
Vilis Bukšs
*speciāli Kristīnei
Atbildes
uz jautājumiem
- Cik sen jūs veicat laikapstākļu novērojumus/prognozes?
Kopš 1975. gada novembra. Šoruden apritēs 35 gadi!
- Kāpēc nolēmāt ar to nodarboties?
Tālā bērnībā, sešu gadu vecumā, man bija dziļš
pārdzīvojums, kas atstāja neizdzēšamas pēdas dvēseles pasaulē. Toreiz es
nogalināju vardīti un pēc tam, pie šīs nabaga radības, pēkšņi izplūdu asarās un
raudāju, raudāju... Caur asarām es atklāju Dzīvo Pasauli un manī kā zīmogs
iespiedās atziņa – Lai kur es būtu un ko
darītu, man vienmēr jāaizsargā vājākais. Man jākļūst par Dzīvības sargu. Kopš
tās reizes esmu centies nosargāt simtiem dažādu dzīvu būtņu, lai tās varētu
dzīvot, augt un vairoties. Līdz ar to arī netieši esmu kļuvis par Dabas
vērotāju, bet vēlāk, jaunībā, savus novērojumus sāku arī pierakstīt.
- Kā Jūs iemācījāties veikt laikapstākļu novērojumus pēc dabas?
Daļēji jau atbildēju augstāk teiktajā. Dzīvā daba
(kukaiņi, putni, dzīvnieki, zivis, augi utt.) dzīvo telpā, kur vistiešākā veidā
atkarīgi no laika apstākļiem. Vērojot Dabu, laika apstākļi dabiski iekļaujas
šajā Lielajā izrādē ko saucam par Pasauli.
- Vai Jūs arī publicējat savus novērojumus/prognozes? Ja, jā tad
kur?
Vērojumus publiskā telpā izrādu savā interneta vietnē: http://meiravietis.typepad.com/mans/laiks/
un tāpat arī twitterī: http://twitter.com/meiravietis
Bez šīm plašsaziņas tīmekļa vietnēm manus vērojumus
uzklausījuši laikraksti „Vaduguns”, „Diena”, „Latvijas Avīze”, „Neatkarīgā Rīta
Avīze”, žurnāli „Ieva”, „Čemodāns”, „Dārza Pasaule” un vēl citi. Tāpat arī
Latvijas Televīzija, Latvijas Radio, TV3 un vēl viens otrs publisks raidītājs.
- Kādas lielākās izmaiņas ir notikuša Latvijas klimatā jūsu darbības
laikā? Kā, Jūsuprāt, tas ir ietekmējis mežus?
Uzskatu, ka Daba, tāpat kā koks, veido savu ciklu
gredzenus. Un šie cikli ir gan kā Mēness fāzes, gan kā kosmiskie cikli gadu
desmitu, simtu un tūkstošu garumā. Manā laikā Latvijas klimatā būtiskas
izmaiņas nav notikušas. Nobīdes ir, bet tas ir normāli. Šī ziema ir
apliecinājums tam, ka cikli atkārtojas un atgriežas. Šāda ziema pēdējo reizi
bija 1996. gadā, bet pagājušā gadsimta sešdesmito un astoņdesmito gadu vidū tā
bija normāla parādība.
Jā, klimatiskās nobīdes atstāj ietekmi un tostarp arī uz
mežiem. Pēdējos gados, gan mežu izciršanas, gan globālo klimatisko laika
apstākļu dēļ, mūsu mežos izzūd skuju koki un biežāk ienāk lapu koki. Es,
personīgi uzskatu, ka skuju koki ir viena no skaistākajām mūsu mežu rotām un
par to izzušanu atbildība vispirms
jāuzņemas mums – cilvēkiem. Mums
jādara viss iespējamais, lai mūsu mežos atgrieztos šie mūžzaļie koki.
- Kad ir bijušas visaukstākās/vissiltākās ziemas/vasaras?
Manos vērojumos aukstākās ziemas bija pagājušā gadsimta
astoņdesmitajos gados. 1985. gadā bija dižā ziema. Toreiz stiprs un bargs sals
bija gan janvārī, gan februārī. Tāpat arī 1987. gads. Togad ļoti auksts bija
janvāris, kad naktīs nokritās līdz -36 grādiem pēc celsija. Siltākās ziemas
novērotas pēdējos gados un tāpat arī 1989., 1990. gadā. Togad mūsu pusē jau
februāra vidū uzziedēja pirmās sniegpulkstenītes, bet 22. februārī atgriezās
pirmie cīruļi un strazdi. Savukārt viena no siltākajām ziemām bija 2007. gadā.
Tā, piemēram, 2007. gada 16. janvārī bija pamodušās un ceļoja vardītes...
Siltākās vasaras ir bijušas pagājušā gadu simteņa
sešdesmitajos, tāpat arī astoņdesmitajos gados. Silta un sausa bija arī 2002.
gada vasara. Īsāki un garāki siltā gaisa un karstuma viļņi ir bijuši daudzās
vasarās. Piemēram: 1994. gada jūlija vidū bija karstuma vilnis, kad
temperatūras pacēlās līdz + 33, +34 grādiem pēc Celsija.
- Kad bijušas vislielākās vētras?
Daudz vētru un vējainu dienu ir bijis tālajos pagājušā
gadu simta sešdesmito gadu rudeņos un pavasaros. Manos pierakstos kā lokāla
stipra vētra ir atzīmēts 1985. gada 9. augusts Viļakā. Tad pilsētā un apkārtnē
bija daudz vētras postījumu. Stipra vētra bija arī 1998. gada 14. jūnijā.
Toreiz lieli postījumi bija tieši Latgalē. Tāpat arī 2005. gada 9. janvāra
vētra, kad kopumā Latvijā mežos bija lieli vētras postījumi.
- Kā ir mainījies klimats gadu laikā? Kā, Jūsuprāt, tas ir
ietekmējis mežus?
Kā augstāk rakstīju, tad pēdējo gadu desmitu gaitā
Latvijas klimatā ir notikušas nelielas izmaiņas un notikusi nobīde uz siltā
sektora pusi, bet šobrīd tas nav būtiski. Protams, meži ir ietekmējušies, bet
galvenokārt cilvēka nepārdomātas rīcības dēļ.
- Vai Jūs tuvākajā apkaimē ( piem. Balvu novadā) esat novērojis
kādus pasākumus, kas tiek veikti, lai samazinātu klimata pārmaiņu
izpausmes?
Izmaiņas Latvijas ekonomiskajā sistēmā pagājušā gadsimta
deviņdesmito gadu sākumā toreizējā Balvu rajonā ne tikai būtiski ietekmēja
saimniecisko darbību, bet arī radikāli mainīja attieksmi pret dažādām
saimniekošanas formām. Tā rezultātā apsīka un daudzviet arī nomira lielražošana
laukos un rūpnieciskā ražošana pilsētās. Šo pārmaiņu rezultātā bijušais Balvu
rajons, es teiktu, kļuva ekoloģiski tīrs un „zaļš”. Pasākumi, kas mūsu pusē
šobrīd varētu būt aktuāli pret klimata pārmaiņām, ir tie, kas atbalsta vai veicina mežu atjaunošanu izcirsto vietā. Tas, manuprāt, ir pats
svarīgākais.
- Ko jūs prognozējat tuvākajos mēnešos, gados? Kā, Jūsuprāt, tas
ietekmēs mežus?
Ceru, ka Saprāts, kas ir cilvēkam no Dieva, atgriezīs apziņu, ka mums, cilvēkiem, jābūt
atbildīgiem par visu dzīvo, kas ir uz mūsu planētas Zeme! Ja tā būs, un daudzi
jau to apzinās, tad mums visiem, gan cilvēkiem, gan dzīvajai Dabai būs gan
zaļie meži, gan zils gaiss un zeltā kausēta saule.
- Kā, Jūsuprāt klimata pārmaiņu izpausmes formas ietekmē apkārtējo
vidi, tautsaimniecību tieši tuvākajā apkārtnē (Balvu novadā)?
Nu kā jau teicu, tad mūs tas būtiski neietekmē. Palmas
vēl neaug un apelsīni arī nenogatavojas J... Arī ziemas atgriežas... Tāpēc runāt par būtisku klimata pārmaiņu
ietekmi būtu izpatikšana tiem, kas „pūš globālās sasilšanas vai globālās
atdzišanas” teoriju virzienā.
- Vai, Jūsuprāt ir kādas meža nozares iespējas klimata pārmaiņu
samazināšanā?
Visur vajadzīgs un nepieciešams dabisks līdzsvars. Ja no
mežiem mēs, cilvēki, ņemam, tad mums ir jāatgriež vietā. Mēs nedrīkstam ņemt un
ņemt. Mežiem jāatgūst dabiskais floras un faunas līdzsvars. Ne tikai mežiem,
bet videi kopumā. Jāatgriežas un jādara viss iespējamais, lai saglabātu to, kas
vēl glābjams un atjaunotu to, kas vēl atjaunojams. Mums, cilvēkiem, jādzīvo saskaņā ar Dabas un Dieva likumiem,
bet nevis „virsskaņā” vai savā „skaņā”. Ja mēs dzīvosim saskaņā ar Dabu, tad
Kosmiskā harmonija piepildīs mūsu pasaules telpu un ikviena lieta nostāsies tikai viņai
vienai vienīgajai paredzētajā pareizajā vietā.