Vilis Bukšs
*laikrakstam "Vaduguns"
Laika zīmes. Augusts (Rudzu, Viršu mēnesis)
2. augusts ir jaunās maizes diena jeb Elijāss pēc Jūlija kalendāra. Daudzviet beidzās siena laiks un sākās labības pļauja. Par šo dienu ticējums saka: līdz pusdienai vasara, pēc pusdienām rudens. No šīs dienas rīti ar aukstu rasu un odi vairs nekož.
Ticējumi. Ja lietus līst, būs slapjš rudens. Ja saulains – rudens sauss.
7. augusts jeb Annas pēc vecā stila, nozīmīga diena laika vērojumos. Auksts rīts ar rasu, paredz aukstu ziemu. Lietaina diena – ziemā daudz sniega. Sāk ievākt ievu ogas.
Labrencis jeb Uguns diena ir 10. augustā. Šajā dienā atpūtināja Uguns māti un uguni nekūra. Pēc Labrenča sākās visas labības kulšanas laiks. Labrenča dienā sākas arī rudzu sēja. Tāpat linu plūkšana un kartupeļu norakšana. Cūkas šajā dienā vairs nedzina ganos, bet lika aizgaldā. Labrencis bija arī kazu kaujamā diena.
Ticējumi. Ja lauku apar Labrenča dienā – tur zāle neaug. Ja nedēļu pirms un pēc Labrenča nav salnu – būs vēls un silts rudens. Skaista Labrenča diena sola skaistu rudeni. Smidzinošs lietus un vējš Labrencī - nejauks rudens.
15. augusts - Lielā Māra. Mielastam kāva aunu vai āzi. Ja bija tāds, kam zvaigzne vai krusts pierē, tad izvēlējās tādu, jo uzskatīja, ka tāda dzīvnieka ziedošana garajā ziemā pasargās no bada un slimībām. Uzkopa māju, jo kukaiņi, it sevišķi blusas, kas šai dienā izdzīti, atpakaļ vairs neatgriežas.
Ticējumi. Kāds laiks 15. augustā - tāds septembrī. Ja Lielās Māras naktī ir salna – būs agrs rudens. Ja sīpolus vāc 15. augustā – tie neizaugs lokos.
Laika vērojumiem nozīmīgas dienas ir no 16. līdz 19. augustam. Laika apstākļi šajās dienās paredz laiku no oktobra līdz janvārim. Laikā no 17. līdz 19. augustam vāc ķiplokus, sīpolus un sāk novākt agro ābolu ražu.
Bērtulis ir 24. augustā. Tā bija jēru kaujamā diena, arī rudens sēņošanas sākums. Bērtuļos beidzās medus vasara, bet sākās brūkleņu laiks. Govis šajā dienā ganos nedzina, jo uzskatīja, ka čūskas govīm var pienu un asinis izsūkt.
Ticējumi. Ja bezdelīgas pazūd pirms Bērtuļiem – būs agrs rudens. Ja Bērtuļos labs laiks – tāds pats būs visu rudeni. Ja grib labus sīpolus – tie jārauj, vēlākais, Bērtuļa dienā. Ja grib garšīgu brūkleņu ievārījumu, tā jāvāra no Bērtuļos lasītām ogām.
25. augusts – Linu diena. Sākās linu plūkšana. Tā bija diena, kad dzērves „aiznesa” launagu. Atpakaļ to „atnesīs” tikai nākamajos Jurģos.
Ticējumi. Ja lido dzērves, tad oktobra vidū būs sals un sniegs. Ja dzērves nesteidzas, ziema būs lēna un vēlu.
Par laiku augustā?
Laika apstākļi jūlija beigās atgādināja, ka vasara nekur nav pazudusi un ik vasarai ir savs pārsteigums azotē. Atbilstoši pagājušās ziemas janvāra mēneša beigu un februāra sākuma salam, šovasar jūlija beigas un augusta sākums jūtams ar saulainu, siltu, daždien ar karstu laiku un pērkona negaisiem. Lai arī karstums mazināsies, tomēr silts un pārsvarā saulains laiks vēl turpināsies līdz augusta vidum.
Viršu mēneša jeb augusta sākums ar siltām un saulainām dienām būs labvēlīgs labības pļaujai. Uz to, ka labs varētu būt labības pļaujas laiks norādīja salnas nozīmīgajās marta un maija dienās. Laikā ap Labrenci (10.08.) un Lielo Māru (15.08.) būs vairāk nokrišņu un siltas dienas mīsies ar vasarai vēsāku laiku. Ap Bērtuli (24.08.) un mēneša beigās atkal kļūs saulaināks un sausāks. Ticējums saka: Ja vasara sākas ar lietiem - tā beidzas ar sausumu. Rādās, ka mēneša beigās un septembra pirmajā pusē pārsvarā būs sauss, saulains un silts.
Rudzu mēnesis daudziem mūsu gājputniem ir gatavošanās laiks tālajam ceļam uz dienvidiem. Mēneša pirmajā pusē aizlido svīres, ķauķīši. Augusta otrajā pusē arī stārķi, čakstītes, mušķērāji, čurkstītes...
