Mans Laiks

Laiks janvārī. 2014. gads

 

Vilis Bukšs

*žurnālam "Zintnieks"

 

Laika zīmes. Janvāris (Jaungada, Ziemas mēnesis)

Janvāris ir ziemas kodols. Ja februāris ir puteņu, tad janvāris ir sala mēnesis. Saskaņā ar ticējumiem, auksti janvāra mēneši viens pēc otra tikpat kā neatkārtojas. Ja janvāris auksts, tad jūlijs sauss un karsts. Ja janvārī bieži snieg un putina, tad jūlijā lietavas, pērkona negaisi. Ja janvārī zeme nesasalst un dienvidu vēji valda, tad būs daudz slimību. Atkušņi janvārī nozīmē neauglīgu vasaru un sliktas ražas dārza kokiem. Ja zāle aug janvārī, tad tā aug slikti vasarā.

1. janvāris – Jaungada diena. Šīs dienas pamatticējums: kāds Jaungads, tāds būs viss gads. Šajā dienā jāizvairās no ķildām, raudām un jāatturas no atkritumu iznešanas. Tā ir viena no Budēļu dienām un viena no dienām, kad Ādams un Ieva izdzīti no Paradīzes.

Ticējumi. Ja Jaungada naktī daudz zvaigžņu – būs bagāts meža ogu gads. Ja Jaungada rītā pirms saullēkta spīgulis (rīta zvaigzne) deg, tad ziemā būs stiprs sals.

Zvaigznes, Zvaigžņu jeb Treikumdiena ir 6. janvāris. Tā ir viena no Krustdienām. Vakariņas ēd tikai tad, kad debesīs parādās pirmās zvaigznes. Savukārt 7. janvārī Meļķers. 8. janvārī – Balcers. 9. janvārī – Jaspers.

Ticējumi. Ja Zvaigžņu naktī debesīs zvaigznes mirguļo, būs labs ogu gads un labs gads lopiem. Ja redzamas krītošas zvaigznes, tad sagaidāmi vēji un vētras.

12. janvārī pēc kautas cūkas liesas zīlē atlikušo ziemu. Ja liesa vienlaidus gara un gluda, ziema būs gara un stipra. Ja liesa šajā laikā bieza, aukstums būs ziemas vidū.

14. janvāris ir Vecā Jaungada diena.

Ticējumi. Ja Vecā Jaunā gada vakarā pūš dienvidvējš – būs silta vasara un dāsns gads. Ja rietumvējš – būs labs piena un zivju gads. Ja austrumvējš – būs laba augļu raža. Ja jauns mēness (šogad jauns) pavasarī būs lieli pali.

15. janvārī jāvēro, kāds laiks būs turpmāk. Ja mēness ragi asi un spoži, būs sniegputeņi. Ja taisni, stateniski – būs sals. Ticējums saka, ka šajā dienā no melna gaiļa kūtsmēslos izdētas olas 4. jūnijā piedzimst teiksmainais čūsku ķēniņš Bazilisks.

17. janvārī Tenis, Tanīss. Sieviešu svētdiena un viena no Zirgu dienām. Lai cūciņas un zirgi neslimotu, jāiet uz kūti un dūšīgi jādanco. Šai dienā nedrīkst rāties, jo ķengas piesauc nelabos garus.

Ticējumi. Ja Tenī snieg, tad Aleksī (30. marts) pali. Ja nakts skaidra un pilns mēness, 7. aprīlī plūdi.

Bastjānis jeb Bašķu diena ir 20. janvārī. Tā ir viena no govju dienām, bet svētki visiem mājas dzīvniekiem.. Lopi šajā dienā bija jākopj un jābaro sevišķi labi. Zirgus nedrīkst nodarbināt, tiem jādod atpūta.

Ticējumi. Ja Bašķī skaidrs – būs sausa vasara. Ja mākoņains un sniegains – būs labas ražas.

31. janvārī Tekla. Tekla ir Teņa (Taņa) māsa un viņas aizbildniecībā mājputni.

Ticējumi. Ja dienas vidū spīd saule – būs agrs pavasaris. Ja sniegputenis – vēls pavasaris.

 

Kāds varētu būt janvāris?

Ticējums saka, ka silts janvāris nes siltu maiju. Ja janvāris ar sniegu skops, tad marts būs sniegains. Tāpat arī, ja miglains un mīksts janvāris, tad būs slapjš pavasaris un slapja vasara.

Vērojot, kāda ziema un tās otrais un galvenais mēnesis janvāris varētu būt šogad, jāatgriežas pie 1. decembra. Šoziem 1. decembrī gan lija lietus, gan sniga slapjš sniegs un diena bija vējaina. Pašā vakarā drusciņ arī piesala. Atbilstoši šīs dienas laika apstākļiem, janvārim jābūt vējainam, nokrišņiem bagātam un bez liela sala. Ja seko 19. un 21. augustam, kas paredz laiku pēc Ziemassvētkiem un janvārī, tad janvāra pirmā puse ar nelielu līdz mērenu salu un nokrišņiem pārsvarā sniega veidā. Mēneša beigās sals var pastiprināties. Bet par vējainu ziemu un janvāri norāda 23. augusts, kad bija jāvēro vējš un ūdeņi. Savukārt laiks Miķeļu nedēļā prognozēja mērenu un nokrišņiem bagātu janvāri.  

Ievērojot laika apstākļus nozīmīgajās dienās, tad janvāris kopumā būs ar nelielu līdz mērenu salu un īslaicīga atkušņa dienām gan laikā ap Zvaigznes dienu (6. janvāris), gan mēneša vidū un otrajā pusē. Mēneša beigās sals vietām var sasniegt mīnus 20, 23 grādu atzīmi. Nokrišņu būs drusciņ vairāk kā parasti, bet bez dziļa sniega. Kopumā janvāris būs tuvu normai, bet siltāks kā ierasts. Salīdzinoši vējains un ar dažāda veida nokrišņiem.

 

 

Jautājumi un atbildes

 

Vilis Bukšs

*Ingai Melbergai, "Dabas Diena"

Diena.lv

 

Atbildes uz jautājumiem

Kāda ir Jūsu pamatnodarbošanās un izglītība?

Kopš 2007. gada 1. jūnija strādāju Viļakas novada bibliotēkā par informācijas speciālistu. 1976. gadā absolvēju Smiltenes lauksaimniecības tehnikumu, kur ieguvu vidējo speciālo izglītību un zootehniķa specialitāti.       

Cik sen jau vērojat dabas parādības un prognozējat laikapstākļus?

Pirms 50 gadiem, jau tālajā bērnībā, mani interesēja viss, kas notiek ap mani un dabā. Tad arī sāku uz pasauli raudzīties savādāk un līdzi just visam dzīvajam. Laikapstākļu paredzēšana nāca vēlāk, kad iegūto informāciju varēju salīdzināt ar senču ticējumiem un laika gaitā paša iegūto pieredzi.

Kā, kad, kāpēc radās interese par to?

Šķiet, ka manī jau bija iedzimts vērotāja gēns un žēlums pret visu, kas notiek apkārt. Ar pats sev neizskaidrojamām ilgām un prieku gan toreiz, gan tagad, es varu stundām ilgi raudzīties mākoņu, kukaiņu un ziedu rotaļās. Varu smieties un raudāt un kādam no malas vērojot, šķist dīvains un nesaprasts.

Kur ieguvāt zināšanas? Vai šādi vērot un prognozēt ir pa spēkam katram?

Mans pirmais un lielākais Skolotājs bija mana vecmāmuļa. Klausoties viņā un līdzi dzīvojot viņas stāstītā tēlu pasaulei, es neviļus pats kļuvu par šīs pasaules sastāvdaļu un ļoti cieši ar to saaugu. Brīžiem pat bija grūti atpazīt, vai es tas pats, vai kāds tēls no viņas stāstītās pasaules...

Manuprāt, mēs visi esam viena liela Superorganisma sastāvdaļa un līdz ar to mums visiem ir dota „zelta atslēdziņa”, lai atslēgtu un ielūkotos Dabas brīnumu lādītē. Tikai vajag ļoti gribēt un šī lādīte jāatslēdz ar patiesu mīlestību. Nedrīkst liekuļot un melot.

Kā laika prognozes pēc dabas parādībām precizitātes un metodoloģijas ziņā atšķiras no "tradicionālajām", ko dzirdam, piemēram, ikvakara ziņās?

Prognozes pēc dabas parādībām un tautas ticējumiem ir lokāla rakstura un lielākoties pieskaņotas kādai konkrētai vietai. Piemēram, ja logu rūtis svīst jeb norasojušas, tad laiks mainīsies. Šāds paredzējums attiecināms tikai uz konkrētu vietu un nevar to burtiski attiecināt uz Latvijas otru malu. Tagad arī logi ne visi un ne vienmēr svīst, jo cilvēks ar mākslīgi radītiem veidojumiem nereti izjaucis trauslo līdzsvaru dabā.

Cik precīzi vispār var noteikt prognozes pēc dabas parādībām mūsdienās, kad cilvēki ar savām darbībām tik ļoti ir iejaukušies dabā? Vai varbūt tam nav nozīmes?

Ja cenšas dzīvot saskaņā ar dabu un tuvāk dabiskai videi, tad prognozes pēc senču ticējumiem un dabas parādībām darbojas arī mūsdienās. Bieži saka, tagad tautas ticējumi un citas dabas zīmes vairs nedarbojas. Es teiktu, ka darbojas gan, tikai mēs paši vai negribam, vai nemākam, vai arī tā esam samaitājuši apkārtējo vidi, ka pat sevi neatpazīstam...

Cik precīzi ir bijuši Jūsu vērojumi? Droši vien veicat kādu apkopojumu gadu gaitā

Laikapstākļu salīdzināšanu un pierakstus dienasgrāmatās veicu kopš 1975. gada. Apkopojot un analizējot esmu nonācis pie secinājuma, ka mani vērojumi paredzējumos piepildījušies vidēji 7 no 10 gadījumiem. Protams, ir nobīdes, bet pārsvarā savai konkrētajai vietai piepildās.

Kāda ir tendence - vai daba mainās? (Globālā sasilšana vai tml?)

Daba ir dzīvs, pukstošs organisms un kā jau katra dzīva daļiņa, tā arī varenā Dabas Māte ir kustībā. Kā diena un nakts, kā ziema un vasara, tā arī Daba – sasilst un atdziest un sākas viss no gala...

Kādu ziemu prognozējat šogad? Kādas parādības par to liecina?

Ticējums saka, ka ziema nogruntējas Adventes laikā. Savukārt cits ticējums teic, kāds 1. decembris, tāda arī ziema. Atbilstoši šiem ticējumiem un tam, ka sliekas un skudras arī nav dziļi paslēpušās, tad ziema būs vējaina un ar mainīgiem laika apstākļiem, kad atkušņiem sekos īslaicīgi stiprāka sala periodi. Tikai uz pavasara pusi ziema kļūs dziļāka un ar noturīgāku salu.