Mans Laiks

Laiks maijā. 2013. gads

Vilis Bukšs

*laikrakstam "Vaduguns"

 

Laika zīmes. Maijs (Lapu, Ziedu, Sējas mēnesis)

Maijs ir pavasara pēdējais mēnesis un pirmo pērkona negaisu un ievzieda laiks. Lapu mēnesī salapo koki un zied dārzi. Nedēļu pēc tam, kad bērziem saplaukušas lapas, var stādīt kartupeļus. Ziedu mēnesis ir pirmo ēdamo pavasara sēņu laiks. Bisītes, lāčpurni un ķēvpupi tradicionāli ir tās sēnes, ar kurām sākas sēņu vasara. Maija sākumā sāk dziedāt lakstīgala un grieze griezt, bet ap 8. maiju arī vālodze sauc. Laikā no Jeremijas (14. maijs) līdz Mokejam (23. maijs) atgriežas mūsu pēdējie gājputni svīres un upes, purva un krūmu ķauķi. Sējas mēnesis ir arī laiks, kad daudziem putniem un dzīvniekiem dzimst mazuļi, bet mitrās vietās sāk vairoties odi un knišļi.

1. maijs ir Lapu diena. Šajā dienā koki asiņo un tāpēc nedrīkst ne cirst, ne lauzt. Ticējumi. Ja lapu diena silta un saulaina, mēneša beigās būs vēss, lietains un arī vasara vēsa.

Jegora diena ir 6. maijs. Diena, kad satiekas vakara un rīta blāzma. Ticējumi. Ja pirms 6. maija sākas ievzieds - būs karsta vasara. Ja Jegorā vēdina drēbes, tad tās kodes neēd. Jegora rasa septiņas kaites izdziedē. 

7. maijs ir Jete. Sīpolu stādāmā diena. Ja šajā dienā stāda sīpolus, tie izaug lieli un labi saglabājas. Ticējumi. No Jetes līdz īstajai vasarai vēl var būt 12 naktis ar salnu. Ja daudz maijvaboļu, būs karsta vasara.

Staņislava diena ir 8. maijs. Ticējumi. Ja Staņislava dienā uz celiņiem izdzīti slieku čuguriņi, “zeme aug” – klāt īstais sējas laiks. Ja šajā dienā spilgta, izliekta varavīksne, jāvēro, kura krāsa pārsvarā. Ja dzeltenā - būs laba miežu raža. Ja zaļā - būs laba kviešu raža.

9. maijs ir Niklāvs jeb Ījābs. Var stādīt sīpolus, kartupeļus, pupas un sēt zirņus. Ja vēss Niklāvs, būs laba raža.

13. maijs diena, kad vēro laiku. Ja zvaigžņota un silta nakts - būs pilnas klētis. Ja saullēkts skaidrs - būs karsta vasara.

Jeremija 14. maijā. Ticējumi. Ja jauks laiks - būs labs rudens. Ja diena lietaina un vēsa - būs auksta ziema.

15. maijs diena, kad visās malās sāk dziedāt lakstīgalas. Ticējumi. Ja lakstīgalas pogo, sākas īstais sējas laiks. Ja pirmo dzird lakstīgalu - būs saulaina vasara. Ja dzeguzi - lietaina.

23. maijā ir Mokeja diena. Dažviet 24. maijā. Šajā dienā zemes darbus nestrādā. Ticējumi. Ja saullēktā sarkaņi - būs slapja un pērkoņaina vasara.

25. maijā Urbāns. Ticējums saka, ka Urbāns atver, bet Bērtulis (24. augusts) aizver durvis uz Vasaru. Saulains un karsts Urbāna dienas rīts paredz sausu un karstu vasaru.

27. maijs – Sidora diena. Ticējumi. Ja Sidora dienā drēgns ziemeļvējš – būs auksta vasara. Daudz odu - būs daudz ogu. Ja daudz knišļu - būs laba sēņu vasara. 

Pahoms ir 28. maijā. Ticējumi. Ja sarkans saullēkts - vasarā būs daudz ugunsgrēku. Ja Pahomā silts - vasara silta un saulaina.

Kāds laiks šogad varētu būt maijā?

Ticējums saka, ja vēss maijs un slapjš jūnijs, tad rudenī būs pilni pagrabi un mucas. Ja lapu mēnesis slapjš un lietains, tad sauss būs jūnijs un septembris, un otrādi. Maijā vidēji reizi septiņos gados atkārtojas "ievzieda vēsums", kad naktīs ir salnas, bet dienās lietus, krusa un nereti arī snieg "dzeguzes sniegs". Otrs aukstuma vilnis, kas atkārtojas, ir tad, kad ozoli plaukst. Tādās reizēs parasti ir kodīgas nakts salnas, līdzīgi kā tas bija 1999. gada maija pirmajā pusē. Rādās, ka šogad viens no šiem pavasara aukstuma viļņiem var atkārtoties.

Pagājušais janvāris, kas paredz maiju, kopumā bija mērens gan nokrišņu, gan temperatūru ziņā. Savukārt marts, kas pārsvarā bija sauss un saulains, norāda uz saulainu un sausu maiju. Atbilstoši šiem ziemas un pavasara mēnešiem maijs būs tuvu ikgadējiem vidējiem rādījumiem, bet nokrišņu var būt arī drusciņ vairāk par normu.

Lapu mēneša pirmajā pusē lielākoties saulains un mēreni silts. Ja līdz Jegoram (6. maijs) zemākajās vietās uz augsnes vēl iespējamas nakts salnas, tad mēneša vidū līdz plus 20 un vairāk, un arī pirmie pērkona negaisi. Mēneša otrajā pusē bez lielām izmaiņām, bet laikā ap Urbānu (25. maijs) būs vairāk nokrišņu un kļūs vēsāks.  

 

 

Palu laikā

Vilis Bukšs

* Tev

 

Palu laikā

Vakar pabeidzu savus palu laika vērojumus. Nostaigāju vismaz 18 km un nonācu pie atzinuma, ka Viļakas apkārtnē palu ūdeņi sāk kristies. Lauki, kas 19. aprīlī bija zem ūdens, 21. aprīlī lielākoties jau bija sausi. Aprīļa nakts sals (pagājušajā naktī bija mīnus 3) un saulainas, vējainas dienas dara savu. Zeme žūst ne pa dienām, bet pa stundām. Lai arī līču pļavas un palienes vēl daudzviet zem ūdens, austrumu pierobežas (Vecumu pagasts) mālainajos pakalniņos augsne sāk cietēt un jau lūdz pēc arājiņa.

21. aprīlī novēroju arī pirmās dievgotiņas (bizmārītes). Ticējums saka, ja debess gosniņa saulītē gozējas, tad smilgas galā ērce šūpojas... Šoreiz ticējums nepievīla. Vēl nebiju pabeidzis savu ceļojumu, kad zem matiem virs auss sajutu pazīstama kustoņa rosīšanos... Toties skudras steidz panākt to, kas iekavējies. Neskatoties uz to, ka desmit metru attālumā balo pēdējais sniegs, šīs nopietni ķērušās pie sava mājokļa sakārtošanas.

Vakar pēdējo reizi noberžoties vecajā sniegā nodomāju, būtu paķēris slēpes, egļu meža līklocī vēl noskrietu ziemas cienīgu apli... Uz slēpēm varētu pieiet pie lazdas un nobučot tās burvīgo ziediņu, bet drusciņ tālāk, arī ievas pa pusei atvērušās lapiņas...

Palu laiks, īpaši tāds, kā šopavasar, brīnišķīgs ar to, ka pēc garās ziemas nu jau vasarīgi silta un spilgta saule dara brīnumlietas. Vieta, kas vēl vakar šķita tukša un nedzīva, šodien jau atdzīvojusies. Šīs pārvērtības pavasarī ir Lielais Dzīvības noslēpums un alternatīva tam ir tikai Dzīvības rašanās mistērija.

 

 

 

Par laika vērojumiem

Vilis Bukšs

*Dacei Plaudei, laikraksts "Malienas Ziņas"

 

Jautājumi un atbildes 

1. Cik sen jau nodarbojaties ar laika vērojumiem un kas uz to pamudināja?

Pirmos ierakstus par dabas un laika apstākļu vērojumiem savās burtnīcās izdarīju 1975. gadā. Iemesls, kāpēc sāku to darīt, bija vecmāmuļas tēlainie stāsti par visu to, kas ap mums un arī tur, tālāk aiz apvāršņa... Bet līdz tam jau krūtīs bija smeldze par visu dzīvo un nedzīvo apkārt sev.

2. Plašsaziņas līdzekļi ļoti bieži aicina jūs dalīties savos vērojumos. Kā pats pret to attiecaties?

Savus vērojumus, senču ticējumu un laika zīmju skaidrojumus atbilstoši nozīmīgām dienām parasti ievietoju savā blogā vai twitterkontā. Tāpēc iespēju robežās nevienam neatsaku, ja kādam tie šķiet interesanti un saistoši. Cenšos arī atbildēt uz jautājumiem un ja nepieciešams, dalos arī pieredzē. Pats savos vērojumos esmu nepilnīgs, tāpēc esmu Ceļā, lai pilnveidotos un smeltu no sentēvu zinību trauka. 

 3. Uz kādiem “avotiem” balstāties, veidojot savas prognozes?

Tie ir mūsu un kaimiņu tautu ticējumi zīmīgās dienās par dabu un laika apstākļiem. Tāpat arī piezīmes no vecmāmuļas stāstītā un protams, paša vērojumi dabā un gadu gaitā sakrājušos pierakstu salīdzinājums, analīze un atzinumi. Gadu desmitu laikā attīstījusies arī intuīcija un gājputnus sagaidu ar kaut kādu neizskaidrojamu priekšnojautu.

 4. Vai dabas zīmēm, pēc kurām mūsu senči noteica, kāds būs gaidāmais laiks, mūsdienās vairs maz iespējams uzticēties?

Norises dabā un līdz ar to gaidāmo laika apstākļu paredzēšana sentēviem bija izdzīvošanas jautājums. Protams, gadu gaitā daudz kas ir mainījies gan dabā, gan cilvēkos. Bet visvairāk jau cilvēks un līdz ar to arī aizmirsis savas dabiskās saknes. Sniegs, kā bijis balts tā arī palicis un tikai cilvēks ar savu darbošanos to var padarīt netīru. Saule arī tā pati un tikai industriālo dūmu mutuļi to var aizēnot.

 5. Ne vienmēr prognozes piepildās. Pārmetumi tiek gan metereologiem, gan laika vērotājiem. Ko jūs atbildētu tiem, kas piktojas par to, ka, piemēram, jūsu prognozētais siltuma vilnis Lieldienās tā arī neatnāca, bet dabūjām pamatīgu sniegputeni?

Pamatojums manai prognozei bija laika apstākļi līdzīgās ziemās iepriekšējos gados, kas kopumā paredzēja aukstu martu un siltu laiku pirms Lieldienām. Lai gan ticējums teica, ka marta sākumā un beigās var būt ziemai atbilstoši laika apstākļi. Jāņem vērā arī tas, ka nedēļas ietvaros var būt arī nobīdes. Senčiem svarīgāk bija zināt par ziemu kopumā. Vai tā būs barga, gara. Tāpat par vasaru. Vai vasara slapja, sausa.

6. Astronomiskais pavasaris jau sācies, bet Alūksnē sniega segas biezums šīs nedēļas sākumā vēl krietni pieauga, otrdienas rītā sasniedzot 70 centimetrus un gadsimta rekordu. Kad beidzot sajutīsim īstu pavasara elpu?

Ja salīdzina ar līdzīgiem pavasariem, tad īsta pavasara elpa iepūš pāris nedēļas maijā. Tālāk jau sākas ne visai mīlīga vasara, bet līdz tam, kūstošā sniega ūdeņi, dzestras naktis un tikai dažas dienas ar pavasarim raksturīgo glāstošo maigumu. Arī ticējumi nozīmīgajās dienās neko īpašu par labu siltam pavasarim nerāda. Starp citu, nozīmīgās dienas martā paredz nakts salnas līdz Jegoram (6. maijs). 

7. Esam noguruši no garās, sniegotās ziemas. Vai varam cerēt uz siltu, saulainu vasaru, jeb jāieklausās šobrīd tik populārajā jokā: “sinoptiķi sola, ka vasarā sniega būšot mazāk”?

Šajā jokā ir sava taisnība, jo tādos pavasaros Alūksnes novada mežaino pakalnu ziemeļu nogāzēs sniegs var balēt līdz maija otrajai pusei. Un, ja ņem vērā to, ka laiks, kas atvēlēts pavasarim sarūk, tad no ziemas mēs ielecam vasarā... Līdz ar to arī karsta un saulaina, kāda tā bija pirms dažiem gadiem, varētu arī izpalikt. Tikai otrajā pusē, jūlijā un augustā, iespējams garāks saulainu dienu periods. Kaut gan dažas dabas zīmes norāda uz to, ka vasaras sākums var būt arī sauss, bet vēlāk lietains. Bet viss Dieva rokās!

Neskatoties uz iespējamo prognozi, lai Alūksnes un Apes novados jauks pavasaris un laba vasara!

 

 

Atbilde Pieviltajam

*Pieviltajam

 

Pieviltais

Šodien, 9. aprīlī, saņēmu vēstuli no Pieviltā Alūksnes novadā. Atbilde ir atklāta, jo Pieviltais nav norādījis atpakaļadresi, lai es varētu atbildēt tikai īpaši Viņam. Iespējams, zem segvārda „Pieviltais”, šobrīd ir arī daudzi citi, kurus neapmierina ne garā ziema, ne aizkavējies pavasaris, ne laika zīmes, ne arī tas, ka kāda pareģojumi izskan publiskā telpā.

Pieviltais raksta: „Neviens jau jums nevar aizliegt darboties, bet kā būt ar šādu ziņu publicēšanu presē, interneta portālos un citur, laikam gan stipri jāpārdomā.” Tieši tā! Pirms rakstu šo atbildes vēstuli un ievietoju savā blogā, es pārdomāju. Tālākais, kas notiek publiskā telpā, atkarīgs no tā, vai kādam vispār interesē šī atbilde, tāpat kā ticējumu un laika zīmju tulkojumi par laika apstākļiem. Lielai daļai tas šķiet maznozīmīgs un bērnišķīgs. Citiem tas rādās interesants un kādam arī noderīgs. Es sekoju Dzīvības principam: Ja no 100 uz akmens virsmas izsētiem graudiem viens sadīgst, tad sēja ir auglīga…

Ticējumi un senčiem nozīmīgo laika zīmju skaidrojumi nav jāuztver burtiski. Uz jautājumu, kāda būs ziema, mana vecmāmuļa atbildēja tēlaini: ”Sniegs līdz ceļgaliem un sals līdz paliem…” To, ka februārī nebija prognozētais 30 grādu sals, var tulkot kā aukstu tālāk sekojošu martu un garu ziemu. Tāpat arī pavasari. Pavasara elpa vēl nenozīmē pavasari, tāpat kā salnas augustā rudeni…

To, ir vai nav pavasaris, var skaidrot dažādi. Daudziem pavasaris saistās ar sniega nokušanu, paliem, vizbulītēm un gājputniem. Protams, tas viss aizkavējies, bet to atsver balta pasaule žilbinošas saules gaismā... Arī gājputni pārnāk. Ja pirmie stārķi austrumu pierobežā atgriezās 2. aprīlī, tad 6. aprīlī gulbji un šodien, 9. aprīlī, arī dzērves.

Lai Pieviltais šoreiz netiktu pievilts, iesaku kāpt uz slēpēm, lai baudītu ziemas un pavasara brāļošanos, kas notiek reizi 18 gados. Vērojumi, kas iegūti tādos ceļojumos, varbūt noderēs arī pašam vēroto pierakstīt, salīdzināt, meklēt sakarības un paredzēt tālāko...

P.S. Es pats 7. aprīlī laboju 1996. gada 7. aprīļa rekordu, kad ar slēpēm veicu 20 km iepriekšējo 10 vietā. Papildus tam aprīļa saules iedegums, brīvais lidojums un klijāna kliedziens zilajās debesīs....

Ar sveicienu, Vilis Bukšs

Stārķi sniegā

Vilis Bukšs

*Tev

 

Stārķis sniegā

2. aprīlī Viļakā Ziedu ielā dzīvojošo Vladimiru Serebreņicki pārsteidza liela putna spārnu vēcieni virs galvas. Pavēries augšup viņš ieraudzīja balto stārķi… To, ka svētelis no siltajām zemēm atgriežas tikpat kā pēc stingra saraksta, Vladimirs jau bija ievērojis sen. Viņu izbrīnīja tas, ka lielais putns neņem vērā ziemīgos laika apstākļus un droši dodas uz ligzdošanas vietu.

Par to, ka tā tas ir, šorīt (3. aprīlī) pārliecinājos, redzot svēteļus cauri Viļakai tekošas upītes krastā netālu no Pļavu ielas. 3. aprīļa saullēktā Viļakas pusē bija mīnus 12, dažviet mīnus 14. Iepriekš atkusušās ūdens lāmas nakts laikā bija aizsalušas un pārklājušās ar viegla ledus kārtiņu. Sniegs upītes krastā ar labu sērsnu un virsū svaigi uzsnigušais rīta saules staros vizuļoja kā februāra rītā. Saules sasildīta jau bira naktī izveidojusies sarma un mirdzošajā sniegā uz Viļakas Romas katoļu baznīcas fona divi baltie stārķi…

Tas, ka šie drosmīgie putni uz savas astes nes pavasari, zina daudzi. Bet to, ka svētelim dzimtene un sava ligzda ir izšķiroša putna eksistencei, zina mazāk. Par to var pārliecināties tikai tādās reizēs, kad nonākam ekstremālos apstākļos. Tā arī šoreiz. Cilvēkam ir par ko aizdomāties…

Sniegs un stārķi (bildes)

Ticējumi

Ja starku pirmo reizi redz lizdā, tad sagaidāma grūta slimība.

Ja agri pavasaros redz svētputnu laižoties, tad tam cilvēkam laime uzsmaidīs.

Ja pavasarī pirmo reizi starku redz laižamies, tad Jurģos jāpāriet uz citu pusi, tur kur starks aizlaidās.

Ja starku redz uz sauszemes, tad paliks turpat.

Ja pirmo reizi pavasarī redz pāri starku, tad tanī gadā dabūs kāzās iet.

Ja starks, kas stāv ar abām kājām, purina spārnus un slēpj savu knābi zem spārniem, tad viņš nes vētru un negaisu.

Ja starks pavasarī atnāk balts, tad būs laba vasara; bet ja atnāk apvārtījies, tad būs lietaina vasara.

 

Laiks aprīlī. 2013. gads

Vilis Bukšs

*laikrakstam "Vaduguns"

 

Laika zīmes. Aprīlis ( Sulu, putnu un ūdeņu mēnesis)

Aprīlis ir pavasara otrais mēnesis un laiks, kad no laukiem pazūd sniegs un atmaigst zeme. Šajā mēnesī bērziem sāk tecēt sula, zied lazdas, alkšņi, kārkli un pūpolvītoli. Ar saules krāsu laukus iekrāso māllēpes, bet mežmalas zilās un baltās vizbulītes. Mēneša beigās zied zalktenes un strautmalās purenes. Sulu mēnesis ir gājputnu atgriešanās laiks. Ja putnu mēneša pirmajā pusē masveidā atlido cīruļi, strazdi un ķīvītes, tad mēneša beigās arī pirmās bezdelīgas, dzeguzes un lakstīgalas. Līdz ar kārklu un vītolu ziedēšanu, aprīlī bitēm sākas darba gads un zemniekam zemes darbu un agrās sējas laiks.

1. aprīlis ir Joka (Māņu) diena. Otra Māņu diena ir 14. aprīlī un trešā - 30. aprīlī. Ticējums saka, ka šajā dienā dzimis Jūdass un 1. aprīlis ir viena no dienām, kad Velns no debesīm nomests.

 Ticējumi. Kāds 1. aprīlis, tāds 1. oktobris un otrādi. Ja šajā dienā ūdens burbuļodams iet, būs labs zāles gads, ja nē - slikts. Saulains 1. aprīlis sola labu linu ražu.

4. aprīlī ir Izidors. Nedrīkst strādāt zemes darbus un šajā dienā atlido strazdi.

Ticējumi. Jāvēro saullēkts. Ja sarkans saullēkts, būs labs gads. Ja sniegs skudru pūznī kūst no ziemeļu puses, būs silta vasara. Ja no dienvidu - auksta.

7. aprīlī ir Vecā Pavasara Māra. Ja šajā dienā uz jumtiem vēl sniegs, tad mežmalās un grāvmalās tas būs arī Jegorā (6. maijā). Laba diena dziedinošu līdzekļu gatavošanai.

Ticējumi. Ja nakts 7. aprīlī ir silta – būs jauks pavasaris. Ja 7. aprīlī debess bez mākoņiem un spilgta saule – būs vētraina vasara. Ja šajā dienā negaiss – būs silta vasara un laba riekstu raža. Ja slapja - būs laba sēņu vasara.

8. aprīlis ir viena no dienām, kad vēro dabu un laiku. Šajā dienā atgriežas ķīvītes un žagata izdēj pirmo olu. Upes pietūkst un sāk lauzt ledu.

Ticējumi. Kāds laiks 8. aprīlī, tāds 8. oktobrī un otrādi.

Tipsis jeb Tipša diena ir 14. aprīlī, dažviet 15. aprīlī. Pirmā pavasara lauku darbu diena. Sāk ziedēt māllēpes un sākas medņu riesta laiks. Ja pavasara ūdeņi šajā dienā tek lēni, būs grūts gads. Ja nakts skaidra un silta, būs silta un sausa vasara.

18. aprīlis ir viena no Vēja dienām. Šajā dienā vai nu līst, vai skaidrs un saulains. Diena, kad mostas dievgotiņas (bizmārītes) un nātru raibeņi.

Ticējumi. Ja diena rāma un klusa, labāka būs agrā sēja. Ja stiprs vējš, tad lietus un krusa vasarā pļaus labību.

23. aprīlis – Jurģa jeb Ūsiņa diena. Zemnieka gada sākums. Viena no Zirgu dienām. Ar Jurģi saistīts rumulēšanās paradums – trokšņaina aplaistīšanās sākot jaunus darbus.

Ticējumi. Kāds vējš uzvar Jurģu dienā – tāds pārsvarā visu gadu pūš. Ja silts, kluss vakars - būs karsta vasara.

Markus diena ir 25. aprīlis. Šajā dienā zeme kūp. Nestrādāja, lai krusa nemaitātu tīrumus. Ja naktī sals un dienā snieg, tad vēl veselu mēnesi būs aukstums. 

Kāds laiks šogad varētu būt aprīlī?

Ticējums saka, ja aprīlī pērkons, būs silta vasara un bagāta riekstu raža. Ja aprīlī daudz ūdeņu, tad Miķeļos (29. septembris) daudz alus (laba miežu raža). Tāpat arī labs sēņu gads. Cits ticējums vēstī, ka aprīlis nav aukstāks par martu un siltāks par maiju un ja sākas ar sniegu, beigsies ar lapām. To, ka aprīlis sācies ar sniegu, vairs nav jāpierāda un atliek vien cerēt, ka 1. maijā bērziem būs lapiņas kā peļu austiņas... Jāatceras, ka auksts marts paredz siltu maiju, bet silts marts aukstu un puteņainu aprīli. Savukārt ja kaķis martā lien aizkrāsnē, tad aprīlī tas sildīsies saulītē... Salīdzinoši siltais februāris atnesa aukstu martu un aukstas Lieldienas. Bet ziemeļvēji, kuri izpalika puteņu mēnesī, var atgriezties aprīlī. Šie ticējumi tikai apstiprina sulu mēneša un pavasara mainīgo dabu.

Atbilstoši ziemas un pirmā pavasara mēneša marta nozīmīgajām dienām, aprīlis būs salīdzinoši vēss un ar nokrišņiem mazāk kā parasti. Sulu mēnesī turpināsies marta beigās aizsākusies lēna un vienmērīga vēsa pavasara nostiprināšanās, kas līdz ar to arī mazinās strauju sniega kušanu un lielu palu iespējamību mazajās upītēs. Nakts sals vēl pieturēsies līdz Jurģim (23. aprīlis) un tikai mēneša beigās aplaimos silts lietutiņš un gaiss iesils līdz plus 15, plus 18 grādiem. Līdz ar to arī dabā gadalaiku maiņa būs klusa un nemanāma un par zilactiņu brīnumu varēsim priecāties tikai aprīļa izskaņā. Tālāk sekojošais maijs mēneša pirmajā pusē rādās būt silts, bet tālāk, lietains un vēss...