***Grauds tiecas pēc saknēm, grauds grib aizejot dzimt...
Mazo aiziešanu jeb nomiršanu laikā…
Laiks pēc Jēkabiem (25. jūlijs) un Annām (26. jūlijs) ir „mazo nomiršanu” laika sākums. Tas ir vasaras palēnām aiziešanas laiks. Jēkabs (25. jūlijs), sviež pirmo aukstuma akmeni upēs un ezeros, saviļņo putnu sirdis un prātus. Annās (26. jūlijs) stārķi sāk rituāldejas, bezdelīgas vijas virtenēs un svīres savās rotaļās ir tik trakulīgas, ka ap Labrenci (10. augusts) tiek ierautas vasaras nozieda dzirnās un kā pieneņu pūkas aiznestas dienvidu vējā.
Jūlija nogalē kaut kāds Dievam vien zināms satraukums iemājo ne tikai putnos, bet visā dzīvajā radībā un tostarp cilvēkā. Vasara vēl turpinās, un, lai arī saulainajās dienās jūlija beigu saule dzen patvērumu meklēt ēnā, cilvēkā iezogas skumjas par to, ka drīz tas viss beigsies. Ar katru nākamo dienu laiks, kas atvēlēts vasarai, saruks. Kā vasaras ziedi savilksies čokurā un ierausies sevī. Melanholisks es stāvu tikko novāktas labības laukā un vēroju jaunos stārķus, kuri pazudīs un līdz ar tiem arī vasara rudens miglās aiz apvāršņa…
„Mazo nomiršanu” laiks ik gadu atkārtojas. Šīs „aiziešanas” dzīves laikā virknējas un veido lielo ciklu. Aizejošās vasaras pārdzīvojums tiek piedzīvots arī Dzīves Lielā apļa noslēgumā, kad gaisma mazinās un šķiet, ka tūlīt tā aprausies... Bet tā tikai šķiet, jo gada tumšākajā punktā piedzimst jaunas Vasaras brīnums un Ceļš turpinās...
„Mazās nomiršanas” nebūtu „aiziešanas” ja viss uz mata atkārtotos. Dzirnās, kurās katru gadu tiek samalta kārtējā vasara, katrs zaudē kādu asaru, jo nav guvuma bez zuduma un otrādi. Dzirnavām apklustot, dzirnu akmeņu acīs jāieber kāds patīkams mirklis no aizejošās vasaras, jo tad arī gada tumšākajā laikā skumjas aizdzīs patiess prieks un ticība mūžīgajai Vasarai...
P.S. Austrumu pierobežā (Vecumu pagasts) pirms 48 gadiem (1974) Mūžībā aizgāja zāļu vecītis Jēkabs Kauss (manas sievas vectēvs). Jēkabs Kauss bija malēnietis, dzimis Alūksnes pusē un nodzīvoja krietnu mūžu – 110 gadus. Viņa dzīves atziņa: “Rieksts nav tikai kodols, rieksts ir lazdu mežs…”
***Rieksts nav tikai kodols, rieksts ir lazdu mežs…