***
3. novembra vakarā pirms 45 gadiem mana Vecmāmuļa saļima ganu ceļa galiņā, tā arī nesagaidījusi gotiņu pārnākam mājās... Saudzīgas rokas Vecmāmuļu ienesa istabā un apguldīja gultiņā, bet... Bet Vecmāmuļas dvēselīte atstāja miesas un 4. novembra agra rīta stundā aizgāja Mūžībā.
Vecmāmuļa nodzīvoja raibu mūžu un satumsa, kā rudens vēju raustīta svece...
Man palicis Viņas tēls un vārdi: Maizes klaips uz galda un akmens rudzu laukā.. Cik viņi līdzīgi!... Man Sirdī, Vecmāmuļas roku siltais glāsts un acīs klusas asaras...
***Atceroties