***Kam spēks tam vara, - Onufrijs piekrītoši pamāj ar galvu...
Vilis Bukšs
***kaimiņam pierobežā
Vara
Izmirušā Šļopkīnes ciema mežmalā, 280 km no Rīgas, vēl joprojām dzīvo pēdējais tā iedzimtais Šļopkīnes Onufrijs. Pirms Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem Onufrijā atkal pamodās radošais gars.
Augusts ir Šļopkīnes Onufrija dzimšanas dienas mēnesis. Viršu mēnesī Onufrijam ir atkal lielisks garastāvoklis. Radio viņš vairs neklausās jo ziņās par „vīrusu” ir tik vien kā viens, divi Latvijā saslimušie un vēl kāds iebraucējs. Austrumu pierobežā dzīvojošam vīram tagad vairāk interesē notikumi Baltkrievijā nekā pašmāju kompānija un valsts izsaimniekošanas dienests jeb saīsināti COvid 20. Onufrijs augusta vakaros spiež pogu un klausās radio Belarus. Latvijas dienvidaustrumu kaimiņu mēlē Onufrijs saprotas itin labi, jo padomju armijā viņš dienēja Vitebskā un tur arī iepazinās ar savu nākamo pirmo sievu...
Par notikumiem kaimiņvalstī Baltkrievijā Onufrijs tikai priecājas, jo beidzot arī buļbu (kartupeļu) ēdājos pamodies nemiera gars... Baltkrievi manā saprašanā ir tie paši pārkrievotie latgaļi, tikai apaudzēti ar slāvisko bārdu, saka Onufrijs. Par notikumiem Baltkrievijā viņam ir savs neatkarīgais viedoklis. Šeit viņš saskata „politiskā klimaksa pārmaiņu pirkstu”, jo Lukašenko valdīšanas laikā samazinājies baltkrievu cilvēkos kolhoznieka radīto mirāžu daudzums un cilvēka daba atgriezusies normas robežās. Šī tautas baidīšana ar „valsts sabrukšanu un badu” varētu turpināties, jo Lukašenko vara ir kā traktoru „Belarus” un buļbu (kartupeļu) sakausējums... Saprotu, viņš (Lukašenko) ir kā cars, un viņam rūp tas, pār ko tam VARA,- piebilst Onufrijs.
Pirms Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem, kas būs rīt, 15. augustā, Onufrijs šodien vēro stārķi, kurš mēģina piebeigt čūsku. Viņš saka, ka visa šī būšana ar „vīrusiem” un notikumiem Baltkrievijā ir kā savdabīgs teātris... Onufrijprāt pasaulē valda VARA, bet tā nav cilvēka vara, tā ir Dabas likumu VARA. Mēs, tāpat kā stārķis un čūska, esam šīs patiesās VARAS ietekmē un vari skriet kaut ar pliku dibenu debesīs, neko tu, cilvēk, neizdarīsi...
Un tomēr Onufrijs ir un paliek dziesminieks. Tuvojoties buļbu (kartupeļu) rakšanas laikam viņam kā allažiņ azotē kāds pantiņš:
Biju pārlapojis
lapu tūkstošus
un tūkstošiem jautājis:
Kas ir patiesība?...
Mērkaķis gribēja uzzināt patiesību
un to viņš arī dabūja.
Zeltu viņš dabūja,
zeltu, kas tūkstošus nogalinājis
un vēl tūkstošus nokaus...
***Kurš kuru...
Comments