Mans Laiks

Ko viņi domā?

***pelēkā vārna ieņēmusi stārķa ligzdu...

 

Vilis Bukšs

***vērojot pelēko vārnu un baložus

 

Ko viņi domā?

Ko viņi domā, stārķa ligzdu ieņēmuši? Vai izjūt lepnumu, vai tā ir tikai iedomība, augstprātīga uzpūtība... Ko viņi iedomājās, pirms svešās mājās iebruka?

Vārnai dieviņš krāšņu spalvu tērpu atsvēris ar nekaunīgu drosmi. Baložiem gļēvumu ar svētā miera misiju. Tad kas viņus vieno, lai cita sētā saimniekotu?

Kas ir tas, kas kārdina, bezkaunīgos un svētulīgos svešā malā plosīties? Vai vēlme izplesties un izstiepties līdz apvārsnim. Jo ir taču pavasaris... Bet pavasarim sekos vasara ar atbildību par izdarīto un rudens, ar augļiem. Tad ziema un sastingums, kad vēlmes saruks un tām pāri klāsies balts, pūkains svētā miera sniegs...

 

***baloži okupējuši stārķa ligzdu...

 

Ģertrūde parāda Pavasari

***Ardievas Ziemai...

 

Vilis Bukšs

***laika un dabas vērotājam

 

Ģertrūde parāda Pavasari

Ģertrūdes jeb Ģērdača, Ģerdas (17. marts) vēji nosprauž vēju virzienus turpmākajām sešām nedēļām. Tā ir viena no galvenajām Kustoņu dienām. Ģertrūde bišu spārniņos iepūš pavasari un ar dienvidvēju izslauka bišu mājiņas. Ja Ģertrūdē danco ziemeļvējš, tad bites guļ līdz 29. martam - Lielajai kustoņu pamošanās dienai.

Ja Ģertrūdes rītā iepūš dienvidu puses vēji, tad turpmākajās trīs dienās tie mainīsies uz pretējiem. Tā mainoties tie valdīs vēl deviņas dienas. Vēlāk, ik pēc divām nedēļām tie samainīsies vietām un tā līdz Jurģim (23. aprīlis).

Ja Ģertrūdes rītā tā notiks, tad līdz marta beigām vēl turpināsies lielākoties sauss un saulains laiks ar nelielu salu naktīs. Pēc tam, līdz Pūpolsvētdienai (10. aprīlis), vēss un neomulīgs, tad atkal – silts un tīkams. Tālāk, nu jau Jurģis, aizsāks jaunu, vasaras vēju ciklu.

Saules gaisma un siltums Ģertrūdē tiek pielīdzināts Miķelim (29. septembris) rudenī. Ja Miķelī dzīvais aizmieg, tad Ģertrūdē mostas. Ja Ģertrūdē nepamostas, tad pamostas Benediktā jeb Bindus dienā 21. martā.

Ja Ģertrūdes dienā krauķi strauji dodas pie savām ligzdām un bites pamodušās, tad pēc trīs nedēļām varēs sēt. Ja krauķi vēl nesteidz atjaunot ligzdas, tad pavasaris būs garš un auksts.

Tautas gudrība saka, Ģertrūde (17. marts) zemi silda, Jāzeps (19. marts) saldē, bet Lielā diena (20. marts) augšāmceļ.

Ticējumi.

• Ja Ģertrūdē sniegs gružains - būs pērkonaina vasara.
• Ja auksta Ģertrūde - būs auksts pavasaris un krusota vasara.
• Ja Ģērdacī garas lāstekas - būs garš pavasaris.
• Tai nedēļas dienā, kur Ģertrūde iekrīt, nedrīkst pavasarī ne sēt, ne stādīt, jo tad peles zemi alo un iestādīto tārpi ēd. Šogad ceturtdiena.

 

***Saulainajās, siltajās marta dienās bitītes izlido no savām bišu mājiņām, bet ir vēl tik vārgas, lai atgrieztos atpakaļ... Patiesība skaudra. Desmiti, simti paliek sasalumā... 

 

Atvadu vārdi Aijai Lesniecei

*In Memoriam

Atvadu vārdi Aijai LESNIECEI

(14.06.1952. – 07.03.2022.)

 

Ziema negribīgi atkāpjoties neļauj vēl vizbuļiem mežmalā uzziedēt. Liedz sniegam pazust no mežiem un lediem no ezeriem. Ziema vēl negrib atdot to kas pavasarim piederētu un ledainajās plaukstās patur Dzīvu Sirdi! Aijas sirdi.

Aija Lesniece šajā saulē ielidoja ar bezdelīgām un lakstīgalu balsīm ziedu mēneša jūnija 14. dienā. Bērnu dienas aizritēja meža, pļavas un strauta skaņu un tēlu pasaulē. Šajā brīnumu telpā kā sapņu pasaulē iegrima un palika. Savā novadā, savā Latgalē.

Pēc Viļakas vidusskolas un Kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma pabeigšanas visu savu dzīvi ir veltījusi savam pierobežas (Balvu, Viļakas) novadam. 1971. gada 1. augustā Aija darba gaitas sāk Viļakas pilsētas Bērnu bibliotēkā. No 1985. gada ir minētās bibliotēkas vadītāja. Šo darbu sekmīgi, radoši un atbildīgi veic līdz 2007. gadam, kad Bērnu bibliotēku pievieno Viļakas pilsētas bibliotēkai. No 2007. gada līdz 2016. gada decembrim Aija Lesniece veic bibliotekāres pienākumus apkalpojot un konsultējot bibliotēkas apmeklētājus, organizē tikšanās ar rakstniekiem, dzejniekiem, politiskiem darbiniekiem, dažādu profesiju interesantiem cilvēkiem. 45 gadi no darbīgā mūža veltīti grāmatai, ziediem un bibliotēkai.

Aija bija aktīva dāmu kluba atbalstītāja. Sadarbībā ar dāmu klubu bibliotēkā tika organizētas dažādas nodarbības (netradicionālo rokdarbu; kulinārijas; dārzkopības; ārstniecības augu vākšanas, sagatavošanas un lietošanas; floristikas u.c.), izstādes (seno rokdarbu, apsveikuma kartiņu, piemiņa krūzīšu, sveču u.c.), pasaku stāstīšanas, mīklu minēšanas, seno rotaļu, folkloras sadziedāšanās. Aija vienmēr bija kā pavasara saulīte, ap kuru pulcējās un darbojās bērni un jaunieši.

2011. gada 18. novembrī Aija Lesniece apbalvota ar Viļakas novada Domes Pateicības rakstu par ieguldījumu darbā ar bērniem un jauniešiem un 2016. gada decembrī par mūža devumu bibliotēkā.

Cilvēks aiziet, bet paliek Aijas Lesnieces sapņu pasaule un neatrisināta krustvārdu mīkla ar jautājumu, kas ir cilvēka mūžs? Kāpēc mūžīgā un mainīgā pasaule, kas ir gan apburoša, gan nogurdinoša, šajā bezgalīgajā daudzveidībā liek priecāties, iegūt un zaudēt? Kāpēc? Bet varbūt tieši tāds ir bagāta Cilvēka mūžs!

Ir laiks jau sniegpulksteņiem zvanīt pavasari

Un strazda dziesma martā iederas,

Ir Lieldienas uz sliekšņa, tomēr sniegi

Par spīti datumiem vēl zemi sedz...

                    (Rutta Jeromāne)