Mans Laiks

Laiks aprīlī. 2010. gads

Vilis Bukšs

*laikrakstam "Vaduguns"

Laika zīmes. Aprīlis (Sulu, palu mēnesis)

 

1. aprīlis. Māņu diena. Šī ir Joka dzimšanas dien. Sens ticējums vēsta, ka Joks simbolizē pavasara mainīgo dabu. Ja aprīļa sākumā vēl uz ūdeņiem ledus un mežos sniegs, tad aprīļa beigās nereti jau uzzied ievas un plaukst bērzi. Šogad 1. aprīlī iekrīt arī Zaļā ceturtdiena jeb Ceturga. Tā bija viena no Vēja dienām, tāpēc svētījama. Ticējumi. Ja joku dienā līst, snieg un saule spīd, tad būs labs gads. Ja Zaļās ceturtdienas naktī salst – sals vēl 40 naktis.

 

2. aprīlis - Lielā Piektdiena jeb Piekta. Ticējumi. Piektā nogriež pīlādzim zaru un ja to ačgārni pārvelk mājā, tas esot labs, lai atvairītu jebkuru mošķi vai raganu.

 

Klusā sestdiena šogad 3. aprīlī. To gaidot, Piektas vakarā slaucīja istabu, jo naktī no Piektas uz kluso sestdienu nākot Laimiņa un dancojot.

 

Lieldienas ir 4. un 5. aprīlī. Lieldienu rītā Saule danco un tas pats jādara visai dzīvai radībai virs un zem zemes. Šajā rītā, skatoties caur rasā mazgātu zīda drāniņu, varot ieraudzīt arī pašu Laimu.

Arī Izidora diena ir 4. aprīlis. Šajā dienā nedrīkstēja art, ne strādāt citus zemes darbus. Ticējumi. Ja Izidora diena slapja - viss gads būs sauss. Ja Izidora diena sausa – vasara būs slapja.

 

7. aprīlis. Vecā Māra. Ticējumi. Ja nakts 7. aprīlī ir silta – būs straujš un garš pavasaris. Ja 7. aprīlī debess bez mākoņiem un spilgta saule – būs vētraina vasara. Ja Vecajā Mārā vardes iet nārstot - būs lietaina vasara.

 

Baltajā svētdienā (šogad 11. aprīlī) izjauc un sadedzina Lieldienu šūpoles, lai nebūtu, kur burvjiem un raganām šūpoties.

 

14. aprīlī ir Tipsis. Dažviet tā ir pirmā pavasara aršanas diena.

 

23. aprīlis – Jurģa jeb Ūsiņa diena. Zemnieka gada sākums. Tā bija pirmā lauku darbu, pirmā sējas, pirmā pieguļas, pirmā ganu, kā arī pirmā ugunskuru diena. Tā arī bija pirmā diena, kad varēja skriet basām kājām. Iespējams, pēc Vecā kalendāra, jo tad atbilst Jetes dienai (7. maijs). Ticējumi. Ja Jurģu dienā slikts laiks - tas būs slikts visu gadu. Kāds vējš uzvar Jurģu dienā – tāds visvairāk visu to gadu pūš, bet jo īpaši – vasarā. Ja dzeguze 9 dienas pirms Jurģiem sāk kūkot - būs silta un auglīga vasara.

 

25. aprīlis – Markus diena. Nestrādāja, lai krusa nesistu tīrumus.

 

Kādam vajadzētu būt aprīlim?

 

Aprīlis, ar savu mainīgo dabu, vienmēr izspēlē kādu joku. Ja ir saulains un pat vasarīgi silts, tad trešajā dienā jau var snigt un ūdens pārklāties ar ledus kārtiņu. Nereti ir tā, ka pat vienas dienas laikā var izbaudīt ziemu un vasaru.

 

Dzīvā daba un ziemas mēnešu nozīmīgās dienas rāda, ka aprīlis varētu būt tam atbilstošo laika apstākļu robežās. Gan temperatūru, gan nokrišņu ziņā. Mēneša otrajā pusē. Laikā pirms un ap Jurģi, pat ar vasarīgām temperatūrām līdz + 20 grādiem, kas pasteidzinās pirmo ievu ziedu. Vēlāk, iespējams, atkal kļūs vēsāks un lietaināks. Arī nakts salnas vēl neatkāpsies, bet dārzkopjus baidīs arī maija naktīs. 

 

Lieldienas būs pārsvarā siltas, saulainas un jaukas. Vietām norasinās neliels lietutiņš un iespējams, ka arī mūsu pusē var norūcināt pirmais pērkons. Bet kopumā būs labs laiks, lai šūpotos ārā ozola zarā...

 

Ap Jurģi (23. aprīlis) ar vasarīgu siltuma vilni atgriezīsies bezdelīgas, mazais mušķērājs un vālodze. Mēneša beigās jāvēro, kas plauks pirmais – alksnis vai bērzs, lai varētu prognozēt vasaru. Un jau tagad, ap Lieldienām, jātecina bērzu sula.

 

Pirmie gājputni

Pavasara pirmajā dienā savās ligzdošanas vietās turpināja atgriezties kovas (krauķi). Ja strauji atgriežas kovas, tad strauji nāks arī pavasaris.

Pusotru stundu pirms astronomiskā pavasara iestāšanās Viļakā, Ziedu ielā, saulrieta stundā, ābeles zaros iespurdza māju strazds.

Dienvidrietumu, rietumu vējš, kas pūš pirmajā pavasara naktī vēsta, ka pavasaris būs silts un mitrs.

23. martā - pirmie cīruļi Viļakas pusē. Pa 2, 3 vairākos bariņos. Ar baltām pavēderēm. Ticējums vēsta - ja cīruļiem atgriežoties baltas pavēderes, tad pavasaris būs jauks un silts. Bet te atkal, ja tie atgriežas pieaugošā mēnesī, kā šopavasar, tad salnas būs līdz Jāņiem... Un, ja tiem atgriežoties uz laukiem daudz sniega, tad tikpat vēl snigs klāt...

Papildināts 26. martā

Šorīt bariņš pirmo ķīvīšu Viļakas pusē lidoja ziemeļu - dienvidu virzienā. Kā tālajos sešdesmitajos gados, kad mums, bērniem, saulainajā marta dienā slēpojot, virs galvām, zilajās debesīs, lidoja ķīvītes. Vēl tagad atmiņā iespiedušies ķīvīšu melnbaltie silueti marta pavasarīgi zilajās debesīs...

Divas dzērves pēcpudienā klaigādamas riņķoja virs Gruzdovas ezera.

Papildināts 27. martā

Pēcpusdienā, trīs baltās cielavas Vecumos uz vecās mājas jumta. Viens no agrākajiem novērojumiem pavasarī Vecumu pusē!

Arī melnie strazdi, žubītes un meža baloži jau aizņem ligzdošanas vietas...

Papildināts 28. martā

Divi baltie stārķi rīta pusē riņķoja virs strautiņa, kas tek Viļakas nomalē. Vēlāk nolaidās uz atkusušā tīruma. Viens no agrākajiem novērojumiem Viļakā. Viļakas teritorijā ir 12 stārķu ligzdas, bet šie nav no vietējiem. Iespējams, dosies uz Krievzemi.

Papildināts 31. martā

Melnais stārķis. Lidoja dienvidrietumu - ziemeļaustrumu virzienā. Virs Kiras palienes. Pirmais šajā pavasarī.

Skatīt Mani gājputni. 2010. gads lielākā kartē

Atbildes Kristīnei

 

 

Vilis Bukšs

*speciāli Kristīnei

Atbildes uz jautājumiem

1. Cik sen jūs veicat laikapstākļu novērojumus/prognozes?

Kopš 1975. gada novembra. Šoruden apritēs 35 gadi!

 

2. Kāpēc nolēmāt ar to nodarboties?

Tālā bērnībā, sešu gadu vecumā, man bija dziļš pārdzīvojums, kas atstāja neizdzēšamas pēdas dvēseles pasaulē. Toreiz es nogalināju vardīti un pēc tam, pie šīs nabaga radības, pēkšņi izplūdu asarās un raudāju, raudāju... Caur asarām es atklāju Dzīvo Pasauli un manī kā zīmogs iespiedās atziņa – Lai kur es būtu un ko darītu, man vienmēr jāaizsargā vājākais. Man jākļūst par Dzīvības sargu. Kopš tās reizes esmu centies nosargāt simtiem dažādu dzīvu būtņu, lai tās varētu dzīvot, augt un vairoties. Līdz ar to arī netieši esmu kļuvis par Dabas vērotāju, bet vēlāk, jaunībā, savus novērojumus sāku arī pierakstīt.

 

3. Kā Jūs iemācījāties veikt laikapstākļu novērojumus pēc dabas?

Daļēji jau atbildēju augstāk teiktajā. Dzīvā daba (kukaiņi, putni, dzīvnieki, zivis, augi utt.) dzīvo telpā, kur vistiešākā veidā atkarīgi no laika apstākļiem. Vērojot Dabu, laika apstākļi dabiski iekļaujas šajā Lielajā izrādē ko saucam par Pasauli.

 

4. Vai Jūs arī publicējat savus novērojumus/prognozes? Ja, jā tad kur?

Vērojumus publiskā telpā izrādu savā interneta vietnē: http://meiravietis.typepad.com/mans/laiks/

un tāpat arī twitterī: http://twitter.com/meiravietis

Bez šīm plašsaziņas tīmekļa vietnēm manus vērojumus uzklausījuši laikraksti „Vaduguns”, „Diena”, „Latvijas Avīze”, „Neatkarīgā Rīta Avīze”, žurnāli „Ieva”, „Čemodāns”, „Dārza Pasaule” un vēl citi. Tāpat arī Latvijas Televīzija, Latvijas Radio, TV3 un vēl viens otrs publisks raidītājs.

 

5. Kādas lielākās izmaiņas ir notikuša Latvijas klimatā jūsu darbības laikā? Kā, Jūsuprāt, tas ir ietekmējis mežus?

Uzskatu, ka Daba, tāpat kā koks, veido savu ciklu gredzenus. Un šie cikli ir gan kā Mēness fāzes, gan kā kosmiskie cikli gadu desmitu, simtu un tūkstošu garumā. Manā laikā Latvijas klimatā būtiskas izmaiņas nav notikušas. Nobīdes ir, bet tas ir normāli. Šī ziema ir apliecinājums tam, ka cikli atkārtojas un atgriežas. Šāda ziema pēdējo reizi bija 1996. gadā, bet pagājušā gadsimta sešdesmito un astoņdesmito gadu vidū tā bija normāla parādība.

 

Jā, klimatiskās nobīdes atstāj ietekmi un tostarp arī uz mežiem. Pēdējos gados, gan mežu izciršanas, gan globālo klimatisko laika apstākļu dēļ, mūsu mežos izzūd skuju koki un biežāk ienāk lapu koki. Es, personīgi uzskatu, ka skuju koki ir viena no skaistākajām mūsu mežu rotām un par to izzušanu atbildība vispirms jāuzņemas mums – cilvēkiem. Mums jādara viss iespējamais, lai mūsu mežos atgrieztos šie mūžzaļie koki.

 

6. Kad ir bijušas visaukstākās/vissiltākās ziemas/vasaras?

Manos vērojumos aukstākās ziemas bija pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. 1985. gadā bija dižā ziema. Toreiz stiprs un bargs sals bija gan janvārī, gan februārī. Tāpat arī 1987. gads. Togad ļoti auksts bija janvāris, kad naktīs nokritās līdz -36 grādiem pēc celsija. Siltākās ziemas novērotas pēdējos gados un tāpat arī 1989., 1990. gadā. Togad mūsu pusē jau februāra vidū uzziedēja pirmās sniegpulkstenītes, bet 22. februārī atgriezās pirmie cīruļi un strazdi. Savukārt viena no siltākajām ziemām bija 2007. gadā. Tā, piemēram, 2007. gada 16. janvārī bija pamodušās un ceļoja vardītes...

 

Siltākās vasaras ir bijušas pagājušā gadu simteņa sešdesmitajos, tāpat arī astoņdesmitajos gados. Silta un sausa bija arī 2002. gada vasara. Īsāki un garāki siltā gaisa un karstuma viļņi ir bijuši daudzās vasarās. Piemēram: 1994. gada jūlija vidū bija karstuma vilnis, kad temperatūras pacēlās līdz + 33, +34 grādiem pēc Celsija.

 

7. Kad bijušas vislielākās vētras?

Daudz vētru un vējainu dienu ir bijis tālajos pagājušā gadu simta sešdesmito gadu rudeņos un pavasaros. Manos pierakstos kā lokāla stipra vētra ir atzīmēts 1985. gada 9. augusts Viļakā. Tad pilsētā un apkārtnē bija daudz vētras postījumu. Stipra vētra bija arī 1998. gada 14. jūnijā. Toreiz lieli postījumi bija tieši Latgalē. Tāpat arī 2005. gada 9. janvāra vētra, kad kopumā Latvijā mežos bija lieli vētras postījumi.

 

8. Kā ir mainījies klimats gadu laikā? Kā, Jūsuprāt, tas ir ietekmējis mežus?

Kā augstāk rakstīju, tad pēdējo gadu desmitu gaitā Latvijas klimatā ir notikušas nelielas izmaiņas un notikusi nobīde uz siltā sektora pusi, bet šobrīd tas nav būtiski. Protams, meži ir ietekmējušies, bet galvenokārt cilvēka nepārdomātas rīcības dēļ.

 

9. Vai Jūs tuvākajā apkaimē ( piem. Balvu novadā) esat novērojis kādus pasākumus, kas tiek veikti, lai samazinātu klimata pārmaiņu izpausmes?

Izmaiņas Latvijas ekonomiskajā sistēmā pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā toreizējā Balvu rajonā ne tikai būtiski ietekmēja saimniecisko darbību, bet arī radikāli mainīja attieksmi pret dažādām saimniekošanas formām. Tā rezultātā apsīka un daudzviet arī nomira lielražošana laukos un rūpnieciskā ražošana pilsētās. Šo pārmaiņu rezultātā bijušais Balvu rajons, es teiktu, kļuva ekoloģiski tīrs un „zaļš”. Pasākumi, kas mūsu pusē šobrīd varētu būt aktuāli pret klimata pārmaiņām, ir tie, kas atbalsta vai veicina mežu atjaunošanu izcirsto vietā. Tas, manuprāt, ir pats svarīgākais.

 

10. Ko jūs prognozējat tuvākajos mēnešos, gados? Kā, Jūsuprāt, tas ietekmēs mežus?

Ceru, ka Saprāts, kas ir cilvēkam no Dieva, atgriezīs apziņu, ka mums, cilvēkiem, jābūt atbildīgiem par visu dzīvo, kas ir uz mūsu planētas Zeme! Ja tā būs, un daudzi jau to apzinās, tad mums visiem, gan cilvēkiem, gan dzīvajai Dabai būs gan zaļie meži, gan zils gaiss un zeltā kausēta saule.

 

11. Kā, Jūsuprāt klimata pārmaiņu izpausmes formas ietekmē apkārtējo vidi, tautsaimniecību tieši tuvākajā apkārtnē (Balvu novadā)?

Nu kā jau teicu, tad mūs tas būtiski neietekmē. Palmas vēl neaug un apelsīni arī nenogatavojas J... Arī ziemas atgriežas... Tāpēc runāt par būtisku klimata pārmaiņu ietekmi būtu izpatikšana tiem, kas „pūš globālās sasilšanas vai globālās atdzišanas” teoriju virzienā.

 

12. Vai, Jūsuprāt ir kādas meža nozares iespējas klimata pārmaiņu samazināšanā?

Visur vajadzīgs un nepieciešams dabisks līdzsvars. Ja no mežiem mēs, cilvēki, ņemam, tad mums ir jāatgriež vietā. Mēs nedrīkstam ņemt un ņemt. Mežiem jāatgūst dabiskais floras un faunas līdzsvars. Ne tikai mežiem, bet videi kopumā. Jāatgriežas un jādara viss iespējamais, lai saglabātu to, kas vēl glābjams un atjaunotu to, kas vēl atjaunojams. Mums, cilvēkiem, jādzīvo saskaņā ar Dabas un Dieva likumiem, bet nevis „virsskaņā” vai savā „skaņā”. Ja mēs dzīvosim saskaņā ar Dabu, tad Kosmiskā harmonija piepildīs mūsu pasaules telpu un ikviena lieta nostāsies tikai viņai vienai vienīgajai paredzētajā pareizajā vietā.

Jevdokija

Vilis Bukšs

*Jevdokijā

Kāds laiks Jevdokijā – tāds visā vasarā.

Ticējums vēsta. Ja Jevdokijā tukšs mēness ar salu un sniegu, kā šogad, tad vasara būs silta un lietaina. Ja sals un ziemeļu vējš – būs auksta vasara.

Šodien bija gan neliels sals, gan sniegputrenis. No rīta saulains, vēlāk, ziemeļrietenī, sniega gāzmas un vēja brāzmas.

Tātad, vasarā ziemeļrietumu vējā būs īslaicīgas, bet stipras lietus gāzes un vasara būs mēreni silta. Karsta nebūs, bet vairāk vēsa.

Ignorējot šīsdienas sniegputeņus, starp dziļa sniega laukiem, neaizsalušajā Kiras upes posmā, pēc barības lūkoja zivju gārnis un septiņas meža pīles. Skaidrs, ka Viļakas pusē tie ir pirmie pavasara migranti, jo iepriekš te netika novēroti.

Trīs stirnu ģimenēm, kurās rudenī bija vairākas jaunās, vismaz katrā ir zaudējumi. Lai gan šobrīd pārvietoties sniegs īpaši netraucē, jo laba sērsna, bet to, ka vārgas, var redzēt.

Tomēr neskatoties uz ziemas niķiem, pavasaris jau tepat. Ja ieklausās, bērzos dzird sulas zvanus... Bet garšīgas sulas šopavasar būs daudz.

Skatīt Zivju gārnis lielākā kartē

Gregors

Vilis Bukšs

*Tev

Šodien Gregora diena. Divas nedēļas pirms Pavasara Māras. Diena, kad lācis mostas, vai arī apgriežas uz otriem sāniem.

Ticējums vēsta, ka šajā dienā āpsis, vai arī lapsa, izlienot no alas, bet – ja laiks vēl nešķiet pietiekami silts, lienot alā atpakaļ un guļot vēl 15 dienas. Arī lācis zem zaru kaudzes sakustas, bet ja sniega daudz un sals vēl kniebj, kā šogad, tad turpina gulēt līdz Aleksim (30. marts).

Šorīt Gregorā neliels sals, saulīte un mākoņi. Sērsna. Šāds laiks Gregorā prognozē, ka ap Jurģi (23. aprīlis) būs vasarīgi silts, bet jūlijs karsts un pērkoņains. Kopumā vasarā būs daudz negaisu.

Laiks martā. 2010. gads

Vilis Bukšs

*laikrakstam "Vaduguns"

Laika zīmes. Marts. (Sērsnu, baložu mēnesis)

Kādam ar kreņķiem, citam ar priekiem, bet kopā visiem mums aizvadīts ziemas pēdējais mēnesis un pienācis marts. Visaukstākais marts, kā vēsta „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra” informācija, bijis 1942. un 1952. gados. Tādās reizēs minimālā gaisa temperatūra pavasara pirmajā mēnesī Latvijas austrumu daļā bija -30, - 33 grādi. Toties visaugstākā temperatūra martā ir uzstādīta 1968., 1973., 1990. un 2002. gados. Piemēram, mūsu pusē 1990. gada martā un tāpat arī 2007. gada marta beigās, termometra stabiņš pacēlās līdz +18 grādu robežai. Tās jau ir maija mēnesim atbilstošas temperatūras.

 

1. marts – Evdokija jeb Jevdokija. Īstā Jevdokija ir 14. martā, bet šī ir dvīņu māsa.

 Ticējumi. Kāds laiks 1. martā – tāds arī 1. septembrī un visā rudenī.

 

3. marts – Pavasara vēju diena. Tā ir viena no Vēja dienām.

Šajā dienā jācērp aitas un ragavas var apgāzt uz mutes. Šogad, šķiet, ragavas noderēs līdz Aleksijam (30.marts). Ticējumi. Ja šajā dienā jau atgriezušies krauķi – būs drošs, straujš pavasaris.

 

12. marts – Gregora diena. Āpsis izlienot no alas, bet – ja laiks vēl nešķietot pietiekami silts, lienot alā atpakaļ un guļot vēl 15 dienas. Ticējumi. Ja Gregora dienā sals, tad jūlijs būs karsts un pērkoņains.

 

Jevdokija ir 14. martā. Kāds laiks Jevdokijā – tāds visā vasarā. Ticējumi. Ja Jevdokijā dilstošs mēness ar salu un sniegu – vasara būs silta un lietaina. Ja sniegs, lietus un silts vējš – būs slapja vasara. Ja sals un ziemeļu vējš – būs auksta vasara. Ja Jevdokijā snieg – būs labas ražas, ja līst – būs sliktas.

 

17. martā ir Ģērdacis, Ģertrūdes diena. Viena no zīmīgākajām Kustoņu dienām. Bišu pamošanās diena. Dravnieki izslaucīja bišu stropus un sagatavojās vasarai. Ticējumi. Ja pūš auksti vēji – tie auksti būs arī turpmāk.

 

Jāzepa diena ir 19. martā. Ja Jāzepa diena saulaina, gaidāms auglīgs gads.

 

20. marts - Pavasara diena. Tā ir arī viena no Vēja dienām. Ticējumi. Kāds vējš iepūš pirmajās pavasara dienās, tāds pārsvarā pūtīs visu pavasari.

 

Benedikts jeb Bindus ir 21. martā. Tie dzīvnieki, kas Ģērdacī nav pamodušies, mostoties Bindus dienā. Ticējumi. Ja atlidojuši cīruļi, tad būs jauks un silts pirmais pavasara mēnesis; vēss un mitrs – otrais; saulains un sauss – trešais.

 

25. martā – Pavasara Māra. Pavasara Māra bija viena no tām dienām, kad koki sajūt sāpes, tāpēc cirvi šai dienā necilāja. Īpaši svētki ir ābelēm, tās tiek apveltītas izrakstītām prievītēm. Ticējumi. Ja Māras naktī ir silts – būs auglīgs rudens un gads. Ja Māras naktī salst – tad sals līdz rudzu ziedam, bet kopumā būs bagāts gads.

 

30. martā – Alekseja diena. Tā arī bija viena no Kustoņu dienām.Ticējumi. Ja Alekseja dienā pūš dienvidu vējš, būs silts pavasaris. Ja ziemeļaustrumu – būs auksts pavasaris un auksta vasara.

 

Par martu šogad

 

Ļoti iespējams, ka šogad marts būs pārsvarā vēss. Arī nokrišņi būs tuvu normai. Mēneša pirmajā pusē daudzviet vēl snigs, reizēm var arī putināt. Skaidrās naktīs, iegriežoties ziemeļu, austrumu vējiem, temperatūras nokritīs līdz -18 grādiem pēc Celsija. Ap Ģertrūdi (17. marts) laiks mainīsies, bet sals vēl neatkāpsies. Rādās, ka īsts pavasara siltuma vilnis nāks marta beigās, Lieldienu nedēļā. Tad saulainās pēcpusdienās termometra stabiņš var pakāpties līdz +8, +10 grādu atzīmei.

 

Marts ir pirmo gājputnu atgriešanās laiks. Šķiet, ka šopavasar pirmie strazdi un cīruļi ieradīsies tikai marta beigās, bet masveidīga atgriešanās būs vērojama laikā ap Lieldienām (4.aprīlis). Arī pavasara plūdu draudu martā vēl nebūs. Sniegam kūstot ar sauli un atkušņiem, bet naktīs piesalstot, sniega sega noplaks nemanāmi. Tradicionālajās pavasara palu vietās applūšanas risks varētu būt aprīļa pirmajā nedēļā, kad ar aprīļa siltuma vilni strauji kusīs sniegs mežos un ledus.