Mans Laiks: Par vasaru 2021. gadā

***Applūdušas palienes 2014. gada 19. maijā

Vilis Bukšs

***laika un dabas vērotājam

Par vasaru 2021. gadā

*Kaimiņienei mazdārziņā

Šodien, 17. maija dienas pirmajā pusē, pirms atnāca lietus mākonis, mazdārziņā stāvot pie izmirkušas vēl neiestādītu kartupeļu vagas, notika saruna par laika apstākļiem šajā vasarā. Mazdārziņa kaimiņiene, ar bagāti uzziedējušas ievas, zariņu rokās odus dzenājot, tikai nosaka, - Šausmas! Tāds pavasaris vēl nav pieredzēts... Es savukārt atbildu: Vai tas ir kas ārkārtējs? Šķiet, ka tās ir tikai normālas laika apstākļu svārstības, kas katru gadu un pastāvīgi līgojas gan uz sausāku un nokrišņiem bagātāku, gan siltāku un vēsāku laiku.

Pagājušā ziema bija gan ar mēreni stipru salu, gan sniegu. Te, Latvija austrumu pusē, sākās decembra pirmajās dienās un ar lielākiem vai mazākiem atkušņiem turpinājās līdz februāra beigām. Kā jau normāla mūsu puses ziema, tā arī martā izspēlēja ziemai cienīgus jokus. Arī pavasaris iesākās laikus un salīdzinot ar 2019./2020. gada ziemu, kad īsti nevarēja atšķirt ziemu no pavasara, tad šogad pārsvarā viss bija normas robežās. Tātad nekas neparasts.

1987. gadā, kad janvāris bija ļoti auksts, maijs lielākoties bija vēss un lietains. Togad arī vasara bija auksta, nemīlīga, lietaina. 1998. gadā maijs bija silts, nokrišņiem bagāts un arī vasara kopumā bija silta un mitra. Togad jūlijā un augustā gandrīz katru otro dienu lija, un vēl augusta beigās lauku cilvēki zārdos centās kaltēt sienu. Līdzīgi bija 2001. gadā. Toties 2000. gadā maijā bija sauss un karsts. Daudzviet Latvijā dega meži un purvi. Savukārt siena laiks jūlijā bija lietains. Ja tā virspusīgi skatās, tad aptuveni ik pēc četriem gadiem atkārtojas ar ūdeni bagāti pavasari un vasaras. Tā tas bija pirms četriem gadiem (2017), plūdi vasaras nogalē. 2013. gada aprīlī pavasara pali. Mitrais pavasaris un vasara 2009. un 2005. gadā un tā tālāk...

Šopavasar Viļakas pusē drusciņ vēlāk kā iepriekšējos gados (29. aprīlī). pirmās bezdelīgas klusēdamas atgriezās savās ligzdošanas vietās. Klusēja tāpēc, ka maija sākumā bija vēss, un daudzviet uzkrita sniegs. Bet ticējums vēsta, ja pirmā bezdelīga saķer sniegu, tad arī vasarā būs sniegs (krusa). Tas dara uzmanīgu, jo pērkona negaisi jūlijā var atnest krusu, kas var maitāt dārzus un tīrumus.

Savos vērojumos šogad man interesanti bija un ir tas, ka alksnis saplauka agrāk par bērzu. Dzeguze iekūkoja vēl kailos kokos, un pirmais pērkons nāca rietumvējā. Kamenes, bites un lapsenes ligzdām meklē augstākas vietas. Meža skudras nāk mājās un meklē sausākas vietas. Tāpat arī mazās skudriņas. Mežos bagātīgi zied purenes un ražīgs pavasara sēņu gads. Upmalās kupla ievu un laukos pieneņu ziedēšana. Kā vērojams, arī pīlādžiem būs bagāts zieds.

Tomēr neskatoties uz to, rādās būt tradicionāla Latvijas vasara un dārzos solās būt labas ražas, kuplas pļavas un labs kartupeļu gads. Arī bitēm būs daudz bērnu, spietu un medus, jo ap Svecaini (2. februāris) bija sniegotas dienas. Tāpat arī sēnes. Tas norāda, ka jābūt siltai un nokrišņiem bagātai vasarai. Bet mierinājums ir tas, ja vasara iesākas ar lietiem, tad tā beidzas ar sausumu, un arī otrādi.