Mans Laiks

Zalktene, bezdelīga un ērce

*zalktene

 

Vilis Bukšs

*neticīgajam

 

Bezdelīgas zīme

22. aprīļa rīts austrumu pierobežā bija saulains un jauks. Sieva un es, svētdienas laika apstākļu lutināti, ar velosipēdiem devāmies ceļā. Sievai dzirdot pats sev teicu: „Šodienas ceļojuma mērķis – ar savām acīm ieraudzīt bezdelīgu un apciemot zalktenes! Latvijā vietām jau atgriezušās un jūtu, ka austrumu pierobežā arī atlidojušas, bet... Kamēr nebūs manā acī, tikmēr neticēšu...” Sieva, to dzirdot, atteica, - Neticīgais! Tie tavi mīļākie putni un kā tu vari neticēt, ka bezdelīgas jau šeit! „Neuzticos citu teiktajam, līdz savus putnus nebūšu redzējis pats savām acīm”, - ar šiem nobeiguma vārdiem arī iebraucām dabas parka „Vecumu meži” teritorijā.

Pirms Jurģa šeit jau zila vizbuļu jūra un sveicienus māja gan zilās, baltās un dzeltenās vizbulītes, gan pirmās sīkziedu purenītes, zeltstarītes, gan dziedniecības lakači un zalktenes. Kā vienmēr, es alkatīgi tvēru pavasara brīnumdarbus gan fotografējot, gan apmīļojot. Mani apbūra zalktenes un es, gandrīz kā zalktis, četrrāpus izložņāju caur meža ceriņa ziedošajiem zariņiem, lai bildētu un papaijātu... Kad atvadījos un izgāju no meža, pēkšņi kaut ko sajutu savā labajā acī. Sieva teica, - „Droši vien tā ir zalktenes buča uz vaiga, kuru tu dikti mīļi sabučoji.” Protams, tajā brīdī savai acij nepievērsu nekādu uzmanību...

Kad mežs palika aiz muguras, manas acis ik brīdi vērās debesīs, lai tur ieraudzītu man tik tuvu un pazīstamu bezdelīgas siluetu... Mana labā acs sāka asarot un jutu, ka kaut kas nejauks sāk grauzt un traucē redzēt. Vairākkārt izberzēju, bet nekā. Palūdzu sievai, lai paskatās, bet arī viņa neko aizdomīgu neredzēja. Tas, kas bija acī, sāka „kniebt” ne pa jokam. Atkal savai kundzei lūdzu pavērot, kas tur notiek. Ja zalktenes „buča”, tad jābūt apsārtumam?... Bet sārtums nebija manāms. Sieva vēlreiz uzmanīgi ieskatījās manā labajā acī un plakstiņu pacēlusi tur ieraudzīja... ērci! Kukainis zem acs vāciņa paslēpies, jau bija ieķēries mīkstajos audos un sagatavojies labām „asins dzīrēm”...

Ērce neticīgajam parādīja ticības jēgu... Bet varbūt bezdelīga, tur, no aiz mākoņa, tikai atgādināja, - Ja netici, tad ar acīm vari arī neieraudzīt...

Ticējums. Ja pats neredzi ērci savā acī, tad tā ir zīme, ka bezdelīgas klāt...

P.S. Ērci no acs sieva vēl paspēja izņemt, pirms tā būtu iesūkusies... Zalktene tikai „nobučoja”, pat bučas sārtumu neatstāja... Bezdelīgu neieraudzīju...

 

*lakacis

Bērzs un alksnis

Vilis Bukšs

*Tev

 

Bērzs un alksnis

Vakar (19.04.), apgaitas laikā, vairāk uzmanības pievērsu bērza un alkšņa stāvoklim laikā pirms Ūsiņa (Jurģa). Šajās dienās jau iezīmējas tas, kurš Lapu mēnesim (maijs) sākoties, varēs greznoties viegla svīduma zaļajā rotā. Ja paveiksies, tad Lapu dienā (1. maijs) lapiņas varētu būt pelītes austiņu lielumā...

Pēc vakardienas vērojumiem dažādās vietās un daudzviet, tā vien šķiet, ka 1. maijā šajā sacensībā uzvarēs bērzs. Ja baltalkšņa un melnalkšņa pumpuros vēl tūļīgums un miegainums, tad bērzs to vien gaida, lai kādā no siltajām pēc Jurģu naktīm tas negaidot ietērptos spirgta zaļuma rotā.

Bērza un alkšņa sacenšanos vērojot, arī citi koki un krūmi steidz Lapu mēnesī ieiet ar zaļo gaismu... Ievām tas jau ir tradicionāli, ka tās nepakļaujas bērza un alkšņa sacensības noteikumiem un 1. maijā „finiša līniju” šķērso bieži vien ar salapojušiem paceltiem zariem... Blīgznas, kārkli, vītoli un tāpat arī pīlādzis, par bērza un alkšņa divcīņu tikai pasmīkņā, jo dažos pavasaros ar tiem sacensties var tikai ieva.

Ja notiks tā, ka Lapu dienā uzvaras Lapu vainagā gavilēs bērzs, tad ļoti iespējams, ka turpmākais pavasaris un vasara būs pārsvarā sausa. Ja tomēr alksnis, tad liela varbūtība, ka vasara būs slapja.

Ticējums. Ja bērzs izplaukst agrāk par alksni, būs sausa vasara. Ja bērziem lapas vēlu plaukst un ātri birst, tad būs gara ziema. Ja pavasarī alkšņi plaukst agrāk nekā bērzi, tad tas uz slapju vasaru. Ja alkšņi izplaukst agrāk par bērziem, tad būs slikta raža.

 

Zilsniedzīte

Vilis Bukšs

*Tev

 

Zilais zvaniņš

 Šo pasaku par zilsniedzīti jeb zilo zvaniņu bērnībā man stāstīja māte un to atceros ikreiz, kad pavasara saulē augšāmceļas zilais ziediņš...

Tas bija laiks, kad mūsu zemi gada lielāko daļu klāja ledus un sniegs. Pavasaris sākās tagadējā Lapu mēnesī maijā, bet vasara bija tik īsa, ka tā drīzāk līdzinājās garam pavasarim, kas nemanot pārtapa agrā rudenī. Toreiz Melnā vārna jeb krauklis bija pirmais putns pavasarī, kas atgriezās no siltajām zemēm. Vienā no šādām reizēm, pārlidojot no ziemošanas vietām, Melnās vārnas tēvs atnesa divas olas, no kurām viena bija sniega baltumā, bet otra - debess zilumā. To darīja tāpēc, lai kraukļu māte ātrāk izperētu un kopīgi izauklētu bērnus, pirms kārtējā bargā ziema klauvēs pie durvīm...

Kraukliene nopriecājās par tādu dāvanu un steigšus sāka perēt. Nepagāja necik ilgs laiks, kad izšķīlās mazuļi. Ak, tavu brīnumu! Tie nebija krauklēni, bet... ziediņi! No baltās oliņas izšķīlās balts zvaniņš, bet no zilās – zils... Ko darīt!? Dēt olas un sāk perēšanu no jauna,... par vēlu. Līdz ziemas kundzības laikam putnēnus neizaudzēt. Atliek tikai audzēt to, kas izšķīlies.

Tajā pavasarī, kas klusi pārvērtās agrā rudenī, kraukļu pāris izaudzēja divus ziediņus. Vienu nosauca par balto zvaniņu, otru – par zilo zvaniņu. Kāpēc par zvaniņiem? Tāpēc, lai turpmākajos pavasaros šī pavasara auklējumu atrastu pēc burvju skaņām...

Ticējums. Ja Zilsniedzīte zvana, pavasaris klāt!

 Pie šīs pavasara pasakas jauks pielikums ir novadnieces Hertas –Anitas Zeltiņas dzejolītis „Zilsniedzīte”  

Pavasara saule garām logam iet,

Neļauj ilgāk snaudā vērties acīm ciet.

Zvana zilsniedzīte: ”Paliec, paliec vēl,

Tālu neaizeji, būs man tevis žēl!

 

Stārķa laiks

Vilis Bukšs

*Lauku māju saimniekam

 

Stārķa laiks

Pagājušā gada 31. augustā, kad dienas garums līdzinājās 14 stundām, Viļakas apkārtnes laukos vēl novēroju pēdējos piecus baltos stārķus, pirms tie aizceļoja. Vakar, 11. aprīlī, kad saules ceļš debesīs bija 14 stundas, vairākās Viļakas apkārtnes ligzdās atgriezās pirmie seši Saules putni. Apzīmējums „saules putns” man šķiet pievilcīgs no tiem laikiem, kad saulainajās augusta debesīs vecmāmuļa man rādīja, kā stārķi iet Saules aplī...

Stārķim „saules pulkstenis” darbojas ļoti precīzi, tāpat arī „uguns dzīslu” vietas noteikšana. Ligzdai vietu putns izvēlas tālāk no „uguns dzīslu” tīklojuma, kas zibens spēriena radīto aizdegšanos samazina līdz minimumam. Ticējums: „Nekad nevajaga starka ligzdu piestiprināt ar drāti vai kādu citu dzelzs priekšmetu, jo tad starki nenāks. /P. Jaunzemis, Nīca./ Avots: starks ir stingrs.

Stārķa laikrādis jeb ritmu pulkstenis, kā jau ikvienai dzīvai radībai, palīdz skaidri noteikt savu vietu telpā to pielāgojot saules, mēness un zvaigžņu ceļam debesīs. Protams, kā vienmēr, ir arī izņēmumi. Izjūk ritms un līdz ar to arī pulkstenis... Stārķis rudeņos paliek, vai arī atgriežas nelaikā. Ja tā notiek, tad putnam draud briesmas palikt ārpus „stārķa laika” un līdz ar to kļūt negribētam... Interesanti, ka arī baltā cielava, sekojot savam laikrādim, pavasaros atgriežas reizē ar stārķi un tikai rudeņos kavējas ilgāk. Tāpēc arī ticējums: Ticējums: „Starks cielavu pārnes uz astes, tad starks nosviež cielavu uz ledus un cielava ledu saspārda. /K. Lielozols, Nīca./Avots: starks

Ticējumi. Ja stārķi pavasarī pa ūdeni bradā - būs sausa vasara, ja pa sausu – slapja. Ja stārķis pavasarī atnāk balts, tad būs laba vasara ja apvārtījies - būs lietaina vasara. 

 

Māllēpe, kāpurs un vizbulis

 

Vilis Bukšs

*Tev

 

Māllēpe, kāpurs un vizbulis

Vakar, Otrajās Lieldienās (09.04.), mana 18 kilometrus gara un gandrīz 10 stundas ieilguša dabas vērojumu ceļojuma mērķis bija atrast pirmās māllēpes. 10. aprīlis ir mālainītēm veltīta diena un tāpēc būtiski bija tās klajā laukā atrast dienu iepriekš, lai šodien tām sūtītu saulainus sveicienus. 

Laika apstākļi 9. aprīlī bija labvēlīgi tam, lai aiz lielāka akmens no ziemeļvēja paslēpusies saules pusē atvērtos dzeltenā zvaigznīte. Priekšsajūtas nepievīla un Otrajās Lieldienās trīs dažādās vietās man uzsmaidīja saulainie ziediņi. Lai arī augsnes virskārta, pēc iepriekšējās nakts septiņu grādu sala vēl nebija atlaidusies, pavasara saule darīja savu un vienu pēc otras atvēra zeltainās galviņas. Ticējums. Ja māllēpītēm uzziedot vēl ir sniegs, tad tas sāks strauji kust.   

To, ka sniegam, kas vēl saglabājies mežos un ledum ezerā jāsāk ar skubu pazust, apstiprina arī augstu lidojošas zosis un dzērves. Vakar un šodien tās ir biežas viešņas pavasarīgajās aprīļa debesīs.

Otro Lieldienu pārsteigums man bija tauriņa kāpurs sniegā. Tāds pliks un pavasarīgs, bet drošs un apņēmības pilns vērpēju dzimtas kāpurs šķērsoja graudaina un saulē kūstoša sniega kupenu, kas bija „nostājusies” tā ceļā. Ticējums. Ja pavasarī uz sniega redz tārpiņu vai kāpuru, tad tajā nedēļas dienā nedrīkst ne stādīt, ne sēt, lai kukaiņi druvas nemaitātu. Vakar bija pirmdiena... Sējot un stādot no šīs dienas vajadzētu izvairīties! 22. februārī (trešdiena), atkušņa laikā uz sniega arī bija tārpiņi... Arī šī diena jāņem vērā, it sevišķi, ja stāda kāpostus, rutkus un kāļus.

Vēl viens vakardienas pārsteigums bija pirmās baltās vizbulītes. Protams, gandrīz desmit grādu nakts sals liek viņām ciest, bet tik un tā tās traucas pretim Pavasarim... Starp citu, pirmās zilās vizbulītes no sala kodieniem jau cietušas, bet tas neaptur burvīgā skaistuma „ielaušanos” nogurušās ziemas pēdējos dārzos...

Ticējumi. Ja pavasarī apsalst pirmie vizbuļi – būs agras rudens salnas.

 

Laiks aprīlī. 2012. gads

Vilis Bukšs

*laikrakstam "Vaduguns"

 

Laika zīmes. Aprīlis (Sulu mēnesis)

1. aprīlis ir Joka diena. Šajā dienā dzimis Joks, kas simbolizē mainīgo pavasari. Otra māņiem veltīta diena ir 30. aprīlis. Arī Pūpolnīca jeb Pūpoldiena šogad 1. aprīlī. Ar to sākas Klusā nedēļa.
Ticējumi. Kāds 1. aprīlis, tāds 1. oktobris un otrādi. Ja šajā dienā ūdens burbuļodams iet, būs labs zāles gads, ja nē - slikts. Saulains 1. aprīlis sola labu linu ražu.

Izidora diena ir 4. aprīlī. Nedrīkst strādāt zemes darbus.
Ticējumi. Jāvēro saullēkts. Ja sarkans saullēkts, būs labs gads. Ja dienā līst - tas zemei svētību nes. Ja debesīs zili mākoņi, tas uz siltumu un lietu.

5. aprīlis - Zaļā ceturtdiena.. Tā ir viena no Vēja un Ūdens dienām. Vēja māte var sodīt tos, kas to nesvētī. Šajā diena nedrīkst ne cirst, ne lauzt kokus, jo tad tiem tekot asinis. Zaļās ceturtdienas rītā jāmazgājas strautā, kas pret rītiem tek. Tad cauru gadu netrūks ne veselības, ne dailes, ne laimes.
Ticējumi. Ja Zaļās ceturtdienas rītā ola staba galā nesasalst – būs laba vasara. Ja Zaļajā ceturtdienā purina ābeles – rudenī tās dos daudz ābolu. Ja Zaļās ceturtdienas rītā pirms saules sarauj ziemā palikušās ozola lapas, izvāra tēju un dod to govīm iedzert – govis ir veselas un dod daudz piena.

Lielā Piektdiena jeb Piekta ir 6. aprīlī. Arī tā ir viena no Vēja dienām. Piektā negāja ciemos, lai pa to laiku pašu mājās neierastos nevēlami viesi.
Ticējumi. Ja ar deviņiem griezieniem Piektā nogrieztu pīlādža nūju ačgārni pārvelk mājā, tā ir laba, lai atvairītu jebkuru burvi vai raganu. Šajā dienā jāvēro laiks. Ja 6. aprīlī līst - lopiem būs labs gads. Ja graudains sniegs - būs laba griķu raža. Ja sals - būs bagāta auzu raža.

Klusā sestdiena šogad 7. aprīlī. To gaidot, slaucīja istabu, jo naktī no Piektas uz Kluso sestdienu nākot Laimiņa un dancojot. 7. aprīlī ir Vecā Pavasara Māra. Laba diena dziedinošu līdzekļu gatavošanai.
Ticējumi. Ja nakts 7. aprīlī ir silta – būs jauks pavasaris. Ja 7. aprīlī debess bez mākoņiem un spilgta saule – būs vētraina vasara. Ja šajā dienā negaiss – būs silta vasara un laba riekstu raža. Ja slapja - būs laba sēņu vasara.

8. un 9. aprīlis - Lieldienas. Tie ir senumseni Pavasara svētki. Lieldienu rītā Saule danco, Zeme šūpojas, Gaiss reibst un Ūdeņi dzied. Olas un šūpoles ir galvenie Lieldienu simboli. Tie simbolizē Pavasara atmodu, visur valdošo auglību un Dzīvā mūžīgo Augšāmcelšanos.
Ticējumi. Ja svētku rītā skatās caur zīda drāniņu, varot ieraudzīt pašu Laimu. Kāds 8. aprīlis, tāds 8. oktobris. Ja 9. aprīlī ķīvītes zemu lido, tas uz garu un sausu pavasari.

Tipsis jeb Tipša diena - 14. aprīlī. Pirmā pavasara aršanas diena. Diena, kad uzzied māllēpes un medņu riesta laiks. Šajā dienā tecināto bērzu sulu izmantoja dziedināšanai. Ja skaidra un silta Tipša nakts - būs silta un sausa vasara.
Baltajā svētdienā (15. aprīlī) izjauc un sadedzina Lieldienu šūpoles, lai nebūtu, kur raganām šūpoties.

23. aprīlis – Jurģa jeb Ūsiņa diena. Zemnieka gada sākums. Ar Jurģi saistīts rumulēšanās paradums – trokšņaina aplaistīšanās sākot jaunus darbus.
Ticējumi. Kāds vējš uzvar Jurģu dienā – tāds pārsvarā visu gadu pūš. Ja silts, kluss vakars - būs karsta vasara.

25. aprīlis – Markus diena. Nestrādāja, lai krusa nemaitātu tīrumus. Ja salst un snieg, vēl mēnesi būs aukstums.

Kāds varētu būt aprīlis?

Ticējums saka: aprīlis nav aukstāks par martu un siltāks par maiju. Savukārt cits ticējums vēsta, ja aprīļa sākums auksts, beigas būs siltas. Ļoti iespējams, ka šie ticējumi piepildīsies un sulu mēnesis tikai apstiprinās savu mainīgo dabu. Sals un graudains sniegs mēneša sākumā, pēc Jurģiem (23.04.) var atnest vasarīgi siltu laiku un lietutiņu.

Kopumā, kā tas nereti notiek, sulu mēnesis solās būt pārsvarā saulains un sauss. Ne siltāks un arī ne aukstāks kā parasti. Atbilstoši tam, kā dzeltēja bērzi rudenī, tā arī pavasara mēnesis aprīlis būs ar pakāpenisku pāreju uz īsti pavasarīgiem laika apstākļiem mēneša otrajā pusē. Līdz 18. aprīlim, vienai no galvenajām pavasara vēju dienām, vēl saglabāsies arī nakts sals un daždien ziemeļu vēji zemi iekrāsos baltu. Mēneša beigās, pēc siltām naktīm un dienās saulei sasildot gaisu, pēcpusdienās būs arī pirmie pērkona negaisi. Tas būs laiks, kad bērziem parādīsies pirmās lapiņas un piesaulītē ievzieds raisīsies. Arī agrajai sējai laiks varētu būt labvēlīgs.