Mans Laiks

Laika zīmes novembrī. 2012. gads

Vilis Bukšs

*laikrakstam "Vaduguns"

 

Laika zīmes. Novembris (sala, salnas un Mārtiņa mēnesis)

 

1. novembrī Garu dienu sākums un turpinās līdz 9. novembrim. Diena, kad mirušie nāk uz savām bijušajām mājām un ieskatās tajās pa logiem, lai redzētu, ko dara dzīvie.

Ticējumi. Ja šajā dienā sals un sniegs, pavasaris būs vēls un auksts. Ja atkusnis - silts.

2. novembris - Dvēseļu diena. Mirušo grēcinieku dvēseles klīst apkārt līdz par Dvēseļu dienai, kad pēc dvēseļu aizlūgumiem paliekamu vietu atrod kapsētā.

Ticējumi. Vējaina diena sola vētrainu un sniegiem bagātu ziemu.

8. novembrī sākas gada tumšākais laiks. Svarīga diena, lai vērotu, kāds būs laiks turpmāk. Ja šajā dienā sniegs, tad arī Lieldienās (31. marts) būs sniegs. Ja šī diena silta - būs barga ziema. Ja 8. novembrī ar ratiem brauc, tad 9. decembrī ar ragavām. Ja diena auksta un sniegaina, tad pavasaris būs vēls un auksts. Ja atkusnis - ziema un pavasaris būs silti.

Mārtiņi (10. novembris) ir novembra galvenie svētki. Ap 10. novembri arī Mārtiņa tirgi. Ja Jurģis (23. aprīlis) iezīmēja zemes darbu, pieguļas un ganu laika sākumu, tad Mārtiņi pretēji – visa tā nobeigumu. Nedēļu, kurā iekrīt Mārtiņdiena, sauc par Mārtiņa nedēļu. Šīs nedēļas Piektvakars nozīmē Veļu laika beigas. Ar Mārtiņu vakaru sākās Budēļu (Čigānos iešanas) laiks, kas turpinās līdz pat Metenim (12. februāris).

Ticējumi. Ja Mārtiņos salst – Katrīnas (25. novembris) un Andreji (30. novembris) būs slapji, tajos līs. Ja nedēļā ap Mārtiņiem ir atkušņi – visa ziema būs ar atkušņiem. Ja Mārtiņi ir skaidri – ziemā būs sali, bet kopumā sagaidāms labs gads. Ja ap Mārtiņiem ir skaidras mēness naktis – būs skaidrs siena laiks. Mārtiņu nedēļā lācis dodas uz ziemas guļu un pamodīsies tikai Pavasara Mārā (25. marts).

22. novembrī Cecīlija. Ja šajā dienā migla - būs atkušņi. Ja kokos sarma - būs sals. Ja 22. novembrī apmācies un sniegains - maijs būs lietains.

25. novembrī ir Katrīnas. Arī Katrīnās iet budēļos. Tikai šoreiz galvenie čigānos gājēji ir sievietes.

Ticējumi. Ja Katrīnās sniegs, tad līdz 6. decembrim ziemu nav ko gaidīt. Ja līst - 4. decembrī arī līs. Ja stipri vēji un gaudo kā vilki - ziema būs stindzinoša.

30. novembrī svin Andrejus. Ap šo datumu arī Andreja tirgi. Līdz tiem bija jānokauj visi tie mājdzīvnieki, kurus nebija domāts izmitināt līdz pavasarim. Svarīga loma Andreja naktī ir zīlniecībai. Puiši lūkoja uzzīlēt, kādas viņiem būs līgavas, meitas – kādi būs viņu līgavaiņi.

Ticējumi. Ja šajā dienā brāzmains vējš, tad līdz 19. decembrim vēl būs vētrains.

 

Kāds laiks varētu būt novembrī?

Sala mēnesis ir pēdējais kalendārā rudens mēnesis. Šis ir laiks, kad ziema ar rudeni cīnās. Nereti ir tā, ka no rīta lietus, bet vakarā jau sniega kupenas. Ticējums saka: ja novembrī odi miežus bīdelē - būs mīksta ziema. Ja uz slapjas zemes uzsnieg sniegs un nenokūst - būs agrs un silts pavasaris. Ja sniegs uzsnieg uz sasalušas zemes - nākošgad būs bagāts labības gads.

1997. gada 26., 27. oktobrī daudzviet Latvijas rietumdaļā un ap Rīgu uzsnigušā sniega segas biezums bija 20, 30 un vairāk cm. 2003. gadā šajās pašās oktobra dienās daudzviet sniga, putināja un to visu pavadīja neliels sals. Līdzīgi arī šogad. Bet tas vēl nenozīmē, ka sākas ziema. Lai gan ir bijis arī tā, ka oktobra beigās uzkritušais sniegs, te, Latvijas austrumpusē, caur lielākiem un mazākiem atkušņiem ir noturējies līdz marta beigām. Kā piemēru var minēt 1992./1993. gada ziemu.

Šogad novembris rādās būt ar mainīgiem laika apstākļiem. Līdz Mārtiņiem (10.11.) bieži mākoņains, miglains, ar nelieliem nokrišņiem lietus un daždien arī slapja sniega un krusas veidā. Mārtiņa nedēļā nakts salnas. Tālāk, mēneša vidū, pārsvarā apmācies, miglains, ar nelielu salu naktīs. Būs arī dienas ar atkalu. Ap 18., 20. novembri vairāk nokrišņu, gan slapja sniega, sniega un smidzinoša lietus veidā. Mēneša otrajā pusē, pēc 20. novembra, turpināsies tā pati rudens pelēcība. Te, austrumpusē, biežāk piesals. Uz mazākām ūdenstilpēm var izveidoties viegla ledus kārtiņa un nokrišņiem pārejot sniegā, arī neliela sniega sega. Kopumā sala mēnesis bez liela sala.

 

 

Dīķis par ziemu

Mana dīķa prognozes par ziemu

 Vilis Bukšs

*ūdens vērotājam

 Pirms nokrišņiem bagātām un sniegainām ziemām oktobrī manā dīķī ūdens līmenis ir krietni augstāks. Pirms mērenām un ne tik sniegainām - zemāks.

 

*2006. gada 30. oktobris

*2007. gada 28. oktobris

*2008. gada 26. oktobris

*2009. gada 30. oktobris

*2010. gada 7. oktobris

*2011. gada 15. oktobris

*2012. gada 26. oktobris

 

*** Kā būs šoreiz? Rādās, ka tuvu tam, kā bija 2008./2009. gada ziemā...

Saldā atvasara

 

 Vilis Bukšs

*Tev

 

Saldums acīm

Šorīt, 19. oktobrī, savā dīķī nopeldēju simboliskos 20 metrus un pabeidzu peldēšanās sezonu. Iespējams, ka rīt vai parīt atkārtošu, bet 2006. gada sasniegumu nepārspēšu. Toreiz 24. oktobrī Viļakas ezerā veicu 10 metrus turp un atpakaļ pieliekot punktu vasarai. Pirms sešiem gadiem 24. oktobris bija līdzīgs šodienai, ar saldās atvasaras piegaršu.

Bez agrās (no 28.08. līdz 14.09.), vidējās (no 14.09. – 29.09.) un vēlās (no 29.09. – 12.10.) ir zaļā, zeltainā un saldā. Zaļā tad, kad rudenim iestājoties koki pārsvarā vēl zaļi. Savukārt zeltainā ir tad, kad zelta rudenī vismaz dažas dienas ar vasaras dvesmu. Saldā, kad koki lielākoties bez lapām un pēc pirmajām salnām vēl vasarīgs siltums sauc bites pie pēdējiem ziediem…

Šodien vasaras atbalss vēl atvilināja medus vācējas pie ziediem, kur saldums tik vien, kā saldināt acis…

  

Mainīgais klimats

Vilis Bukšs

*Evitai

 

Atbildes

 

Kāpēc klimats ir tik mainīgs? Kādi ir tā iemesli?

Manuprāt, klimats ir mainīgs tāpēc, ka Zeme un apvalks ap to jeb biosfēra, ir dzīvs organisms. Ikviens dzīvs organisms pulsē jeb elpo. Elpojot tas periodiski, ritmiski mainās. Noteiktos laika posmos paplašinās un līdz ar to pastiprinās periodi, kad planēta sasilst. Savukārt sašaurinoties biosfēras elpa pavājinās un seko globāla atdzišana. Laika posmi, kādos notiek pārmaiņas, ir dažāda garuma un ilgst no 7 līdz 200 un vairāk gadiem. Ir arī tādi, kuros pārmaiņas notiek vairāku tūkstošu gadu garumā. Šie laika posmi jeb cikli, līdzīgi koka augšanas gredzeniem, periodiski atkārtojas, līdz pienāks tas brīdis, kad biosfēra pārstās elpot un Dzīvība noplaks… Ne tikai Saule un Saules sistēmas planētas elpo, bet viss kosmoss jeb Visums ir dzīvs organisms un pulsē. Tikai cikli, kādos tas notiek, cilvēka prātam nepārredzami.

Kāds ir Jūsu viedoklis par to, kas tagad notiek visā pasaulē un Latvijā - globālā sasilšana vai, tieši pretēji, atdzišana?

Ja skatās garākā laika posmā, tad biosfēra sašaurinās, tas ir, atdziest. Mazākā laika posmā paplašinās jeb sasilst. Jāņem vērā, ka gan lielākiem, gan mazākiem atdzišanas un sasilšanas posmiem sekos pretējas viļņveidīgas plūsmas, kas kopumā rada līdzsvaru un tas ir svarīgi, lai Dzīvība neaizietu bojā.

Vai cilvēka darbība ietekmē klimatu?

Protams. Šobrīd tieši cilvēka urbāniska (pilsētnieciska) darbība veicina sasilšanas posmu. Lai gan cilvēka darbība var tikai paātrināt vai palēnināt noteiktu periodu, bet ne mainīt. Tas ir tāpat, kā koka stumbrā dzīvojošie parazīti. Tie var paātrināt koka bojā eju, bet ne mainīt tā dabisko attīstības gaitu.

Kādas ir Jūsu prognozes par to, kas notiks tuvākajā nākotnē?

Tuvākajā nākotnē strauji pieaugs koncentrētas urbanizācijas līmenis un tas savukārt izsauks planētas Zeme pretdarbību. Tas nozīmē, ka biosfēra pretosies cilvēces parazītiskām tieksmēm, kas izpaudīsies kā dažādas dabas katastrofas, līdz civilizācija būs izvēles priekšā: vai strauji atteikties no patērētāja postošās dabas, vai iet bojā un atgriezties pirmatnējā cilvēka pirmsākumā.

 

 

Par pirmo sniegu

Žurnāls "IEVA" 16.-23. Oktobris 2012(№ 42 (781))

 

P.S. Ticējumi par pirmo sniegu

28356. Ja grib, lai rudenī ātrāk sniegs snieg, jāved balts auns ap bērzu. /A. Šķēre, Skaistkalne./

28369. Ja rudenī sniegs kokiem uzsnieg uz lapām, tad gara ziema. /A. Kalniņa, Jaunpiebalga./

28384. Ja pirmajā sniegā redz zaķa pēdas, tad tas sniegs pastāvēs. /E. Zommere, Rauna./

 28393. Cik dienas rudenī pastāv pirmais sniegs, tik reizes ziemā tas nokusīs. /Zemes Spēks, 1932, 25, 426./

28397. Kurā nedēļas dienā uzkrīt pirmais sniegs, tik reižu ziemā atkusnis: ja pirmdien - 1 reizi, otrdien - 2, u. t. t. /E. Laime, Kalsnava./

28405. Ja zem pirmā sniega kurmji ceļ, tad tas nepastāvēs. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

28442. Ja sniegs pirmo reizi uzsnieg dienā, tad to gadu ir veselīgi cilvēki, ja naktī, tad slimīgi un daudz mirst. /M. Macpāne, Alsunga./

28478. Ja pirmā sniegā mazgā muti, tad būs balts visu gadu. /E. Reinbacha, Vecpiebalga./

28536. Kad pirmo sniegu ienes istabā, tad nav blusu.   /K. Lielozols, Nīca./

28532. Kad pirmais sniegs nāk naktī, tad zagļiem laime.     /M. Brandte, Ainaži./

 

 

Ziemas vīzija

Vilis Bukšs

* vērotājam

 

Cits redzējums par ziemu

Šorīt mani apturēja vīrs, kurš arī jau vairāk kā 20 gadus vēro kokus rudenī, lai prognozētu, kāda būs ziema. Viņam pie mājas aug vecs kastanis, kuram, pēc nostāsta ir vismaz 300 gadu. Šis koks jau vairākus gadu desmitus vietējo vērotāju nepieviļ un viņš pārliecināts, ka arī šoreiz vecais kastanis pateiks precīzu ziemas prognozi.

Protams, man tas bija interesanti. To, ka vīrs, kura izcelsmes vieta ir saulainā Gruzija, interesējas par laika apstākļiem, es zināju jau sen. Bieži mēs pārrunājam dabā notiekošo, bet par savu kastani viņš pateica tikai tagad.

Kastaņkoka vērotājs mani pagrieza ar seju pret koku un teica: „Skaties! Šoruden kastanis sāka dzeltēt no augšas un arī lapas sāk birt no galotnes. Tas liecina, ka ziema sāksies agri un būs ātra. Tas varētu būt novembrī. Būs gara. Pavasarī sniegu saule ēdīs, bet sals vēl kodīs aprīlī...” Es iebildu. Teicu, ka bērzi šoruden lielākoties sāka krāsoties no apakšas, bet lapbiris daudziem kokiem gan notiek no augšas, vai no vidus. Pavecais vīrs man pakratīja ar pirkstu un noteica: „Man cits skatījums…”

To, vai kastaņas vērotāja prognoze par ziemu apstiprināsies, varēs pateikt pavasarī, kad saulainās Gruzijas dēls jūsmos par ziedošo koku…

 

  

Viļakā atrasto apbedījumu lieta turpinās

Sanita Karavoičika, laikraksts "Vaduguns", 5.10.2012

 

Viļakā atrasto apbedījumu lieta joprojām bez atrisinājuma

Pirms diviem mēnešiem Viļakā atrasto cilvēku mirstīgo atlieku noslēpums joprojām miglā tīts. Izskan viena versija pēc otras, un, lai noskaidrotu vēsturisko patiesību, vēl tāls ceļš ejams. Taču pirmie pavedieni jau ir.

Jau rakstījām, ka 31.jūlijā iepretī Viļakas bibliotēkas ēkai būvnieki rakšanas darbu laikā vairākās vietās uzgāja cilvēku mirstīgās atliekas. Pat bez ekspertīzes uzreiz bija skaidrs, ka cilvēki nav miruši dabīgā nāvē - par to liecināja galvaskauss, kurā, iespējams, ir ložu radīts caurums. Turklāt apbedījuma vietās netika atrasti ne zārku fragmenti, ne apģērba gabali, kas vedina domāt, ka cilvēki nogalināti kara laikā.

Tas, ka šajā vietā atrasti kauli, nevienu Viļakas puses cilvēku neizbrīna. Kā stāsta Viļakas bibliotēkas informācijas speciālists Vilis Bukšs, cilvēku mirstīgās atliekas uzkalniņā, kurā bez poliklīnikas un bibliotēkas atrodas arī veca koka dzīvojamā māja, šķūnīši, siltumnīcas, kādreizējās pienotavas, noliktavas pamati un klostera ēka, atrastas visos laikos.

Versija par pienotavu - ticama

Jūlija nogalē Viļakā atrastās apbedījuma vietas rosinājušas interesi par novada vēsturi. Vietējie cenšas sakārtot savas atmiņas un dalās tajās ar līdzcilvēkiem. V.Bukšs stāsta, ka uzreiz pēc vēsturiskā atraduma atsaucās vairāk nekā 30 cilvēki gan no Viļakas puses, gan no dažādām Latvijas vietām: “Protams, viņu vidū nebija neviena tiešā aculiecinieka. Viņi izteica dažādas versijas, kas dzirdētas, taču viena no reālākajām saistās ar bijušo piena pārstrādes punktu.” Vācu okupācijas laikā uzkalniņā bijusi pienotava, kurā, iespējams, strādājuši padomju armijas gūstekņi un arī vietējie cilvēki. Daži vietējie iedzīvotāji, kuriem tajos laikos bija apmēram 14 vai 15 gadu, stāstījuši, ka, ienākot padomju armijai, pienotava esot nolīdzināta līdz ar zemi, bet seši tās darbinieki pazuduši. Pēc stāstītāju versijām, pienotavas darbinieki esot nošauti un turpat aprakti. Viļakā bijusi arī padomju gūstekņu tranzīta nometne. Iespējams, vācieši atkāpjoties nošāvuši gūstekņus. Vēl pastāv versija, ka tie varētu būt čekistu nomocītie latviešu patrioti vai kaujās kritušie vācu karavīri.

“Daudz lielāku skaidrību tā laika notikumos varētu ieviest vienīgais šobrīd zināmais tā laika aculiecinieks Bruno Logins. Taču  91 gadu vecais vīrs šobrīd dzīvo Kanādā un ir ļoti slims. Bibliotēkas vadītāja Vija Circāne vairākkārt mēģināja sazināties ar B.Logina mazmeitu, taču pagaidām tas nav izdevies,” stāsta V.Bukšs.

Viņš ir ļoti apbēdināts par pašvaldības attieksmi šajā jautājumā, jo līdz pat šim brīdim pāri atraktajām un vēlāk aizbērtajām cilvēku mirstīgajām atliekām iet cilvēki un brauc mašīnas. “Jo ilgāk vilksies šīs lietas izmeklēšana, jo mazāk paliek laika patiesības noskaidrošanai. Šobrīd nav svarīgi, vai tie bija “baltie, sarkanie vai brūnie”, bet gan fakts, ka zem gājēju celiņa sabradātas cilvēku dzīves. Protams, mūsu nākotnes dēļ jānoskaidro šis notikums, un nevar būt tā - bez vēsts pazudušais... Cilvēku kauli nevar būt bez pēdām, tāpat kā vēstures pēdas - bez cilvēkiem. Lai arī līdz patiesības noskaidrošanai vēl tāls ceļš ejams, vieta, kur atraktas cilvēku mirstīgās atliekas, būtu vismaz jāierobežo un jāsakārto. Ļaujot braukt un bradāt pāri cilvēku mirstīgajām atliekām, izrādām necieņu pret aizgājējiem. To pat varētu saukt par kapu apgānīšanu,” uzskata V.Bukšs.

Apbedījuma vietu sola sakārtot

Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs apgalvojumam par kapu apgānīšanu īsti nepiekrīt, jo Viļakā līdz šim zināmas vairākas apbedījuma vietas, uz kurām pat uzbūvētas mājas. “Protams, nedrīkstam pieļaut, ka pāri šai vietai brauc ar automašīnām, tādēļ iespēju robežās (vismaz tik daudz, cik pašreiz zinām) pēdējās atrastās apbedījuma vietas norobežosim, izveidojot puķu dobi vai kā citādāk. Taču es neuzskatu, ka tagad būtu jāuzbūvē divmetrīgs žogs. Turklāt pagaidām nav īsti saprotams, cik liela teritorija jāiežogo, jo, iespējams, blakus atrastajām cilvēku mirstīgajām atliekām ir vēl kādas. Pašvaldība nevar pieņemt lēmumu un rīkoties, kamēr prokuratūra nebeigs savu darbu un lietu neizskatīs. Kad to izdarīs, jautājumu virzīsim uz domes sēdi un lemsim par turpmāko rīcību,” saka novada domes priekšsēdētājs. 

Eksperta atzinums krimināllietā jau ir

Kā zināms, uzreiz pēc svarīgā atraduma 31.jūlijā Latgales RP Balvu iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļā tika uzsākts kriminālprocess, kura uzraudzību veic Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļa. Krimināllietas izmeklēšana uzticēta Balvu iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektoram Jānim Dortānam. Kopš lietas ierosināšanas jau pagājuši divi mēneši, un jau zināmi pirmie rezultāti. Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Ilze Gailīte laikrakstam atklāja, ka  ekspertu atzinums jau saņemts un viena no svarīgākajām ziņām ir tā, ka, pēc ekspertīzes slēdziena, Viļakā atrastās  cilvēku mirstīgās atliekas zem zemes atradušās vairāk nekā 50 gadu. “Līdz ar to ir diezgan ticami, ka tie ir Otrā pasaules kara vai tūlīt pēc tā sekojošo gadu apbedījumi. Diemžēl neko vairāk pagaidām atklāt nevaru, jo notiek pirmstiesas izmeklēšana. Izmeklētājiem tagad priekšā apjomīgs darbs - dots uzdevums sameklēt cilvēkus, kuri var kaut ko liecināt par tā laika notikumiem, izpētīt arhīva krimināllietas par attiecīgajā laika posmā notikušajiem kriminālnoziegumiem, lietas izpētē iesaistīti arī vēsturnieki,” teica I.Gailīte. Ja tiks atrasta informācija par kādu no bojāgājušajiem, tiks meklēti iespējamie radinieki un nozīmētas papildus ekspertīzes.

Jau rakstījām, ka minētais vēsturiskais apbedījums netika izpostīts vai atstāts bez  pienācīgas uzmanības, pateicoties SIA “Alūksnes Energoceltnieks” strādniekiem. Diemžēl tikpat atzinīgus vārdus prokurore nevar teikt par to pašvaldības cilvēku, kurš izraktos kaulus sabēra maisā kopā, tādējādi ļoti apgrūtinot izmeklētāja, kuram vajadzēja kaulus sagatavot ekspertīzei, darbu. “Mēs palikām vaļējām mutēm, jo visi kauli bija samesti vienā maisā, nevis salikti, kā pienākas. Diemžēl tas parāda mūsdienu cilvēku attieksmi. Jau tagad skaidrs, ka lietu nebūs iespējams pabeigt tā, ka vainīgo sauksim pie kriminālatbildības un viņš sēdēs uz apsūdzēto sola, taču cilvēku mirstīgās atliekas apglabāt, kā tas pienākas pēc mūsdienu tradīcijām, gan varēs,” sola I.Gailīte.

 

P.S.

Saistītie raksti.     Nenoteikta apbedījuma vieta  Viļakas centrā uziet, iespējams, vēsturiskus apbedījumus - vardarbīgā nāvē mirušos   Viļakā atrod, iespējams, nošautu cilvēku mirstīgās atliekas      Kaulu noslēpums...      Atradums uzjundī viļakiešu atmiņas      Viļakā atrasti cilvēku kauli      Viļakā atrasto kaulu lietā jāgaida ekspertīze

Oktobris ir Veļu laiks. Šajā laikā Veļi nāk apciemot Dzīvos un nav brīnums, ka Veļi no Viļakā atrasta apbedījuma iznāks no Veļu valstības miglas un vaicās: Vai mēs bijām vainīgi, ja laika dzirnas mūs samala... Viens otrs no mums, vēl varētu būt starp jums, dzīvajiem, bet Likteņtēvs bija lēmis citādi... Mēs neprasām daudz, tik vien, kā godbijīgu izturēšanos pret mirušajiem.

                                                                                            Vilis Bukšs