Vilis Bukšs
*dejotājam
Saules aplī
Augusts putniem ir trauksmes un īpaša saviļņojuma laiks. Mūsu spārnotie draugi pulcējas lielākos vai mazākos baros un noskaņojums tiem kā krustcelēs – priekšā pasaule visa, bet aiz muguras mājas (ligzda) un patvērums drošs. Vasaras pēdējā mēnesī bezdelīgas un čurkstītes elektrolīniju vadus un nokaltušo koku zarus pārvērš vidžinošu kamolīšu virtenēs. Svīres met atvadu lokus, bet stārķi iet saules aplī...
Saules aplis ir deja, kas apvieno un saliedē ceļotājus pirms gara un grūta ceļa. Ļoti svarīgi tas ir jaunajiem putniem, kad katra indivīda atsevišķas iegribas jāpakļauj bara instinktiem. Tā ir dzīves gudrība un izdzīvošana. Daudziem lielajiem putniem (stārķiem, dzērvēm) saules aplis ir savdabīgs rituāls, kur darbojas dzirnavu likums – dalīto pārvērst nedalāmā jeb atsevišķus īpatņus sakļaut kopā un radīt jaunu veidojumu. Dzirnavu princips ir viens no pieciem Dabas pastāvēšanas likumiem un tas darbojas arī cilvēku pasaulē. Saules apļa deja izkopta vairākām indiāņu kultūrām, tāpat arī ciltīm Āfrikā un sufijiem.
Par Saules apļa deju ticējums saka – arī čūskas un ķirzakas veido saules riņķus laižot pasaulē Dzīvu uguni. Ar Dzīvu uguni saprot jaunu Dzīvību...
Comments