Vilis Bukšs
*laikrakstam "Vaduguns"
Laika zīmes. Februāris. (Sveču, puteņu mēnesis)
Ziema iegājusi beigu fāzē, bet tas nenozīmē, ka tā vēl neatspēlēsies. Februārī, gan arī martā, ziema nereti atgādina par savu klātbūtni un atspēlējas par janvāra un februāra atkušņiem. Rādās, ka arī šogad ziema par sevi vēl atgādinās, lai arī ne ar tādu spēku, kā tas bija pagājušajā decembrī.
Svecaine jeb Grabenīca ir 2. februārī. Tā ir viena no vairākām vēja dienām, bet precīzāk - Ziemeļvēja diena. Šajā dienā jāļaujas priekiem. Vajag gardi, sātīgi mieloties un no sirds izsmieties. Tāpat arī vajag padoties vējam, lai tas purina matus un iepūš pakausī…
Ticējumi. Ja Sveču dienā pil pažobeles un silts – būs agrs un jauks pavasaris, bet ja salst – būs auksts un vēls pavasaris. Ja Sveču dienā piesarmojuši koki - būs bagāta vasara. Ja Sveču diena apmākusies un ar sniegu – būs daudz medus. Ja Svecainē ilgi saule - būs slikts siena laiks.
5. februāris ir Agates diena. Diena, kurā mūsu senči pielūdza uguni un arī ticējumi veltīti uguns pielūgsmei.
Ticējumi. Ja Agates dienā spīd saule, tajā gadā būs daudz ugunsgrēku. Ja snieg - vasarā būs plūdi. Ja ap Agates dienu vējains laiks - būs silts pavasaris, bet jo īpaši maijs.
Dārtas diena - 6. februāris.
Ticējumi. Ja snieg un putina, būs silta, lietaina vasara un bagāta raža.
15. februāris ir viena no Vēja dienām.
Ticējumi. Ja snieg un putina, būs silta, lietaina vasara un bagāta raža. Ja 15. februārī aizputināti ceļi - būs lieli pavasara plūdi.
Matīsa diena - 25. februāris. Tā ir pirmā kustoņu diena. Šajā dienā dzīvā radība sāk mosties no ziemas miega un piesaulē parādās pirmā melnā muša un melnais zirneklis.
Ticējumi. Ja istabā lido kodes, martā vēl sals un putinās.
Kāds laiks varētu būt februārī?
Ticējums saka, ka februāris atbilst vasaras mēnesim augustam un tādējādi ziemā piedāvā laika apstākļus līdzīgus tam, kādi tie bijuši augustā, tikai ar pretēju zīmi. Patiesības labad gan jāsaka, ka šis ticējums nereti nostrādā pilnīgi otrādi. Kā piemēru var minēt 1990. gada februāri, kad puteņu mēnesī atgriezās gājputni un ziedēja sniegpulkstenītes. Cits ticējums gan saka, ja februāris auksts - būs karsta vasara. Pagājušajā gadā šis ticējums daļēji attaisnojās.
Šogad februārī, iespējams, varētu būt tāda kā ziemas un pavasara saspēle, kad īslaicīgi atkušņi var mīties ar stiprāku salu un nokrišņi sniega veidā ar lietu. Mēneša vidū var būt arī naktis, kad sals nokrīt līdz -20, -25 grādiem pēc Celsija, bet februāra beigās un marta sākumā var apvēsmot arī pavasara elpa. Bet tas vēl nebūs pavasaris, tikai tāda pavasara priekšspēle, jo marts vēl parādīs savus „asos zobiņus”. Sniega nokrišņi mēneša otrajā pusē pakāpeniski mazināsies, bet atkušņi un sals var radīt sērsnu, kas meža dzīvniekiem, īpaši pārnadžiem, var izrādīties tīrais posts. Arī putniem, tostarp pūcēm un laukirbēm, šis ir grūtākais laiks.
Rudenī koku dzeltēšana un tāpat arī lapkritis sākās vairāk no pazarēm un tad vienlaidu pārgāja virzienā uz augšu, kas nozīmē, ka sniegs sāks kust no apakšas, bet vēlāk no augšas tas kusīs ar sauli. Ja šī zīme apstiprināsies, tad strauja pavasara plūdu briesmas arī mazināsies.