***Irbeņogas 2023. gada 2. augustā
Vilis Bukšs
***Tev
Laikazīmes. Augusts (Viršu, Rudzu, Sēņu mēnesis)
Augusts ir kalendārās vasaras pēdējais mēnesis. Viršu un riekstu, labības, sīpolu, ķiploku vākšanas un ziemāju sējas laiks. Laiks, kad nogatavojas āboli, kazenes, meža rieksti. Meža staipekņiem veidojas sporas, kartupeļiem vīst laksti un zalkšu mātīte dēj olas. Rudzu mēnesī zemniekam prātā trīs darbi: pļaut, art un sēt. Ticējums saka: augusta saulīte sildot, ūdeni dzisina. Viršu mēnesī smaržo pēc āboliem, sēnēm un viršu medus. Ja virši zied vairāk no galotnes – rudenī sals nāks lēnāk, bet būs stiprāks. Ja meža lazdām daudz riekstu – ziemas sākumā būs daudz sniega.
1. augusts. Jāvēro laiks, jo pirmais augusts paredz rudeni. Ja šajā dienā sauss, tad turpmākās sešas nedēļas pārsvarā sausas. Slapjš – sešas nedēļas ar lietiem. Sauss un saulains 1. augusts – būs sauss rudens. Lietains – slapjš.
2. augusts ir jaunās maizes diena jeb Elijāss. Siena laika beigas un labības pļaujas laika sākums. Šogad labības pļauja daudzviet sākās pirms Jēkabiem (25. jūlijs). Par šo dienu ticējums saka: līdz pusdienai vasara, vēlāk - rudens. No šīs dienas rīti ar aukstu rasu, dunduri pazūd un odu dzēliens vairs nav tik sāpīgs.
Ticējumi. Ja lietus līst, būs slapjš rudens. Ja saulains – rudens sauss.
7. augusts jeb Annas pēc vecā stila, nozīmīga diena laika vērojumos. Auksts rīts ar rasu, paredz aukstu ziemu. Lietaina diena – ziemā daudz sniega. Kāds laiks līdz pusdienām, tāds līdz Ziemassvētkiem. Kāds pēc pusdienām – tāds pēc Ziemassvētkiem. Sāk ievākt ievu ogas.
Labrencis jeb Uguns diena ir 10. augustā. Senči šajā dienā atpūtināja Uguns māti un uguni nekūra. Cūkas šajā dienā vairs nedzina ganos, bet lika aizgaldā. Labrencis bija arī kazu kaujamā diena. Labrencī sākas rudzu sēja, pēc Labrenča visas labības kulšanas laiks. Tāpat linu plūkšana un kartupeļu norakšana.
Ticējumi. Ja lauku apar Labrenča dienā – tur zāle neaug. Ja nedēļu pirms un pēc Labrenča nav salnu – būs vēls un silts rudens. Skaista Labrenča diena sola skaistu rudeni. Smidzinošs lietus un vējš Labrencī - nejauks rudens.
11. augustā irbenājs jeb Irbenes diena. Irbenājā sākas rudens miglu laiks. Ja 11. augustā migla, tad pēc divām nedēļām naktssalna.
15. augusts - Lielā Māra jeb Vasaras Māra. Mielastam kāva aunu vai āzi. Ja bija tāds, kam zvaigzne vai krusts pierē, tad izvēlējās tādu, jo uzskatīja, ka tāda dzīvnieka ziedošana garajā ziemā pasargās no bada un slimībām. Uzkopa māju, jo kukaiņi, it sevišķi blusas, kas šaijā dienā izdzīti, atpakaļ vairs neatgriežas.
Ticējumi. Kāds laiks 15. augustā - tāds septembrī. Ja Lielās Māras naktī ir salna – būs agrs rudens. Ja sīpolus vāc 15. augustā – tie neizaugs lokos.
Laika vērojumiem nozīmīgas dienas ir no 16. līdz 19. augustam. Laikapstākļi šajās dienās paredz laiku no oktobra līdz janvārim. Laikā no 17. līdz 19. augustam vāc ķiplokus, sīpolus un sāk novākt agro ābolu ražu.
Bērtulis ir 24. augustā. Tā bija jēru kaujamā diena, arī rudens sēņošanas sākums. Bērtuļos beidzās medus vasara, bet sākās brūkleņu laiks. Govis šajā dienā ganos nedzina, jo uzskatīja, ka čūskas govīm var pienu un asinis izsūkt.
Ticējumi. Ja bezdelīgas pazūd pirms Bērtuļiem – būs agrs rudens. Ja Bērtuļos labs laiks – tāds viss rudens. Ja grib labus sīpolus – tie jārauj, vēlākais, Bērtuļa dienā. Ja grib garšīgu brūkleņu ievārījumu, tā jāvāra no Bērtuļos lasītām ogām.
25. augusts – Linu diena. Sākās linu plūkšana. Ja pilnā mēnesī plūc linus, tad tie ir šķiedraini. 25. augusts ir diena, kad dzērves „aiznes” launagu. Atpakaļ to „atnesīs” tikai nākamajos Jurģos (23. aprīlis).
Ticējumi. Ja lido dzērves, tad oktobra vidū salst. Ja dzērves nesteidzas, ziema nāks lēni un vēlu. Ja salna – nākošgad būs labas ražas.
Par laiku augustā
Augustā ziema ar vasaru cīnās un līdz ar to ticējums saka, ja augusta sākumā karsts, tad ziema būs auksta, sniegaina un gara. Ja augusts silts, būs vējains oktobris un vētraina ziema.
Šovasar caurmērā siltais un daždien arī karstais jūlijs ar līdzīgiem laikapstākļiem daļēji iesniegsies arī Rudzu mēnesī. Vērojot, kā aug atāls un zied āboliņš, tad augusts daudz neatšķirsies no jūlija. Arī meža pīlādžu daudzajos ogu ķekaros jau rudenīgs sārtums. Mazās skudras savus pūlīšus taisa augstus un pļavās daudzviet sakuplojušas jāņeglītes. Tas viss norāda uz nokrišņiem augustā un rudenī.
Pagājušā janvāra nozīmīgās dienas un februāris vērš uzmanību uz to, ka temperatūru un nokrišņu ziņā augusts rādās būt tuvu nu jau prom ejoša jūlija vidējiem rādījumiem, bet ar noslieci uz vēsāku. Nokrišņu sadalījums nevienmērīgs, bet kopumā Latvijas rietumdaļā vairāk kā parasti.
Rudzu mēneša pirmajā pusē, lielākoties līdz Labrencim (10. augusts), laika apstākļi mainīgi. Ja mēneša sākumā temperatūra pārsvarā robežās no plus 18 līdz plus 23 grādiem, kam var sekot stiprs lietus un vējš, tad vēlāk mēreni silts, daždien pat karsts laiks, un nokrišņi īslaicīgi.
Mēneša vidū, laikā ap Vasaras Māru (15. augusts), temperatūra robežās no plus 20 līdz plus 25 grādiem. Nokrišņi īslaicīgi. Tas var būt gan mērens sēņu lietutiņš, gan stipras pērkona lietusgāzes.
Augusta otrajā pusē nepastāvīgi laikapstākļi. Siltākas un saulainākas dienas mīsies ar mākoņainām. Laikā pirms Bērtuļa (24. augusts) temperatūra robežās ap plus 19, plus 24 grādi. Nokrišņi īslaicīgi. Ap Linu dienu (25. augusts) un vēlāk vairāk saules un sausu dienu. Temperatūra no plus 20 līdz plus 27 grādiem. Mēneša izskaņā vēsāks, temperatūra robežās no plus 18 līdz plus 23 grādiem. Nelieli nokrišņi, migla un skaidrās naktīs vējam pierimstot salnu vietās iespējamas pirmās nakts salnas.
Viršu mēnesis daudziem gājputniem ir gatavošanās laiks tālajam ceļam uz dienvidiem. Mēneša pirmajā pusē no mums atvadās svīres, ķauķīši, vālodzes. Augusta otrajā pusē arī stārķi, čakstītes, mušķērāji, čurkstītes un dabā jau nepārprotami iezogas rudens. Tautas gudrība saka, ja augusta beigās bērzs birdina lapas, būs mitrs rudens. Ja ieva – rudens sauss.
***Sēņu mēneša pēdējā dienā, 2023. gada 31. augustā