***Latvijas valdības sēdekļi iesaluši...
Vilis Bukšs,
smejies vesels!!!
Zviedziens decembrī
Šoreiz decembris ir tas laiks, kad Viņš ieradies Latvijā un apciemo mani. Viņa pēkšņo ierašanos es neprognozēju, jo Viņš ierodas tad, kad no jumtiem sāk pilēt lāstekas un kokos kāpj sula. Ir bijis arī tā, ka vasarā, pašās karstākajās dienās, Viņš nokrīt kā sniegs uz galvas un smejoties, ka vai pušu plīst, ierodas pie manis saullēktā…
Šovakar Viņa atnākšana bija trokšņaina un strauja. Dzeltenajā, garajā šallē ietinies šis plātīgi sarokojās un pašapmierināts apsēdās pie galda. Es biju izbrīnīts un pirms apvaicāties, kā Viņš te, piedāvāju smaržīgu liepziedu tēju. Mans ciemiņš, kā parasti, atteicās no tējas un palūdza sīpolu… Es savukārt brīnījos, jo sīpolus Viņš neēd, bet tikai iebāž sava mēteļa dziļajās kabatās. Viņam mantojumā ir ne tikai liels ābeļdārzs, bet kā Viņš saka, arī sīpolu dobe. Dažreiz pirms Ziemassvētkiem Viņš ierodas savā dārzā un sīpolu dobē, lai redzētu, vai kaut kas Latvijā ir mainījies…
Kā vienmēr, istabu piepildīja Viņa skanīgie smiekli. Sīpolu savās platajās plaukstās pavalstījis, Viņš to nolika uz grīdas. – Tas man parādīja pareizo virzienu, - beidzot Viņš ierunājās. – Nomaldījies neesmu, jo esmu pareizajā vietā, kur politikāņi nevar izveidot valdību… Sīpols ir patiess, bet politikānis tikai izliekas patiess. Sīpols dziedina, bet politikānis zāļo.
Kas man atlika, es tikai piekrītoši māju ar galvu un vēlreiz piedāvāju liepziedu tēju ar medu. Tas nelīdzēja un Viņa smiekli plūda straumēm….
- Labi, - šis atteica. - Tev darba dienas vakars un vajadzīgs miers, bet man?... Smiekli!!! Smiekli par Latvijas politikāņiem un valdības veidotājiem. Bet lai es tā varētu smieties, man bija jāatbrauc uz Latviju! Jo Latvija taču ir smieklu zeme un šeit bez apstājas var zviegt arī gada tumšākajā laikā…
Arī es līdz ar Viņu smējos. Bet Viņš jau bija pie ārdurvīm un aizejot nosmējās: - Cik maz vajag, lai sasildītos… Jāatbrauc tikai uz Latviju pirms Ziemassvētkiem un dabūsi narkotikas līdz Jāņiem…..
***Latvijas meža prezidenta skatījums...
Comments