Laika zīmes. Jūnijs (Zāļu, Ziedu, Papuves mēnesis)

Ziedu mēnesī rītausma ar rītausmu tiekas. Jūnijs ir kuplu pļavu, pirmo siena vālu un ogu laiks. Pērkona negaisi jūnijā kuplina druvas, bet ziemeļvējš dzen graudus tīrumā. Saulains laiks Zāļu mēnesī nes bagātu gadu, bet dubļains - bada gadu. Silts un mitrs jūnijs paredz labu bišu medus un bagātu dārza augļu ražu. Jūnijā met spalvu pīles un medņi. Zied egles, priedes, bet jūnija glāsmainais siltums ir maigāks par pūkām.

2. jūnijā ir Emma. Pēdējā no dienām, kad var stādīt āra gurķus, lai tie labi augtu.

Ticējumi. Ja eglēm daudz čiekuru, būs laba gurķu raža. Ja līst, Jāņi būs sausi.

4. jūnijs – viena no vairākām maizei veltītām dienām gadā. Svēta diena, jo beidzot pavasara sēju lūgsnas veltītas Zemes auglībai, Saules devībai un Ūdens (lietus) svētībai. Šajā dienā sāk ziedēt rudzu puķes.

Ticējumi. Ja Maizes dienā apstaigā laukus, tad rudenī apcirkņi būs pilni līdz malām. Ja Maizes dienā lietus līst - togad bada nebūs. Ja diena saulaina, būs laba gurķu un graudu raža.

6. jūnijs - Mežrozīšu diena. Sāk ziedēt mežrozes. Šajā laikā jāiet mežrozēs, lai medum salasītu rožu ziedlapiņas un ieelpotu rožu dziedniecisko gaisu.

8. jūnijā ir Medards. Zivju diena. Senči ticēja, ka 8. jūnijā zivju tīklos iekrīt arī pa kādai ūdens meitai jeb nāriņai.

Ticējumi. Ja šajā dienā daudz odu, jūnija pēdējās dienas būs lietainas, bet siltas. Ja ielīst, līst līdz Septiņiem brāļiem (10.07.).

Rudzu zieda diena ir 12. jūnijs. Pēdējā no pupu stādāmajām un griķu sējas dienām. 12. jūnijā mežā negāja, jo čūskām kāzu laiks. Ja rudzi iet vārpās, sācies vasaras sēņu laiks.

Vītus diena ir 15. jūnijs. Saulains Vītus uz jauku siena laiku, lietains uz bagātu ražu. Pēc Vītus zāli drīkst ar izkapti pļaut līdz tam tikai rokām plūca.

No 18. jūnija līdz 21. jūnijam gada gaišākā mēneša gaišākās naktis jeb putnu naktis. Tas ir laiks, kad putni gaismas vainagu vij. Laiks no 18.06. līdz 21.06. labvēlīgs, lai dārzos atbrīvotos no nezālēm un no lieka apmatojuma uz ķermeņa. Ja šajās trīs dienās dienvidu vējš, būs labs labības gads.

No 21. jūnija līdz 25. jūnijam ir Jāņu laiks. Tās ir vasaras saulgriežu, bagātu tradīciju un gada gaišākā mēneša gaišākās dienas. Jāņu laikā Saule un Zeme savijušās Zalkša dejā. Saulgriežu dienās Zalkša dejas skurbā Saule griež Zemi līdz iegriež pa saulei. Līgojas mežs, pļava un lauks.

Ticējumi. Kad pirmās Jāņa zāles nevīst ātri, tad pirmais siens nekaltīs. Ja dzeguze beidz kūkot pirms Jāņiem – būs īsa vasara, agras salnas; ja pēc Jāņiem – būs gara vasara. Ja Jāņu dienā nelīst lietus, būs jauks rudens. Ja Jāņos līst lietus, tad slapja vasara.

27. jūnijā – Septiņi gulētāji. Ja septiņu gulētāju dienā daudz guļ, tad visu gadu daudz gulēs.

Ticējumi. Kad septiņu gulētāju dienā līst lietus, tad tas līst septiņas dienas; bet, ja līst septiņu brāļu dienā, tad līst septiņas nedēļas. Ja septiņu gulētāju dienā labs laiks, tad tāds pastāvēs septiņas nedēļas no vietas.

29. jūnijā - Pēterdiena. Tā ir Jāņu izskaņa un Pērkonam veltīta diena. No Pēterdienas saule uz ziemu, bet vasara uz karstumu. Apklust putnu dziesmas un vasarai sākas brieduma dienas.

Ticējumi. Ja Pēterdienā Jāņuzāles nav novītušas - siens nekaltīs. Ja Pēteros sīpolus šķin - tie vīst un pēdējais laiks, kad var stādīt kāļus un rāceņus

Kāds laiks varētu būt jūnijā?

Atbilstoši 31. decembrim un 13. janvārim, kas paredz jūniju, tad pirmajam vasaras mēnesim vajadzētu būt vidēji siltam un pārsvarā sausam. Tāpat arī nozīmīgās dienas martā un maijā norāda uz mēreni siltu, bet ne karstu jūniju. Savukārt nokrišņiem bagātais aprīlis norāda uz to, ka Zāļu mēnesī jūnijā būs pērkona negaisi un nakts salnas.

Jūnija pirmajā pusē caurmērā mērens siltums un īslaicīgi nokrišņi. Siltas dienas, kas būs jūnija sākumā, vēlāk nomainīs vēsas vasaras laiks. Salnu vietās iespējamas arī vasaras salnas. Vēlāk, laikā ap rudzu ziedu (12. jūnijs), temperatūra var pakāpties līdz plus 28 un vairāk grādiem. Šajā laikā iespējami arī stipri pērkona negaisi. Mēneša vidū vidēji silts, vietām īslaicīgi nokrišņi un lielākoties sauss. Laikā ap vasaras saulgriežiem (21. jūnijs) biežāk īslaicīgi nokrišņi un dienās ap plus 20, 25. Jāņu laikā tas pats mēreni siltais jūnijs, bez ilgstošiem nokrišņiem un pārsvarā sauss. Vēlāk, laikā ap Pēteriem (29. jūnijs), vasarīgi silts un daždien arī karsts, kad temperatūra var pakāpties līdz plus 30 un vairāk. Mēneša beigās nokrišņi īslaicīgi, bet galvenokārt sauss. Līdzīgi arī jūlija pirmajā nedēļā.

Kopumā jūnijs vidēji silts, saulains un vairāk sauss kā mitrs, kas vietām palielinās vasaras ugunsbīstamības risku.

*Saulriets Jāņu laikā

Posted by Meiravietis on Sunday, May 29, 2016 at 00:15 in Laiks | Permalink | Comments (0)

Friday, May 27, 2016

Par pirmo reģionālo velomaršrutu Ziemeļlatgalē

Vilis Bukšs

*Sanitai (laikraksts "Vaduguns")

Pirmais reģionālais velomaršruts mūsu pusē

(Viedoklis)

Par Ziemeļlatgales velomaršrutu „Rupoj vasals!” dzirdēju jau ziemā, kad tas tika prezentēts starptautiskajā tūrisma izstādē "Balttour 2016". Apsveicami, ka arī mūsu pusē domā un cenšas kaut ko darīt, lai attīstītu dabai un apkārtējai videi draudzīgu tūrismu. Bez šaubām, riteņbraucēju un kājāmgājēju tūrisms ir viens no šādiem ceļošanas veidiem.

Aplūkojot Ziemeļlatgales velomaršruta karti, mani bažīgu dara kas cits un tas cits ir mūsu ceļi. Velomaršruts kas tiek izrādīts starptautiskā izstādē man, vispirms, saistās ar velotūristam drošu un patīkamu veloceliņu. Ar tādu veloceliņu, kurš iet vienā virzienā ar lielceļiem, bet paralēli un noteiktā attālumā no tiem. Kur minimāls ir gan auto radītais troksnis, gan izplūdes gāzes, putekļi un velotūristam nav jābaidās no lauku māju saimnieku neuzraudzītajiem suņiem. Ziemeļlatgales maršrutā riteņbraucējiem jābrauc pa ceļiem, kur brauc arī citi satiksmes dalībnieki un tiem citiem gan spēkrati ar vairāku kumeļu duku, gan izmēri, nereti ziloņa lieluma. No savas riteņbraucēja pieredzes zinu, ka reizēs, kad „iesilis” lauku vīrs sēž pie traktora stūres, tas var pēkšņi izlidot no sānceliņa un labākajā gadījumā velotūristam „noslaucīt” degunu.

Maršruta posmos Viļaka-Balvi un Balvi-Kārsava uz asfaltētajiem ceļiem ik pēc pāris kilometriem ir vietas, kur bedrēs un pumpās uz asfalta ne viens vien riteņbraucējs var dabūt arī punus sēžamvietās. Pagājušajā vasarā pa maršrutu Viļaka-Balvi-Gulbene-Galgauska turp un atpakaļ 15 stundās nobraucu 170 kilometru un tieši asfaltētā ceļa posmi bija tie, kad vairāk jāskatās zem pedāļiem, lai neielēktu kādā grambā vai arī automašīnai zem riteņiem. Lieki piebilst, ka braucot pa tādiem ceļiem un baudīt skaistos lauku skatus, kur debesis saplūst kopā ar labības druvām, nu nekā nevar, jo nākamajā pagriezienā jau pats vari saplūst ar pretim braucošo auto.

Pētot Ziemeļlatgales velomaršrutu, redzams, ka riteņbraucējiem visatbilstošākā sezona būs vasara. Protams - tie jauki, bet tieši vasaras dienās grants ceļi ir visputekļainākie. Karstajā bezvēja jūlija dienā atliek tikai vienam vieglajam auto paiet garām un velotūristu grupai, kurā ir bērni, vismaz pusstundu vajadzēs kulties kā pa vectēva piedarbu linu kulstīšanas talkā.

Man bieži sanāk ceļot gan ar riteni, gan kājām pa Latvijas-Krievijas pierobežas ceļiem dažādos gadalaikos. Pēdējās nedēļas laikā pa dažādiem ceļiem noieti un ar velosipēdu izbraukti pāris simti kilometru. No ceļojumiem vienmēr atgriežos apmierināts gan par brīnišķīgo mūsu puses dabu, gan par satiktajiem cilvēkiem un atklājumiem. Vērot un baudīt dabu var vienīgi tur, kur apklust mašīnu radītie trokšņi un paliek tikai vēja šalkoņa kokos, putnu dziesmas un mazā velotūrista klusais čuksts vectēva ausī: „Es viņu redzu, mazo briedēnu!”