Vilis Bukšs
*žurnālam "Dārza Pasaule"
Par un ap pavasari
Pagājušajā rudenī vairākkārt vēroju gulbju aizlidošanu un visbiežāk tie gāja prom dienas pirmajā pusē. Ticējums saka, ja gulbji iet prom no rīta - būs agrs pavasaris. Par labu agra pavasara vēsmojumam bija arī tas, ka sniegs rudenī sakrita uz kailiem kokiem. Laika apstākļi nozīmīgajās dienās ziemā jau mazināja strauja agra pavasara iestāšanos un marta pirmās dienas to apstiprināja, ka februāra beigu atkušņi vēl nav pavasaris. Laiks Sveču dienā (2. februāris) bija auksts un pārsvarā saulains. Arī 15. februārī (Vecajā Ziemas Mārā) bija bez nokrišņiem un mēreni auksts. Tas apstiprina tikai to, ka pavasaris īpaši nesteigsies un it kā paslēpes spēlējot "ķircinās" līdz marta beigām un aprīļa sākumam, kad ienāks ar strauju siltuma vilni.
Pēc Lieldienām (8., 9. aprīlis) atkal mainīsies uz vēsāku un sausāku laiku, kad skaidrajās naktīs atgriezīsies sals, bet dienās dzestrie ziemeļrietumu vēji atnesīs arī sniega brāzmas. Nakts sals var saglabāties līdz Jurģim (23. aprīlis), bet aprīļa beigas būs pavasarīgi siltas un jaukas. Tas pasteidzinās bērzu plaukšanu un ievzieda atraisīšanos jau maija sākumā.
Ja ņem vērā laika apstākļus pagājušajā janvārī, kad līdz Vecajam Jaunajam gadam (14. janvāris) bija silts un mitrs, tad atbilstoši arī Lapu mēnesis maijs kopumā būs silts un ar nokrišņu mēneša vidējo normu. Vēsāks var būt mēneša beigās, kad naktīs iespējamas pavasara salnas. Vēlāk, jūnija pirmajā pusē, lielākoties sauss, saulains un vietām arī pēdējās salnas.
Kopumā pavasaris un tālākā vasara var izrādīties vairāk sausa nekā mitra. Par to liecināja jau pagājušajā rudenī dzeltēt sākušie purva bērzi, kad meža bērzi vēl bija zaļi. Tāpat arī salīdzinoši neliels sarmu daudzums ziemā un sniega kušana martā, ap kokiem veidojot gredzenus.
Mazdrusciņ no vērošanas
To, kāds varētu būt pavasaris un vasara, mēģināt noteikt var ikviens dārzkopis, dravnieks vai vienkārši acīgs dabas un laika apstākļu norišu vērotājs. No savas pieredzes varu ieteikt, pirmkārt, uzmanīgi sekot līdzi visam tam, kas dzīvajā dabā notiek ap mums un mums līdzās. Ar Dzīvo Dabu es saprotu arī Sauli, Vēju, Mēnesi, Mākoņus un visu to notikumu attīstību, ko sauc par apkārtējo apstākļu kopumu.
Savus vērojumus tradicionālā veidā, ar pildspalvu, pierakstu burtnīcās. 36 gados, kopš vēroju dabu, man sakrājušās 27 ierakstu klades. Pēdējos sešos gados spraigi fotografēju un vajadzības gadījumos no daudziem tūkstošiem fotogrāfiju atlasu nozīmīgākās, kas var būt interesantas, lai salīdzinātu un analizētu. Protams, uzmanīga vērošana ir manā dabā un asinīs...
Vispirms jau pavērosim paši sevi un tuvāko sev apkārt. Ticējums, ja uznāk nogurums vai dienā nāk miegs - būs lietus, manuprāt, darbojas ļoti precīzi. Tāpat arī, ja suns ēd zāli, sniegu vai tajā vārtās, tad vai nu līs, vai snigs. Ja dzird vakarā suņus pilnā balsī sarejoties, tad droši - rīt būs labs laiks.
Tagad, pavasarī, labs apkārtējo apstākļu mērītājs ir putni, kukaiņi un bites. Mani nav pievīlušas bites, kas no rīta jau agri atstāj stropu. Agri izlidojušas, bet vakarā agri beigušas darbu bites liecina, ka pieturēsies jauks un labs laiks. Tāpat arī zvirbuļi. Ja zvirbuļi iet barā un čivina, tad laiks mainīsies. Var pavērot krauķus jeb sējas vārnas. Ja tie enerģiski ķērušies pie ligzdu atjaunošanas, tad drīz būs silts un jauks laiks.
Ja pavasarī gribas pavērot, kāda būs vasara, tad marta beigās vai aprīļa sākumā jāvēro čūsku, krupju un varžu pamošanās. Ja pa sniegu redz rāpojot odzi vai zalkti, tad vasara būs ļoti karsta un sausa. Arī krupis un varde sniegā nozīmē karstu vasaru.
Ir arī viens no vairākiem labi zināmajiem ticējumiem, kas darbojas gandrīz kā barometrs. Tas ir ticējums par vēju. "Ja vējš griežas pret sauli - būs lietus, ja pa saulei - būs labs laiks." Līdz ar to arī novēlu žurnāla "Dārza Pasaule" lasītājiem, lai pavasarī vējš biežāk griežas pa saulei!
