***Jaunajos stārķos pārdomu laiks...
Vilis Bukšs
***Dabas un laika vērotājam
Sākas “mazo nomiršanu” laiks…
Laiks ap Jēkabiem (25. jūlijs) un Annām (26. jūlijs) ir „mazo nomiršanu” laika sākums. Tas ir laiks, kad Jēkabs, sviežot pirmo aukstuma akmeni upēs un ezeros, saviļņo putnu sirdis un prātus. Tas ir laiks, kad stārķi iet rituāldejā, bezdelīgas vijas virtenēs un svīres savās rotaļās ir tik trakulīgas, ka ap Labrenci (10. augusts) tiek ierautas vasaras nozieda dzirnās un kā pieneņu pūkas aiznestas dienvidu vējā.
Šajā laikā kaut kāds dīvains satraukums iemājo ne tikai putnos, bet visā dzīvajā radībā un tostarp cilvēkā. Lai arī vasara vēl turpinās un saulainajās dienās jūlija saule dzen patverties ēnā, manī iezogas skumjas par to, ka drīz tas viss beigsies. Ar katru nākamo dienu laiks, kas atvēlēts vasarai, saruks. Tāpat kā vasaras ziedi savilksies čokurā un paslēpsies sevī. Melanholisks es stāvu pļavā, kas Ziedu laikā vīteroja un vēroju svīres, kuras pazudīs un līdz ar tām arī vasara rudens miglās aiz apvāršņa…
„Mazo nomiršanu” laiks ik gadu atkārtojas. Šīs „nomiršanas” dzīves laikā virknējas un veido lielo ciklu. Aizejošās vasaras pārdzīvojums tiek piedzīvots arī Dzīves Lielās spirāles kārtējā vijuma noslēgumā, kad gaisma mazinās un šķiet, ka tūlīt tā aprausies... Tā tikai šķiet, jo gada tumšākajā punktā piedzimst jaunas Vasaras brīnums un Ceļš turpinās...
„Mazās nomiršanas” nebūtu „nomiršanas” ja viss mats matā atkārtotos. Dzirnās, kuras katru gadu samaļ kārtējo vasaru, mēs visi zaudējam kādu asaru, jo nav guvuma bez zuduma un otrādi. Pabeidzot malt, dzirnu akmeņu dziļajās acīs gan jāieber kāds patīkams mirklis no aizejošās vasaras, jo tad arī gada tumšākajā laikā skumjas aizdzīs patiess prieks un ticība mūžīgajai Vasarai...
P.S. Austrumu pierobežā (Vecumu pagasts) pirms 50 gadiem (1974) Mūžībā aizgāja Jēkabs Kauss (manas sievas vectēvs). Jēkabs Kauss bija malēnietis, dzimis Alūksnes pusē un nodzīvoja krietnu mūžu – 110 gadus. Viņa dzīves atziņa: “Ik puķītei zieda galiņā dimanta asara, kā balva, ka citugad būs vēl jaukāka vasara…”
Ticējumi.
-
Jēkaba dienā (25. jūlijs) pats Jēkabs sviež pirmo aukstuma akmeni un atdzesē ūdeņus. Otru akmeni sviež Labrencis (10. augustā), bet trešo – Miķelis (29. septembris).
-
Ja silta un gaiša Jēkaba diena, tad būs auksti Ziemassvētki.
-
Ja Jēkaba dienā pie debesīm baltas mākoņu aitiņas, tad būs sniegaina ziema.
-
Ja Jēkabs (25. jūlijs) iekrīt jaunā mēnesī, rudzi jāsēj ar jauno sēklu, bet ja pilnā vai vecā mēnesī, tad jāsēj ar veco sēklu. Šogad Jēkabos pilnmēness un līdz ar to sējai labāka būs vecā sēkla.
***Lietus un saule laikā ap Jēkabiem