25. marts) - silts.
Andrejus svin 30. novembrī. Līdz tiem bija jānokauj visi tie mājdzīvnieki, kurus nebija domāts izmitināt līdz pavasarim. Andreja naktī svarīga vieta ir zīlniecībai. Puiši pūlējās uzzīlēt, kādas viņiem būs līgavas, meitas – kādi būs brūtgāni.
Ticējumi. Kādi Andreji, tāda visa ziema. Ja Andrejos salst – ziemā sagaidāms stiprs sals. Ja līst – ziema būs maiga un atkušņaina.
Vasaras zīmīgās dienas Jēkabs (25. jūlijs), Bērtuļi (24. augusts) un rudens Miķelis (29. septembris) jau iezīmēja agra rudens un agras ziemas virzību. Tāda rudens, kurš nemanot pāries ziemā. Šādos, slapjos rudeņos, sals līdzīgi vilka zobiem iekožas un lēni, bet pamatīgi sažmiedz ziemas žokļus. Protams, pirms satvert vēl ciešāk, uz brīdi atlaiž. Rudeņos „atlaižu” reizēs iestājas atkusnis, kuram seko vēl cietāks ziemas nags.
Ja līdz Mārtiņiem (10. novembris) ziema tikai „iekniebs”, tad mēneša otrajā pusē tā jau „iekodīs” un sals vietām varētu sasniegt -15 grādu atzīmi. Bet kā jau novembrī ierasts, tad agrajai ziemai būs atlaideņi, ar lietu un slapjdraņķi.
Rudens zīmīgās dienas (Mārtiņi, Katrīnas, Andreji) ievirza ziemu „īstajā” gultnē un nosaka valdošos vējus. Šīs dienas ir vārti ziemas vējiem, bet tie savukārt atnes turpmāko mēnešu galvenās tendences. Ap Katrīnām sākas arī vilku laiks. Ja nedēļā pirms Andrejiem (30. novembris) vilki gaudo, būs barga ziema.
1980. gadā jau pirms Mārtiņiem uz Viļakas ezera ledus puikas spēlēja hokeju un bļitkotāji vilka pirmos lomus. Vēlāk, decembrī, līdz pat trešajiem Ziemassvētkiem bija atkušņi. Bet 2006. gada Andrejos ziedēja zalktenes un varēja salasīt rudens sēnes. Arī tāds var būt novembris...