Vilis Bukšs
*Ingai Kaļvai, Vietējā Latgales Avīze
Atbildes
1. Pastāstiet, cik sen nodarbojaties ar laika zīmju vērošanu un kā radās interese pievērsties dabas norišu pētīšanai?
Tas bija sen. Kad bija seši gadi, dziļš, dvēselisks pārdzīvojums aizskāra manas visdziļākās būtības stīgas. Toreiz es nogalināju vardīti un pēc tam, pie šīs nabaga radības, pēkšņi izplūdu asarās un raudāju, raudāju... Caur asarām es atklāju Dzīvo Pasauli un manī kā zīmogs iespiedās atziņa – Lai kur es būtu un ko darītu, man vienmēr jāaizsargā vājākais. Man jākļūst par Dzīvības sargu. Kopš tās reizes esmu centies nosargāt simtiem dažādu dzīvu būtņu, lai tās varētu dzīvot, augt un vairoties. Līdz ar to arī netieši esmu kļuvis par Dabas vērotāju. Vēlāk, ieklausoties savas vecmāmuļas gudrajos vārdos un tas jau bija jaunībā, savus novērojumus sāku arī pierakstīt. Dienasgrāmatas par laika un dabas vērojumiem tradicionālā veidā (papīra burtnīcās) rakstu gandrīz četrdesmit gadus, kopš 1975. gada. Tādu pierakstu burtnīcu ir daudz - divdesmit astoņas.
2. Kāds šogad solās būt pavasaris un vasara (līdz ar to svarīgais jautājums - vai rudens būs ražīgs)?
Ja 2013. gadā pavasaris bija ļoti īss, kad no aprīļa vidus, kad vēl bija ziema, maija vidū ielēcām vasarā, tad šogad rādās būt pretējais. Pavasaris būs garš un vasarīgi laika apstākļi tik drīz neiestāsies. Vairākas zīmes ziemā un tagad, pavasarī, norāda pārsvarā uz sausu un pat karstu vasaru. Savukārt pirmais pērkons, kas šogad 22.martā ierūca kailos kokos, paredz gan vēsu pavasari un vasaru, gan neražu laukos. Arī bezsniega ziema un kailsals norāda uz nabadzīgu vasaru un nelabvēlīgiem laika apstākļiem, kad garākiem sausuma posmiem var sekot dienas ar stiprām lietusgāzēm. Pie tādiem laika apstākļiem uz bagātām ražām rudenī nav ko cerēt. Līdz ar to, kopumā, par pavasari un nākamo vasaru var teikt: nebija ziemas un nav arī vasaras.
3. Kādi pavasara vēstneši jau ir manīti Viļakas pusē?
Sniegpulkstenītes sāka zvanīt februāra beigās. 10. martā jau uzsmaidīja pirmās zilās vizbulītes, bet 17. martā Viļakas ezera krastmalā uzgāju pirmos saplaukušos segliņa zariņus. 24. februārī novēroju pirmos lauku cīruļus. Otrais agrākais novērojums. Pelēko strazdu bariņu, ja skatās no rudens puses, šeit vēl manīju 12. janvārī. Vēlāk neredzēju un atkal, nu jau kā pavasara migrantus, novēroju 16.februārī. Krauķi, kuru atlidošanai martā veltītas pat divas dienas, atgriezās marta sākumā. Ķīvītes uz laukiem Vecumu pagastā bija 9. martā, bet pirmie māju strazdi bērza zarā šūpojās 11.martā. Marta vidū un šobrīd atgriežas un caurceļo gulbji, zosis un arī citi gājputni. Tuvākajās dienās ceru sagaidīt pirmās baltās cielavas, baltos stārķus un piesaulītē atrast pirmo māllēpīti.
P.S. Baltās cielavas atgriezās 23. martā. Man tas ir agrākais balto cielavu atgriešanās novērojums Viļakas apkārtnē.
4. Lai noteiktu laikapstākļus, kuri ir tipiskākie "dabas barometri"?
Tie ir tepat un mums līdzās. Vējš un mākoņi. Kad vējš griežas pret sauli, tad būs slikts laiks. Ja veidojas spalvu mākoņi – otrā vai trešajā dienā būs lietus. Saullēkts un saulriets. Ja saulei lecot apkārt liels riņķis – gaidāma liela vētra un negaiss. Ja vakara blāzma stipri sarkana un saule noiet sevišķi spilgta – būs stiprs vējš. Mēness. Ja nāk jauns mēness – iestāsies citāds laiks. Gaiss. Ja dzird tālu troksni – būs labs, sauss laiks. Putni. Ja bezdelīgas lido virs zemes – jau tajā pašā dienā gaidāms lietus. Ja kovārņi vakarā lasās baros un kliedz – būs jauks laiks. Ja zvirbuļi pulcējas baros un čivina – laiks mainīsies. Kukaiņi. Ja mušas lien acīs un ausīs – būs lietus. Ja istabā parādās skudras – būs lietus. Ja sliekas lien no zemes ārā – būs lietus. Mājdzīvnieki. Ja kaķis vai suns ēd zāli – līs. Ja suns brauc uz astes – būs lietus. Augi. Ja istabas puķes nokar lapas – būs lietus. Ja pieneņu ziedi dienā aizveras – būs lietus. Ja egļu zari un skujas liecas lejup – līs, ja uz augšu – būs saulains laiks. Ja klusā laikā mežs šalc – būs vējš.
5. Tā kā daudz laika pavadāt dabā, noteikti mēdzat arī fotografēt skaistākos mirkļus. Kuri ir tie interesantākie un skaistākie dabas mirkļi, ko esat iemūžinājis/vai gribētu iemūžināt fotogrāfijās?
Fotoaparāts ir draugs un palīgs manu novērojumu ceļojumos. Ar skaistākajiem un neparastākajiem foto mirkļiem ir tā, kā ar saldējumu karstā vasaras dienā, kad gribas vēl un vēl. Visu pasauli aptvert un ielikt objektīvā un atmiņas kartē. No katra tāda pārgājiena atgriežos ar simtiem fotouzņēmumu un šķirojot un grupējot sadalu pa tēmām. Tūkstošiem digitālo fotogrāfiju sakrājies un visas tās šķiet interesantas, katram konkrētam laika sprīdim un vietai atbilstošas un vajadzīgas. Ko vēl gribētu iemūžināt? Kādreiz gleznoju un manī dzīvas ir vēl divas gleznas, ko neesmu uzgleznojis. Viena ir Himna Saulei un otra – Himna Dzīvībai. Tad jau laikam arī fotogrāfijā gribētu iemūžināt Himnu Dzīvībai un tas varētu būt dīgsts, kas pavasarī lauž sīkas sēkliņas apvalku, lai sevi pieteiktu Pasaulei – Es atnācis, ESMU!
6. Vai šī gada sniegainais/siltais pavasaris ir bijis novērojams arī kādā citā gadā?
Savu vērojumu laikā esmu novērojis, ka šis pavasaris nav nekas ārkārtējs. Protams, ir novirzes no normas un it īpaši pagājusī ziema, bet nekas tāds, kas kādreiz nav bijis. Siltas ziemas, agri un silti pavasari bija gan 1989., 1990. un arī citos gados. Piemēram, savās dienasgrāmatās 1990. gadā rakstīju: 1990. gada janvāra sākums bija silts un lietains. 4. februārī laiks kā aprīlī. 21. februārī naktī +5 un dienā līdz +12. Sniega nav. 21. februārī piesaulītē uzziedējusi pirmā māllēpe. 23. februārī novēroti pirmie cīruļi. 25. februārī mājas strazdi un ķīvītes. Vissiltākais februāris. Bet šajās marta dienās 2007. gadā bija ap plus 15, 18 grādu silts un 25. martā arī Viļakas ezeriņš atbrīvojās no ledutiņa. Togad Pavasara Māras dienā (25.marts) atklāju peldēšanās sezonu.
P.S. Šogad peldēšanās sezonu atklāju 23. marta siltajā pēcpusdienā, kad dīķa otrā galā vēl bija ledus...
7. Kurš gadalaiks Jūsu sirdij ir vistuvākais un kāpēc tieši šis?
Nezinu, ko teikt. Varu samelot sev un citiem, jo visi gadalaiki sirdij tuvi un mīļi. Kas var būt dievišķīgāks par pavasari, kad dzīvais no nedzīva mostas un sākas ziedu laiks!? Kas var būt maigāks par vasaru, kad liepziedā no bitēm san mežmala un ogas sniedz avenājs salds!? Kas var būt bagātāks par rudeni, kad rokās sarkanu ābolu grozs un zem kājām čab lapu zelts?! Kas var būt baltāks par ziemu, kad koki zied sarmas dimanta ziediem un klusums kā pirmatnējs miers!?
8. Jūs rakstāt arī dzeju. Vai ir kāds dzejolis, kas veltīts dabas tēmai? Ja ir, tad uzrakstiet to.
Kas tas!?
Māllēpe!... mazais brīnums...
Vēl saltām ledus rokām skauts.
Kas tas!?
Tauriņš!... dzeltens tauriņš...
Tam uz apsnigušas plaukstas ļauts.
Kas tas!?
Pumpurs!... brūns un silts...
Gatavs bērza sulas liet.
Kas tas!?
Cilvēkbērns!... mazs cilvēks...
Ar pavasari sirdī iet.
Kas tur?
Pie apvāršņa...
Saules lēkta stundā balts.
Kas tur?
Zem zemes dungo...
Ak, zaļais asniņš, brašs un stalts.
Kas tas, kas pa sniegainu
Marta mirgas lauku brien?...
Ak, Pavasaris, Pavasaris...
Visu Saules lokā sien!
9. Jūsu novēlējums cilvēkiem, kuri ikdienas steigā nepamana gluži vienkāršas dabas zīmes.
Mana vecmāmuļa par ikdienas steigu un nemieru teica: skrienošs cilvēks tikai vēju taisa, kurš norauj pirmos pavasara ziedus, no bērza zariem sasien vēja slotu un dārzus tukšus dara... Lai mēs nekļūtu par „vēja slotām”, uz mirkli apstāsimies tur, kur esam. Paklusēsim un šajā burvīgajā dabas mierā un klusumā ieraudzīsim Brīnumu, kuram vārds ir Mīlestība, Dzīvības Mīlestība...