***Maska ballei...
Vilis Bukšs
***kaimiņam pierobežā
Maska
Izmirušā Šļopkīnes ciema mežmalā, 280 km no Rīgas, vēl joprojām dzīvo pēdējais tā iedzimtais Šļopkīnes Onufrijs. Veļu mēnesī (oktobrī) Onufrijam tīk klaiņot un apmeklēt mirušo garus kapsētās.
Oktobrī Šļopkīnes Onufrijs atrod laiku lai katoļu, luterticīgo un pareizticīgo kapos pabūtu kopā ar aizgājējiem, jo paziņu, radu un jaunības draugu, kuri jau mūžībā, vecajam dziesminiekam daudz. Vakar vakarā, iedarbinot savu veco radioaparātu, Onufrijs atkal dzirdēja vārdiņu „vīruss” un to, ka no 14. oktobra, apmeklējot sabiedriskas vietas, jāvalkā maskas... Viņš ir nesaprašanā. Vai kapos, lai aizdegtu svecīti par aizgājušajām dvēselēm, arī jābūt ar masku? Tur taču simtiem dvēseļu ar un bez vīrusiem! Bet ja nu kāda no tām viņam pielaiž vīrusu??? Bet ja nu kādai viņš pielipina savu vīrusu... Ko darīt? Onufriju moka neziņa un savās domās viņš izdomā, ka drošs paliek drošs, arī uz kapiem viņš līdzi ņems masku. Āža masku! Citas viņam nav.
Jau pirms kapiem Onufrijs uzlika masku, jo velēnieši klīst ne tikai kapos, bet katru atnācēju sagaida labu gabalu pirms kapiem. Un tā, maskējoties ar āža masku, Onufrijs tuvojās kapsētas vārtiņiem. Bet te, kur gadījusies kur nē, kapu sarga kaza izskrēja pretī un tā pārbiedēja veco vīru, ka šis tikai izdvesa: Ak, Dievs! Kāds es grēkāzis... Aizgājēju dvēseles padomās, ka ir sācies pastarās tiesas laiks un baudkārais āzis atnesis izvirtības vīrusu...
Sabaidītais Onufrijs tālāk par kapsētas vārtiņiem netika, bet zibenīgi apgriezies un āža masku padusē iespiedis, gandrīz skriešus devās mājup. Kad kapu kalniņa priedes palika aiz lauku ceļa līkuma, vecais vīrs apstājās, nāsīs ievilka tuvējā mežiņa rudenīgo gaisu, iecirta čarku un laukakmeņu aizvējā svecīti aizdedzis, noskaitīja pantiņu:
Mani pārdeva
Ēģiptes ganiem
Ar pilnīgi tukšām kabatām,
Pārdeva trokšņojot, klaigājot
Pārdeva bezdievju sabatā.
Mani kā āzi
Par zemāko cenu
Pārdeva grozot un iztaustot,
Aiz stūra pārdeva, ielas galā
Nikni grūstot un iekaustot.
Pirms turpināt ceļu, Onufrijs pavērās apkārt, plaukstas sakļāvis paklanījās un aizejot turpināja runāt:
Ak, sasiesim graudus gredzenā,
Sasiesim gleznu ar otu,
visur skaisto skaistajā
sasiesim vienu ar otru...
***Bez maskas...