Mans Laiks

Kāds būs pavasaris?

* žurnāls "IEVA" 12.-18. Marts 2013(№ 11 (802)

P.S.

1996. gada 7. aprīlī meža līkuma pļaviņā slēpojot sauļojos. Turpat lidoja nātru raibeņi un dzeltenie tauriņi un saules glāstiem padevās zilo vizbulīšu galviņas...

1996. gada 30. aprīlī Meirupītes saulainā krasta ielokā ievām atvērās pirmie ziedpumpuri...

1996. gada 31. maijā atradu pirmo apsārtušo meža zemenīti...

*Ja pavasaris attīstās pēc 1996. gada tēlojuma, tad šogad var būt līdzīgi.

Vilis Bukšs

 

Laiks pavasarī. 2013. gads

Vilis Bukšs

* žurnālam "Dārza Pasaule"

 

Laiks 2013. gada pavasarī

28. septembrī, kad vēro gājputnu aizlidošanu, īpašu vērību pievērsu zosu aizlidošanai. Ticējums saka, ja meža zosis aizlidojot lido augstu, tad pavasaris nāks strauji un būs lieli pali. Pagājušajā rudenī zosis, tāpat arī dzērves, lidoja nesteidzoties un augstu. Par strauju sniega kušanu pavasarī liecināja arī lapkritis, kad lapas pārsvarā krita no pazarēm. Savukārt Tenis (17. janvāris), kas bija jaunā mēnesī, mazina lielu plūdu iespējamību. 24. janvāris, kas paredz pavasari kopumā, norāda uz vēsu pavasara sākumu, saulainu, siltu vidu un mitru beigās. Tāpat arī 31. janvāris, kas prognozēja, ka pavasaris var agri sākties, bet iestiepsies un īsts siltums būs vēlāk.

Interesantu pavasara ainu rāda dienas, kas katra atsevišķi prognozē katru no trīs kalendārā pavasara mēnešiem. Sekojot 28. decembrim, tad marta pirmajā pusē sals, otrajā – nokrišņi. 29. decembris paredz aprīli. Atbilstoši šai dienai, aprīļa pirmajā pusē naktīs sals. Otrajā pusē saulains un silts. Sulu mēnesis kopumā sauss un vējains. 30. decembris paredz laika apstākļus maijā. Sekojot šai norādei, tad maija pirmajā pusē nakts salnas. Vidū silts un mitrs.

Viena no zīmīgajām pavasara prognozēšanas dienām ir 14. februāris. Ja šajā dienā stiprs un auksts vējš, tad pavasaris auksts, bet vasara lietaina. Ja bezvējš - silts pavasaris. Austrumlatvijā šī diena bija apmākusies un gandrīz bezvējš. Bez nokrišņiem. Tas liecina, ka pavasaris būs jauks un silts.

Atbilstoši rudens un ziemas laika zīmēm, kopumā 2013. gada pavasaris būs ar nokrišņiem bagātāks sākumā un beigās. Vidū pārsvarā sauss un saulains. Siltuma ziņā bez būtiskām novirzēm no ikgadējām vidējām normām.

Lai būtu ar ko salīdzināt un iztēloties pavasara iespējamo aprakstu, tad 2013. gada pavasaris varētu būt līdzīgs tam, kāds bija 1996. gadā.

 

 

Kļavām tek sula

 

Vilis Bukšs

*Tev

 

Kļavām tek sula

8. marts pagāja saules, sniega un kļavu zīmē. Diena bija brīnišķīga un grēks būtu to neizmantot. Iekāpis slēpju zābakos un uzkāpis uz slēpēm devos slēpojumā, lai deviņās dažādās vietā pārbaudītu, vai kļavām tek sula.

Pa marta sērsnainajiem sniega laukiem ātri vien tiku pie saviem mērķa kokiem un nolaužot zariņus pārbaudīju kļavu audos plūst sākušo sulu. Gandrīz visos saulainās vietās augošos kokos, nolaužot zariņu, sāka tecēt kļavas saldais dzīvības ūdens. Tur, kur saules mazāk, ja arī pilieni parādījās, tad vēl pie zariņa pārvērtās staipīgā mīklā un vēlāk saldās lāstekās

Interesanti, ka zaķi jau gaidījuši šo brīdi un zariņus ar saldo sulu apcirpuši. Pie tādiem zariņiem palikušas tikai saldās zariņlāses, kuras paņemot mutē izkūst kā salds saldējums… Ja zaķi apgraizījuši zemāk augošos kļavu zariņus, tad stirnas snaikstījušās arī pēc augstāk augošajiem. Lai gan marts, dzīvniekiem šis ir grūts laiks, jo sērsna neviendabīga un dažviet krīt cauri arī stirnas, nemaz nerunājot par aļņiem.

Pie šādiem laika apstākļiem kā šobrīd, ja zeme ziemas sākumā būtu sasalusi, tad sulu laiks kļavām būtu vēlāks. Šogad augsnes virskārta daudzviet tā pa īstam nav arī salusi, tāpēc šajās saulainajās dienās, lai arī naktīs vēl stiprs sals, kļavas dāvā saldo gardumu.

Ticējumi. Ja saulainās sala dienās kļavai tek sula, būs karsta vasara. Kļavā sulas urbjot skaita: "Skaista, skaista, atkal skaista, skaista rītā vakarā!"

 

 

Cilvēkam

Vilis Bukšs

*Dzejniekam

 

Kas var paciest…

Vakar vakarā Viņš ieradās pie manis, lai jau šodien Rīgā atvadītos no Imanta Ziedoņa...

Viņš nesmējās. No virsjakas iekškabatas izvilka 1974. gada izdevniecībā „Liesma” izdotās Imanta Ziedoņa „Epifānijas” 2. grāmatiņu un uzšķīris 74. lappusi lasīja. „Tu nosmej visu nost. Ja tu smietos pie kāršu namiņiem vai pienenēs, vai citās pūkās. Bet tu smejies manos stūrakmeņos un malkas klučos. Es nebiju redzējis, ka smieklos var ripot tik smagas lietas. Es nerunāju par izsmieklu. Es runāju par priecīgiem smieklu brāzieniem…” Viņš grāmatiņu pasniedza man un lūdza, lai izlasu pēdējo rindkopu. Es lasīju: „ Manu cepuri tavs vējš aiznesa. Tavu smieklu vējš. Kad es no rīta pamodos, aizrautas mākoņu malā, vēl plīvoja vējā manas bikšu staras. Kur lai es eju sportbiksītēs?”

Tad Viņš pāršķīra lappuses un 79. atkal sāka lasīt. „Punkta serdē, kur ir tik ciets, ka nevar ne smaidīt, ne atgulties. Punkta centrā, punkta cietumā. Visu spiedienu kodolā. Palikšu vienu gadu, izturēšu un pārakmeņošos. Metalizēšos. Tēraudzila griba, gandrīz neiespējama, būs mana māte. Tēraudzila mīlestība būs mana sieva… Mīlestība nemīl cietus priekšmetus, cietas virsmas, cietus cilvēkus. Viņa meklē irdenu plaisu, mazu iedobumu, kur pielipināties un pielipt. Man nav! Lai man nav! Mīlestība mīl putuplastu un apelsīnu mizas, porainu raksturu. Nedod viņai! Neatmiekšķēta, spīdīga maza lode krūtīs. Kas var paciest tik blīvu punktu, neciešami blīvu un spīdošu?”

Grāmatiņu aizvēris un iekškabatā noglabājis, Viņš piecēlās un pilnā kaklā sāka smieties… Aiziedams caur smiekliem runāja, „Kas var paciest tik cietu sirdi, neciešami saspiestu un smejošu…”