Grēksūdze Mātei
Tolaik man bija kauns par Tavu mazo augumiņu, sastrādātām rokām un latgaļu valodu. Šobrīd man kauns par savu vārgumu, patmīlību un ārišķību Tev dzīvojot...
Tolaik es smējos, kad Tu mācīji cilvēkmīlestību, cītīgumu un apdomību. Šobrīd es raudu, kad dzimtas māju vecajā skapī pieduros ar pirkstiem Taviem rakstiem lakatos, segās un cimdos...
Tolaik, aizejot, Tavas mājas atstāju lielīgs un iedomīgs, kam visa pasaule atvērta un padota. Tagad atgriežos un atgriežos pie Tava kapa, kam visa pasaule Mātes Sirds...
*Jo tālāk Tu Mūžībā, jo tuvāk Tev esmu...
Comments