Mans Laiks

Atgādinājums: Jūsu vakcīna pret Covid-19 joprojām Jūs gaida!

 

Vilis Bukšs

***norāde uz vēstuli

 

Atgādinājums: Jūsu vakcīna pret Covid-19 joprojām Jūs gaida!

Pirms dažām dienām saņēmu vēstuli, kur Nacionālā Veselības dienesta direktors Āris Kasparāns laipni atgādina, ka es vēl neesmu saņēmis savu vakcīnu pret Covid-19. Ar interesi atvēru aploksni. Izņēmu vēstuli un izlasīju. Pasmaidīju, pirkstos pagrozīju un atklāju, ka lapai otrā pusē trekniem burtiem drukāta informācija. Jau paraugoties vien redzu, ka likt šausmināties ir šīs vēstules mērķis...

Protams, es izlasīju. Virsrakstu un pirmo rindkopu. Atmiņā palika ne jau bezmaksas telefona numurs, bet gan tas, ka par vakcīnu Jums nav jāmaksā... Kā tā, iepletu acis! Bet kāds taču par to maksā? Nu ja! Valsts. Laba valsts, neviens nav aizmirsts...

Lasu tālāk. Nu tad tik sākas! Nevakcinētie cilvēki nav pasargāti no inficēšanās ar Covid-19... Visbiežāk slimnīcā nonāk nevakcinēti seniori... Deviņi no desmit mirušajiem ir vecumā virs sešdesmit gadiem... Ja nevakcinēsieties pret Covid-19, būs grūti izvairīties no inficēšanās, smagas saslimšanas un nevarēsiet satikties ar tuviniekiem bez bažām... Hm, padomāju, bet es taču neesmu inficējies, tātad var arī pasargāties! Manuprāt, senioram vēl vienkāršāk izvairīties no saslimšanas, nekā tam, kurš ikdienā strādā. Ja tikai dzīves gaitā seniors nav sabendējis savu veselību, tad laiks vecumā virs sešdesmit gadiem ja ne zelta laiks, tad dimanta gan...

Aploksni ar vēstuli noliekot atvilktnē skumji pasmaidīju par pēdējo teikumu vēstulē ar atgādinājumu, ka ikviens seniors pēc vakcinēšanās saņem pabalstu 20 eiro mēnesī līdz nākamā gada martam. Iespējams, ka kāds ar šiem 100 eiro samaksās par patērētās elektroenerģijas pieaugumu. Kāds ar šiem 100 eiro samaksās par 20 litriem šmakovkas vai par 50 paciņām kontrabandas cigarešu. Kāds par šiem 100 eiro aptiekā pirks zāles pret vakcīnu radītām blaknēm un tā kāds vēl un vēl...

Tomēr es nevakcinēšos. Ja godīgi, nejūtu vajadzību. Aizejot pensijā publisku vietu un pasākumu, apmeklēšana man vairs nav nozīmīga. Austrumu pierobežas gaiss un daba ir mana vakcīna, kas mani, joprojām gaida un ar kuru vakcinējoties es saņemu balvu ne jau eiro un dolāros, bet cietajā valūtā, ko sauc par DZĪVI!

 

 

Jevgenijs Suhovercevs. No cikla „Marienhauzenas dziesmas”

***Jevgenijs Suhovercevs. Ar sirdi un dvēseli Dabas draugs, vēsturnieks, dzejnieks 

 

Jevgenijs Suhovercevs

 

No cikla „Marienhauzenas dziesmas”

 

Dīvains klusums manās mājās – Viļaka.

Krāsns atdzisusi, logā grabinās vējš

un man ir auksti...

Ne par to ir runa.

Es nevienu negaidu...

Ar dzeju krāsni iekuršu

rudens vēja dziesmās sildīšos

vientulībā veldzēšos.

 

Uz galda vīns.

Trīs lapas,

švīku švīkām sašvīkātas

vienu vārdu meklējot,

lai Tev pateiktu

Paldies!

 

Es nevienu negaidu...

Manās mājās nakts

un vīna glāzē naktstauriņš...

Tā tam vajag būt

kad ar dzeju krāsni kurina,

kad ar vēju tubrālības dzer.

 

Tu padomā,

varbūt šonakt

vari atnākt,

pa Piena Ceļu,

lai no tukšas vīna glāzes

izzvejotu naktstauriņu...

 

***

 

Mazo nomiršanu laikā…

*** jaunie stārķi ar gājputnu gurdumu...

 

Vilis Bukšs

*** vasarai...

 

Mazo nomiršanu laikā…

Jūlija nogale ir „mazo nomiršanu” laika sākums. Tas ir laiks, kad Jēkabs, sviežot pirmo aukstuma akmeni upēs un ezeros, saviļņo putnu sirdis un prātus. Tas ir laiks, kad stārķi iet rituāldejā, bezdelīgas vijas virtenēs un svīres savās rotaļās ir tik trakulīgas, ka ap Labrenci (10. augusts) tiek ierautas vasaras nozieda dzirnās un kā pieneņu pūkas aiznestas dienvidu vējā.

Liepu mēneša noziedā kaut kāds dīvains satraukums iemājo ne tikai putnos, bet visā dzīvajā radībā un tostarp cilvēkā. Lai arī vasara vēl turpinās un saulainajās dienās jūlija beigu saule dzen patvērumu meklēt ēnā, manī iezogas skumjas par to, ka drīz tas viss beigsies. Ar katru nākamo dienu laiks, kas atvēlēts vasarai, saruks. Kā vasaras ziedi savilksies čokurā un ierausies sevī. Melanholisks es stāvu tikko novāktas labības laukā un vēroju jaunos stārķus, kuri pazudīs un līdz ar tiem arī vasara rudens miglās aiz apvāršņa…

„Mazo nomiršanu” laiks ik gadu atkārtojas. Šīs „nomiršanas” dzīves laikā virknējas un veido lielo ciklu. Aizejošās vasaras pārdzīvojums tiek piedzīvots arī Dzīves Lielā apļa noslēgumā, kad gaisma mazinās un šķiet, ka tūlīt tā aprausies... Tā tikai šķiet, jo gada tumšākajā punktā piedzimst jaunas Vasaras brīnums un Ceļš turpinās...

„Mazās nomiršanas” nebūtu „nomiršanas” ja viss mats matā atkārtotos. Dzirnās, kuras katru gadu samaļ kārtējo vasaru, katrs zaudē kādu asaru, jo nav guvuma bez zuduma un otrādi. Beidzot malt, dzirnu akmeņu acīs jāieber kāds patīkams mirklis no aizejošās vasaras, jo tad arī gada tumšākajā laikā skumjas aizdzīs patiess prieks un ticība mūžīgajai Vasarai...

 P.S. Austrumu pierobežā (Vecumu pagasts) pirms 47 gadiem (1974) Mūžībā aizgāja Jēkabs Kauss (manas sievas vectēvs). Jēkabs Kauss bija malēnietis, dzimis Alūksnes pusē un nodzīvoja krietnu mūžu – 110 gadus. Viņa dzīves atziņa: “Ik puķītei zieda galiņā dimanta asara, kā balva, ka citugad  būs vēl jaukāka vasara…”

 

*** ik puķītei dimanta asara...

 

Es ietu vakcinēties, ja...

***Tautas veselības simbols.

 

Vilis Bukšs

***ģimenes ārstam

 

Es ietu vakcinēties, ja...

Atbilde ģimenes ārstam

 

Es ietu vakcinēties, ja...

Ja saskatītu reālus draudus savai un līdzcilvēku veselībai.

Ja covid19 nebūtu biznesa projekts, bet slimība, kurai tiek meklēti cēloņi un cēloņsakarības.

Ja vakcinācijas process nebūtu mākslīgi radīta kampaņa ar mērķi atmazgāt finansiālus līdzekļus nezināmas izcelsmes vakcīnu iegūšanai.

Ja vakcinācija nebūtu ēnu teātris uz plašsaziņas līdzekļu izgaismota ekrāna.

Ja vakcinācijas procesa organizatori ar varu neuzspiestu savu viedokli citādi domājošiem.

Ja zāļu aģentūras patiešām veicinātu un aizsargātu cilvēku veselību, nevis kalpotu pagaidu situācijām, kur veikli var izmantot savu stāvokli lielas naudas pelnīšanai.

Ja veselīga dzīvesveida popularizēšana būtu prioritāte valsts, valdības un sabiedrisko mediju ikdienas darbā.

Ja vakcinācija nešķeltu sabiedrību, valstis un tautas.

Ja šī mākslīgi radīta pandēmija neizgaismotu globālas skatuves portāla arkas drānu krokās paslēpušos Arlekīnu, kuram pseidonīms Covid19.

Es ietu, ja Sirds un Veselais Saprāts man to pavēlētu!

 

***Senču ozols - veselīga dzīvesveida simbols.

 

Kas notiek?

***Maskots...

 

Vilis Bukšs

***Sanitai, laikraksts "Vaduguns"

 

Kas notiek?

Šeit izteikts vienkārša cilvēka viedoklis. Cilvēka, kurš šobrīd ir pensionārs, sejas masku nenēsā un kuram neskaidras cilmes preparāts, ko sauc par vakcīnu, nav pieņemams. Protams, daudziem ir cits viedoklis un ceru, ka tam ir loģisks pamatojums.

Pirms vairāk kā 10 gadiem žurnālistam Jānim Domburam bija publisko debašu raidījums „Kas notiek Latvijā?” Pēdējā nu jau pusotra gada laikā aktuāls ir jautājums „Kas notiek pasaulē? Vai covid19 pandēmija ir slimība, vai pasaules pārdalīšana un sadalīšana atbilstoši noslēgtu sabiedrības grupu jeb kastu likumiem? Daudzu valstu izlūkdienesti cenšas noskaidrot covid19 izcelsmi un pagaidām bez rezultātiem. Ja kādai parādībai nezinām izcelsmi, tad nevaram arī zināt kad un ar ko tā beigsies. Izeja no labirinta, kurā mēs ierauti, ir tur, kur ieeja. Bet ieeju mēs nezinām un spekulācijas par to, ka šīs slimības izcelsme ir Uhaņas dzīvnieku tirgus, ir neloģisks un patoloģisks.

Pats ar šo sērgu neesmu saskāries un tikai no dažiem man pazīstamiem cilvēkiem, kuri sirguši vai arī kuriem pamanīta šī kaite, esmu dzirdējis galīgi pretējus vērtējumus. Vieni saka, ka tā ir sabiedrības zombēšana. Savukārt citi, ka tā ir briesmīga slimība. Ir arī tādi, kas kaut ko līdzīgu jau pārslimojuši pirms par covid19 sākuši runāt. Lai nu kā, bet viens ir skaidrs, ka viss, kas ap to norisinās, ir mīklains un maldinošs. Atliek tikai noprast, ka šis „saduļķotais dīķis” daudziem ir izdevīgs, lai pelnītu lielu naudu. Covid 19 bizness zeļ un plaukst. Miljardiem sejas aizsegu, miljardiem vakcīnu un miljardi banku kontos. Nu ko lai saka, kur aitas, tur cirpēji. Gadu tūkstošu gaitā nekas nav mainījies. Visam tam mūsdienās klāt nāk informācijas tehnoloģijas un plašsaziņas līdzekļi, ar kuru palīdzību daudz vienkāršāk var saturēt un vadīt patērētāju sabiedrību. Šādos apstākļos radīt covid19 un palaist globālajā pasaulē, nav nekāds brīnums. Sarīdīt vienu pret otru, sanaidot un pakļaut. Ja iesētas bailes, tad ar apjukušajiem visos laikos ir viegli manipulēt.

No malas raugoties, visaptveroša sabiedrības vakcinācija ir kā militāra operācija ar stratēģisku mērķi noteiktā laikposmā paveikt iecerēto. Bet kas slēpjas aiz šī plāna? Ja šī pandēmija ir totālais karš, tad loģiski, ka tas ir ar mērķi, lai iznīcinātu iedzīvotājus un pastāvošo lietu kārtību. Latvijas gadījumā tas sagrautu mūsu tradicionālo dzīvesveidu. Jāņi vairs nebūtu tautas svētki, bet gan noslēgtu sabiedrības grupu kopošanās. Tā saucamie „vakcinētie” būtu privileģēta neaizskaramo grupa. Šīs grupas pārstāvjiem savas grupas ietvaros būtu atļauts noslēgt laulības, apmeklēt kultūras pasākumus, ceļot un nodarboties ar izredzētiem paredzētām nodarbēm. Pārējām grupām būtu jāgaida uz šo izredzēto labvēlību. Cilvēktiesības šajā gadījumā paliek tikai uz papīra, un atgādināt par tām būtu vienkārši muļķīgi.

Šobrīd pasaulē tūkstoši un miljoni viens uz otru rāda ar pirkstu un vaino savās problēmās. Miljoni meklē risinājumus skaitļojot un kalkulējot. Miljoni lūdz Dievu un gaida glābēju. Miljoni asina nažus un gatavojas karam. Miljoniem ir tādu, kas ieraujas sevī un iekonservējas. Un tikai retais no šiem miljoniem uzdod jautājumu, - Vai Zemē ietriecies asteroīds... Vai citplanētieši mums atsūtījuši šo tā saucamo covid19?

Ko darīt? Šajā saistībā atceros stāstu par sirmu vecīti ar garu bārdu, kurš dzīvoja meža vidū un vadījās pēc Saules likumiem. Rītos sauli sagaidīja un vakaros pavadīja. Kādu dienu, kad vecītis ar lāpstu rušināja zemi, viņu apciemoja kaimiņš no viņpus meža. -Klau! Ja būs pasaules gals, ko Tu darīsi? Vecītis sāka smieties... Ak, kaimiņ, kaimiņ! RAKŠU!

Līdzīgi domājot es arī aicinātu atbrīvoties no bailēm, nomest liekulības masku un būt brīviem no covid19 un citiem zombētāju izgudrojumiem... Patiesību mēs nezinām un neuzzināsim. Kad Jēzus teica, ka viņš nāk no patiesības, tad Pilāts viņam pajautāja: Kas ir patiesība? Bet par vīrusu, kurš šobrīd valda pār pasauli, man azotē kāds pantiņš:

Vīruss nāk...

kā komētai

tam aste gara,

Vai no velna paša,

vai no Svētā Gara???

 

***Patiesības serums

 

Māllēpes un Aprīlis

***Māllēpēm salst...

 

Vilis Bukšs

***Dabas un laika vērotājam

 

Māllēpes un Aprīlis

Pa palūdeņu pļavām iet Viņš, Sulu mēnesis Aprīlis. Ar noliektu galvu sev zem kājām skatīdamies. Iet it kā gribētu sameklēt pirms gada pazudušo. Tuvojoties māla kalniņam Aprīļa skats nejauši paliek pie Viņām, mālainajā paugurā kautrīgi ziedošajām Viņām, saulainajām Māllēpēm...

Aprīlis apjūk no saulstarota skaistuma un, sava gājiena mērķi pazaudējis, kļūst nevarīgs kā mazs bērns. Viņš pieglaužas zeltaino ziediņu galviņām un ļaujas to siltajiem glāstiem. Sulu mēnesis aizsapņojas un, augstu gaisā dzidru cīruļa dziesmu ieaijāts, aizmieg Pavasara atmodas reibinošā miegā...

Otrā rītā Aprīlis pamostas no klusas čukstēšanas ausī... Kāds saka: „Draugs! Naktī atgriezās Ziema un saulaino Brīnumu iekala ledū...” Balss vārgās skaņas Aprīlī pamodināja cīnītāja garu, un ar Saules zobenu pamājis, tas ķērās pie darba... Tad, kad Saule uzkāpa dienas augstākajā kalnā, arī māla kalniņš jau bija atdzīvojies, un dižvīru Aprīli sveica tūkstoš saulainu daiļavu smaids...

Ticējums. 10., 11. un 12. aprīlis ir Māllēpes dienas. Ja šajās dienās Māllēpe čukst, trīs nākamās dienas būs aukstas... Ja Māllēpe smaida, sagaidāms silts laiks!

 

***Māllēpes smaida...

 

P.S. Pirms 35 gadiem (1986.g.) Černobiļas AES katastrofas laikā aprīlī prātojot par Cilvēka attieksmi pret Dabu uzgleznoju glezniņu ar jautājumu nosaukumā: „Nebalta ceļa sākums. Iet vai neiet???”. Galvenā varone – Māllēpe. Cilvēks skrien. Saulainais ziediņš neies, jo viņš vienkārši nevar paiet...

„Nebalta ceļa sākums. Iet vai neiet???”

 

Saruna ar dravnieku par ziemu un dzīvi

***Jaungada dienas vakarā

 

Vilis Bukšs

***Dabas un laika vērotājam 2021. gada trešajā dienā

 

Saruna ar dravnieku par ziemu un dzīvi

3. janvāra rītā satikos ar bitenieku, kuram nu jau matos dzīves sarmas ziedi. Sasveicinādamies apmainījāmies ar Jaunā gada labiem vēlējumiem un, protams, kā vienmēr, runājām par turpmāko ziemu.

Sirmais dravnieks pārliecināts, ka šī būs ar sniegu bagāta ziema!... Jā, tā varētu būt! – šoreiz es nebiju pārsteigts, jo tautas gudrība saka, ja jaunā gada pirmajā dienā snieg, tad visu ziemu būs liels sniegs... Austrumu pierobežā 1. janvārī sniga. Sirmais vīrs piekrītoši pamāja ar galvu un piebilda,- un būs laba jauna bišu raža... Turpinot sarunu par dabu, laika apstākļiem un dzīvi, vecais biškopis teica: Mūspusē līdz Svecainei (2. februāris) daudz snigs, bet pēc tam salinās. Arī martā būs līdzīgi, tikai saules būs vairāk, - liepziedu tēju ar medu dzerot, nosmej sirmais dravnieks. Šoreiz man nebija ko piebilst, vien tas, ka līdz Lieldienām (4. aprīlis) siltu un jauku pavasari nav ko gaidīt. Atkušņi, kas mīsies ar neliela sala periodiem, ūdeņus vairākkārt pārsegs ar ledu un sniegam strauji kūstot sagaidāmi pavasara pali.

Tā sarunājoties vecais vīrs nevarēja klusēt par visapkārt sabiedrībā notiekošo. Viņš piekrīt viedoklim, ka Dabas likumi ir Dieva likumi un cilvēkam jādzīvo saskaņā ar tiem. “Daba ir tas pats Cilvēks, tikai tam krūtīs pukst miljardiem sirdspukstu, tas izdara miljardiem ieelpu un izelpu, un tas ir miljardiem reižu gudrāks par mums katru atsevišķi. Ja es, kā indivīds, pret to neizturos ar bijību, tad tā ir nelaime gan man kā mazajam cilvēkam, gan Dabai kā lielajam Cilvēkam”. Sarunas gaitā bitenieka paļāvīgais smaids un siltums viņa dziļajās acīs, lika atcerēties manas vecmāmuļas teikto tālajā bērnībā: Bērniņ, slimība ir tikai brīdinājums, ka Tu esi krustcelēs. Tikai Tev pašam, liekot rociņu uz mazās sirds, jāizvēlas, pa kuru celiņu iet. Ja iesi pa Sirds Aicinājuma Ceļu, tad Tavs pavadonis būs Balts eņģelis un Tavs ceļš būs drošs.

Atvadoties sirmais bitenieks uzaicināja noklausīties kā dzied bites bišu stropos. Ja skaņa kā liepzieda sanoņa, gads būs salds. Ja dūkšana kā meža pļava jūlijā, gads būs rūgteni salds. Ja san kā virši augustā, tad gads būs rūgtens, bet stiprs. Protams, es pieņēmu uzaicinājumu un jau pirmajā bišu mājiņā saklausīju veselu Dabas skaņkārtu. Tur bija gan rūgtensaldais, gan saldais, gan rūgtais, bet kopumā Stiprais!

 Rūgtu, saldu, rūgtensaldu...

Bagātu un Stipru 2021. gadu!

 

1. janvārī