***Netīrās veļas mazgājamā diena...
Vilis Bukšs
***Sanitai Karavoičikai, laikraksts "Vaduguns"
Ko sagaidīt no vēlēšanām?
(Viedoklis)
Globālo notikumu straujajā virpulī nemanot aizskrējuši četri gadi un atkal kārtējais Saeimas vēlēšanu šovs. Vieni sola, citi šķendējas. Vieni tic, ka dzīve viņam un līdzcilvēkiem kļūs labāka, valsts bagātāka un nākotne drošāka. Kāds pats gribētu valsts mašīnas stūri ņemt savās rokās un stūrēt uz labākiem medību laukiem. Citi vai nu netic Latvija politiķiem vai nu vispār netic nekam. Un tam ir pamats, jo cilvēki noguruši no meliem, nekaunības, krīzēm un rūpēm par rītdienu.
Politiskās partijas un deputātu kandidāti zvēr, ja ievēlēsiet viņus, tad dzīvosim ne sliktāk kā Šveicē vai Norvēģijā. Solījumi birst kā no pārpilnības raga, bet vai var ticēt, ka strādājošiem darba alga un senioriem pensijas būs lielākas nekā Lietuvā un Igaunijā? Vai var ticēt partiju programmām, kuras garlaikojoties var lasīt tikai sēžot tualetē uz poda. Nu būsim godīgi un liekot roku uz sirds, atbildēsim, vai Latgales un pierobežas novadu attīstības programmas darbojas? Manuprāt, tā ir tikai fikcija. Ja nē, tad kāpēc to savā ikdienā neredz un neizjūt vienkāršais austrumu pierobežā dzīvojošais Latvijas pilsonis? Vai vainīga Saeima? Bet vai nav tā, ka mēs paši, tagad 14. Saeimas vēlētāji, esam līdzvainīgi savu „tautas kalpu” izvēlē un pēc vēlēšanām gaužamies, ka gribējām kā labāk, bet iznākumā kā vienmēr... Vai nav pienācis laiks pārcirst šo apburto mūsu pašu neziņas, nevarības un bezatbildības loku? Jo tikai mūsu, vienkāršu Latvijas cilvēku sirdīs un rokās ir „būt vai nebūt” labākai Latvijai!
Galvenais, nebūt vienaldzīgiem, lētticīgiem un politiski akliem. Visos laikos ir manipulēts tieši ar šo grupu vēlētājiem un rezultātā vēlētājus sagaida vilšanās, bet politikas virtuves taisītājus – trekns kumoss uz vairākiem gadiem. To mēs pēdējos gados esam piedzīvojuši gan ar covid afēru, gan ar teritoriāli administratīvo reformu, gan ar citām acīmredzamām nejēdzībām. Latvijas gadījumā vienam otram tas kumoss tiek uz visu mūžu un kumosa griezēja bērnu bērniem būs, ar ko lepoties, jo tieši viņu vectētiņš bija tas, kas vientiešus muļķodams, Latviju savā kabatā iegrūda...
Savas pierakstu burtnīcas pāršķirstot, pieķēru sevi pie atziņas, ka patiesībā nekas nav mainījies, jo līdzīgi domāju un rakstīju gan pirms 13., 10. un 8. Saeimas vēlēšanām. Arī Saeimas nama 100 krēsli nepaliek tukši un viena otra deputāta seja ar tiem saaugusi kā ikona ar rāmi. Nav mainījusies nākamo un esošo politiķu daiļrunība, kur ir tikai vārdi bez dziļāka seguma. Nav mainījušies arī deputātu kandidātu dāsnie solījumi, smaidiņi reklāmas lapelēs un televizoru ekrānos. Nav mainījies arī Saeimas vēlētājs, jo tāds, kāds bija pirms gadiem desmit, divdesmit, tāds arī tagad. Ļaujas būt apmuļķots un morāli apsmiets. Tātad nekas nemainīsies un sagaidīt to, ka šeit būs Skandināvijas valstu dzīves kvalitāte ir vairāk nekā naivi...
Ko darīt?! Vai 1. oktobrī iet un vienaldzīgi nobalsot par tiem, kas maina partijas, bet tikumu nē! Par tiem, kam cukurs uz mēles, bet prātā sālīts bankas konts ārzemēs! Vai nospļauties un nedomāt!? Varbūt tomēr aiziet, it kā piesedzoties ar godīga un atbildīga pilsoņa vīģes lapu un nobalsot tikai tāpēc, ka Latvija uz kara Ukrainā fona ir kā miera osta un enerģētikas krīzes laikā valdība cenšas palīdzēt, lai nenosaltu un nenomirtu badā? Es kā seniors varbūt arī aiziešu, bet ja godīgi, tad nezinu. Nav pārliecības, ka jaunievēlētā Saeima mūs ievedīs saulītē. Tā nav pesimistiska nots, bet gan reāls skatījums uz notikumiem Latvijā un pasaulē. Tomēr neraugoties uz drūmām krāsām ticu, ticu, ka LABAIS uzvarēs! Dabā un arī cilvēkā Labais vienmēr uzvar ļauno.
***Noķerts...