Mans Laiks: Viedoklis. Vai atļaut tievāku koku ciršanu mežā?

***Mēs - koki...

Vilis Bukšs

Vai atļaut tievāku koku ciršanu mežā?

Kā vērtējat Zemkopības ministrijas virzītos grozījumus atļaut tievāku koku ciršanu mežā?

Viļakas novada bibliotēkā šobrīd skatāma Viļakas Valsts ģimnāzijas 9. klases audzēkņu kolāžu izstāde “Latvijas vērtības alfabētā”. Latviešu alfabēta burtam K bērni no Latvijas vērtībām izvēlējās KOKI. Mūsu tautai koks ir ne tikai dzīvības un auglības simbols, bet dievība. Tas ir svētums, ko nevarēja saprast jezuīti pirms 400 gadiem, kad iznīcināja svētbirzis un to nevar saprast daudzi jezuītu pēcteči mūsdienās, kas cērt gan vecus gan jaunus kokus. Starpība tikai tāda, ka jezuītu priesteri vecos un augstos kokus nocirta aizbildinoties ar elku pielūdzēju dzīves uztveres iznīdēšanu, tad šodien pie jaunākiem un tievākiem kokiem ķeras tikai tādēļ, lai piebāztu savus naudas makus. Kā pirms 400 gadiem, tā arī tagad, kokus cērt, lai iegūtu varu un naudu.

Zemkopības ministrijas atkārtoti virzītajos grozījumos Ministru kabineta noteikumos par koku ciršanu mežā, kuri ļauj Latvijas mežos cirst jaunākus un tievākus kokus, es saskatu tikai vēlmi iegūt lielāku peļņu. To, ka mūsu meži un koki ir dzīvas būtnes un kurās mājo tūkstošiem citu dzīvu būtņu, to jau viņi nesaprot. Tāpat kā pirms 400 gadiem jezuīti nesaprata mūsu senču dzīvesziņu, tāpat tagadējie mežu izcirtēji negrib saprast Latvijā dzīvojošo saucienu pēc palīdzības. Mežu īpašnieki atsaucas uz to, ka kopā ar ciršanas noteikumiem tiek virzīti arī stingrāki mežu apsaimniekošanas noteikumi. Bet viss tas ir tikai tukšu salmu kulšana, jo šobrīd, pirms vasaras saulgriežiem, kad dzīvības kulminācija, mežos skan zāģi un traktori rūc. Vai kāds to uzrauga un kontrolē, nezinu. Skumji.

Kaut kur mediju telpā līdz manām ausīm nokļuva informācija, ka zemkopības ministrs izsakās par to, ka līdz ar zemkopības ministrijas virzīto grozījumu pieņemšanu mežs kļūs kvalitatīvāks. Ko nozīmē “kvalitatīvāks”? Vai to, ka mežā mēs vairs nedzirdēsim dzeguzi un pūču ūjošanu? Vai to, ka zem meža traktoru riteņiem paliks tikai grambas un dangainais ceļš? Vai to, ka Jāņu nakts papardes ziedu meklējot mēs atradīsim celmus, uz kuriem sēž meža gars un raud par to, kas ir zudis…

Uzskatu, ka šie Zemkopības ministrijas grozījumi atļaut tievāku koku ciršanu mežā ir tikai tāds širmis, lai zem tā grozītu citas plašākai sabiedrībai neskaidras, bet mežu īpašniekiem izdevīgas lietas. Interesanti, ka ne tikai ministriju, bet arī pašvaldību līmenī jautājumus, kas iepriekš nav guvuši sabiedrības atbalstu, risina sasteigti un gandrīz vai pa kluso… Līdzīgi bija ar vecajiem skujkokiem pie Viļakas Romas katoļu baznīcas pagājušā gada nogalē. Ja pirms 5 gadiem egļu nozāģēšana, pateicoties sabiedrības protestiem tika apturēta, tad šoreiz tas notika ātri un gandrīz vai nakts tumsā. Protams, jezuītu pēctečiem koki traucē, jo nedod Dievs, ja tauta sāk atgriezties pie savām pamatvērtībām. Bet vērtības ir mūsu alfabētā! Tur ir gan Dievs, gan Daba, gan Darbs. Atliek tikai nosargāt!