Jēkaba diena. 25. jūlijs

***Laikā ap Jēkabiem

 

Vilis Bukšs

***Tev

 

Jēkabs jeb “mazās nomiršanas”…

Jēkaba diena (25. jūlijs) ir „mazo nomiršanu” laika sākums. Tas ir laiks, kad Jēkabs, sviežot pirmo aukstuma akmeni upēs un ezeros, saviļņo putnu sirdis un prātus. Tas ir laiks, kad stārķi iet rituāldejā, bezdelīgas vijas virtenēs un svīres savās rotaļās ir tik trakulīgas, ka ap Labrenci (10. augusts) tiek ierautas vasaras nozieda dzirnās un kā pieneņu pūkas aiznestas dienvidu vējā.

Laikā ap Jēkabu (25. jūlijs) un Annām (26. jūlijs) kaut kāds dīvains satraukums iemājo ne tikai putnos, bet visā dzīvajā radībā un tostarp cilvēkā. Lai arī vasara vēl turpinās un saulainajās dienās jūlija beigu saule dzen patvērumu meklēt ēnā, manī iezogas skumjas par to, ka drīz tas viss beigsies. Ar katru nākamo dienu laiks, kas atvēlēts vasarai, saruks. Kā vasaras ziedi savilksies čokurā un ierausies sevī. Melanholisks es stāvu rudzu laukā un vēroju svīres, kas pazudīs un līdz ar tām arī vasara rudens miglās aiz apvāršņa…

„Mazo nomiršanu” laiks ik gadu atkārtojas. Šīs „nomiršanas” dzīves laikā virknējas un veido lielo ciklu. Aizejošās vasaras pārdzīvojums tiek piedzīvots arī Dzīves Lielā apļa noslēgumā, kad gaisma mazinās un šķiet, ka tūlīt tā aprausies... Tā tikai šķiet, jo gada tumšākajā punktā piedzimst jaunas Vasaras brīnums un Ceļš turpinās...

„Mazās nomiršanas” nebūtu „nomiršanas” ja viss mats matā atkārtotos. Dzirnās, kuras katru gadu samaļ kārtējo vasaru, katrs zaudē kādu asaru, jo nav guvuma bez zuduma un otrādi. Beidzot malt, dzirnu akmeņu acīs gan jāieber kāds patīkams mirklis no aizejošās vasaras, jo tad arī gada tumšākajā laikā skumjas aizdzīs patiess prieks un ticība mūžīgajai Vasarai...

 P.S. Austrumu pierobežā (Vecumu pagasts) pirms 45 gadiem (1974) Mūžībā aizgāja Jēkabs Kauss (manas sievas vectēvs). Jēkabs Kauss bija malēnietis, dzimis Alūksnes pusē un nodzīvoja krietnu mūžu – 110 gadus. Viņa dzīves atziņa: “Ik puķītei zieda galiņā dimanta asara, kā balva, ka citugad būs vēl jaukāka vasara…”

Ticējumi.

• Jēkaba dienā pats Jēkabs sviež pirmo aukstuma akmeni un tad jau peldēšanai jāmet miers. Otru akmeni sviež Labrencis (10. augustā), bet trešo – Miķelis (29. septembris).
• Ja silta un gaiša Jēkaba diena, tad būs auksti Ziemassvētki.
• Ja Jēkaba dienā pie debesīm baltas mākoņu aitiņas, tad būs sniegaina ziema.
• Ja Jēkabs (25. jūlijs) iekrīt jaunā mēnesī, rudzi jāsēj ar jauno sēklu, bet ja vecā mēnesī, tad jāsēj ar veco sēklu. Šogad ar veco.

 

***"Mazo nomiršanu" laikā...