Mans Laiks

Laiks septembrī. 2024. gads

***Mārtiņrozes (krizantēmas) 2023. gada 1. septembrī

 

Vilis Bukšs

***Tev

 

Laika zīmes. Septembris (Silu un Miķeļu mēnesis)

Septembris ir kalendārā rudens pirmais mēnesis. Tas ir laiks, kad kokiem dzeltē lapas, lido gājputni un čūskas lien zemē. Silu mēnesis ir viršu, brūkleņu, dzērveņu un pīlādžu laiks. No 21. septembra līdz Miķeļiem (29. septembris) svin Rudenājus.

1. septembrī ir Egidijs. Diena, kad sakņu dārzā sāk novākt ražu, bet dienvidvējš 1. septembrī paredz labu auzu ražu.

Ticējumi. Kāds 1. septembris, tāds rudens, bet jo īpaši rudens pirmais mēnesis. Ja 1. septembris iesākas ar sliktu dienu, tad viss rudens būs slikts. Ja iesākas ar labu, tad būs labs. Ja Egidija diena sausa un saulaina - arī marts būs sauss un silts.

Nozīmīga diena laika vērojumos ir 3. septembris. Ja diena skaidra, saulaina, arī turpmākās četras nedēļas lielākoties būs jaukas un saulainas.

5. septembris – Brūkleņu diena un sākas rudens sēņu laiks. Ja brūklenes gatavas, tad arī auzas nogatavojušās.

Ticējumi. Ja dzērves lido zemu - būs silta ziema. Ja augstu - auksta.

Mazā Māra ir 8. septembrī. Tā ir viena no rudens Mārām. Aitu cērpamā diena. Līdz Mazajai Mārai centās no mārkiem izņemt un uz lauka izklāt linus. Arī viena no pirmajām rudens vēju dienām. Šajā dienā čūskas lien zemē un izlīdīs 7. aprīlī – Vecajā Pavasara Mārā.

Ticējumi. Lietaina Mazā Māra sola lietainu rudeni. Saulains 8. septembris paredz garu un sausu rudeni. Ja vasaras beigās daudz čūsku – būs garš rudens.

14. septembrī sākas vidējā jeb īstā atvasara un turpinās līdz Miķeļiem (29. septembris). Jaunākajai no atvasarām atvēlēts laiks no 28. augusta līdz 14. septembrim. Vecākā sākas 29. septembrī un ilgst līdz vecajam Miķelim (12. oktobris).

Ticējumi. Ja atvasaras pirmā diena lietaina un apmākusies – rudens būs garš. Ja atvasara sausa – būs slapjš rudens. Ja atvasara lietaina – rudens būs sauss. Ja lido zosis – būs agra ziema.

17. septembris. Rudens Vēju diena. Tā ir viena no Vēja Mātes dienām. Jāvēro no kuras debess puses iepūš vējš, jo tas pārsvarā būs noteicošais rudens vējš. Šajā dienā aizlido pēdējās bezdelīgas.

Ticējumi. Ja vējš pūš no dienvidiem, būs silts un garš rudens. Ja no ziemeļiem vai austrumiem, tad rudens būs nemīlīgs, bet ja no rietumiem - rudens būs slapjš.

22. septembrī sākās un līdz Miķeļiem – 29. septembrim, turpinās Dzelzu nedēļa. Tā bija sējas aizlieguma nedēļa. Rudens sējai līdz Dzelzu nedēļai vajadzēja būt pabeigtai. Dzelzu nedēļā jaunā mēnesī sākas Veļu laiks. Šoruden Veļu laiks sākas 3. oktobrī.

Ticējumi. Ja Dzelzu nedēļā vējš pūš no dienvidiem – būs silta un sekla ziema; ja no vakariem vai rītiem – būs mērena ziema. Ja Dzelzs nedēļā vāc kāpostus – tie ir sūri un cieti. Arī rudzi nav jāsēj, tad lāgā neaugs.

Miķeļi ir 29. septembrī. Ziemas laika sākums. Tās ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību. Miķeļus svin lepni. Senči kāva aunu vai cūku, skābēja kāpostus, cepa plāceņus, brūvēja alu, bet pirmos kumosus un pirmo alus krūzi ziedoja Mājas kungam.

Ticējumi. Ja ap Miķeļiem līst – būs mīksta, silta ziema. Ja Miķeļu rītā vējš pūš no ziemeļiem – būs auksta un dziļa ziema. Ja Miķeļos ir saule – būs sātīga lopbarība. Ja Miķeļa diena un nakts ir miglaina – būs laba nākamā vasara. Ja Miķeļos lido zosis, tad Mārtiņos (10. novembris) būs sniegs.

Kāds laiks varētu būt septembrī?

Ticējums par septembra pirmajām dienām saka, ja jauks Silu mēneša sākums, būs jauks rudens. Ja septembris silts, tad ziema vēla un ziemā maz sniega. Ja bērzi septembrī sāk dzeltēt no galotnes, būs agra ziema, no pazarēm – ziema nesteigsies. Ja Miķeļu mēnesis miglains, marts būs sniegains. Savukārt pērkons septembrī paredz siltu rudeni.

Šogad pīlādžiem ogu ražā kā kurā vietā, tāpat arī lazdām rieksti. Ozoliem, tajās vietās kur pavasarī bija kodīgas salnas, zīļu maz vai tikpat kā nemaz. Ticējums par meža pīlādžiem saka, ja sērmūkslim daudz ogu, būs garš un lietains rudens. Tāpat, ja daudz riekstu, tad slapjš rudens. Savukārt par ozoliem ir ticējums, ja daudz zīļu, tad rudenī bagāta raža un dziļa ziema. Šīs, tāpat kā skudru savilktie nelieli pūļi un agra jauno stārķu izlidošana norāda, ka rudens kopumā būs silts, garš un vairāk sauss, nekā slapjš.

Nozīmīgās dienas pagājušajā janvārī, martā un maijā liecina, ka septembris būs siltāks kā parasti, ar nelieliem nokrišņiem, kas kopumā būs mazāk par vidējo.

Septembra pirmajā pusē lielākoties mēreni, reizēm pat vasarīgi silts. Temperatūra robežās no plus 18 līdz plus 24. Dažās saulainās dienās, iegriežoties dienvidaustrumu vējiem, temperatūra var paaugstināties līdz plus 25, plus 27 grādiem. Naktis pārsvarā siltas, ar temperatūru robežās no plus 10 līdz plus 15 grādiem. Nokrišņi šajā laikā nelieli, īslaicīgi. Dažviet iespējama arī pērkona ducināšana.

Mēneša vidū, laikā ap 14., 17. septembri, palielināsies īslaicīgu nokrišņu iespējamība un temperatūra dienā šajā laikā no plus 17 līdz plus 22 grādiem. Septembra otrajā pusē, it īpaši ap Rudenājiem (21. septembris), laikapstākļos iezīmēsies rudens vaibsti. Būs vairāk dienu ar īslaicīgiem nokrišņiem un vēsāku laiku. Temperatūra no plus 13 līdz plus 18 grādiem. Šajā laikā dažās pilnmēness naktīs termometra stabiņš var pietuvoties nulles grādu atzīmei. Vēlāk, laikā pirms Miķeļiem (29. septembris), vairāk dienu ar mākoņiem, nereti īslaicīgs lietus un temperatūra plus 15, plus 20 grādi. Septembra izskaņā varētu kļūt vēsāks, kad temperatūra dienas laikā nepaaugstinātos virs plus 15, plus 18 grādiem. Dažviet iespējamas nakts salnas un nelieli nokrišņi. Līdzīgi laikapstākļi turpināsies arī vēlāk, oktobra pirmajā pusē, laikā līdz Vecajam Miķelim (12. oktobris). Tālāk, oktobra otrajā pusē, sagaidīsim arī pirmos sniega graudus un sniegpārslas...

 

***Miķelīši Miķeļdienā (29. septembrī). 2023. gads

 

Laiks augustā. 2024. gads

***Irbeņogas 2023. gada 2. augustā

 

Vilis Bukšs

***Tev

 

Laikazīmes. Augusts (Viršu, Rudzu, Sēņu mēnesis)

Augusts ir kalendārās vasaras pēdējais mēnesis. Viršu un riekstu, labības, sīpolu, ķiploku vākšanas un ziemāju sējas laiks. Laiks, kad nogatavojas āboli, kazenes, meža rieksti. Meža staipekņiem veidojas sporas, kartupeļiem vīst laksti un zalkšu mātīte dēj olas. Rudzu mēnesī zemniekam prātā trīs darbi: pļaut, art un sēt. Ticējums saka: augusta saulīte sildot, ūdeni dzisina. Viršu mēnesī smaržo pēc āboliem, sēnēm un viršu medus. Ja virši zied vairāk no galotnes – rudenī sals nāks lēnāk, bet būs stiprāks. Ja meža lazdām daudz riekstu – ziemas sākumā būs daudz sniega.

1. augusts. Jāvēro laiks, jo pirmais augusts paredz rudeni. Ja šajā dienā sauss, tad turpmākās sešas nedēļas pārsvarā sausas. Slapjš – sešas nedēļas ar lietiem. Sauss un saulains 1. augusts – būs sauss rudens. Lietains – slapjš.

2. augusts ir jaunās maizes diena jeb Elijāss. Siena laika beigas un labības pļaujas laika sākums. Šogad labības pļauja daudzviet sākās pirms Jēkabiem (25. jūlijs). Par šo dienu ticējums saka: līdz pusdienai vasara, vēlāk - rudens. No šīs dienas rīti ar aukstu rasu, dunduri pazūd un odu dzēliens vairs nav tik sāpīgs.

Ticējumi. Ja lietus līst, būs slapjš rudens. Ja saulains – rudens sauss.

7. augusts jeb Annas pēc vecā stila, nozīmīga diena laika vērojumos. Auksts rīts ar rasu, paredz aukstu ziemu. Lietaina diena – ziemā daudz sniega. Kāds laiks līdz pusdienām, tāds līdz Ziemassvētkiem. Kāds pēc pusdienām – tāds pēc Ziemassvētkiem. Sāk ievākt ievu ogas.

Labrencis jeb Uguns diena ir 10. augustā. Senči šajā dienā atpūtināja Uguns māti un uguni nekūra. Cūkas šajā dienā vairs nedzina ganos, bet lika aizgaldā. Labrencis bija arī kazu kaujamā diena. Labrencī sākas rudzu sēja, pēc Labrenča visas labības kulšanas laiks. Tāpat linu plūkšana un kartupeļu norakšana.

Ticējumi. Ja lauku apar Labrenča dienā – tur zāle neaug. Ja nedēļu pirms un pēc Labrenča nav salnu – būs vēls un silts rudens. Skaista Labrenča diena sola skaistu rudeni. Smidzinošs lietus un vējš Labrencī - nejauks rudens.

11. augustā irbenājs jeb Irbenes diena. Irbenājā sākas rudens miglu laiks. Ja 11. augustā migla, tad pēc divām nedēļām naktssalna.

15. augusts - Lielā Māra jeb Vasaras Māra. Mielastam kāva aunu vai āzi. Ja bija tāds, kam zvaigzne vai krusts pierē, tad izvēlējās tādu, jo uzskatīja, ka tāda dzīvnieka ziedošana garajā ziemā pasargās no bada un slimībām. Uzkopa māju, jo kukaiņi, it sevišķi blusas, kas šaijā dienā izdzīti, atpakaļ vairs neatgriežas.

Ticējumi. Kāds laiks 15. augustā - tāds septembrī. Ja Lielās Māras naktī ir salna – būs agrs rudens. Ja sīpolus vāc 15. augustā – tie neizaugs lokos.

Laika vērojumiem nozīmīgas dienas ir no 16. līdz 19. augustam. Laikapstākļi šajās dienās paredz laiku no oktobra līdz janvārim. Laikā no 17. līdz 19. augustam vāc ķiplokus, sīpolus un sāk novākt agro ābolu ražu.

Bērtulis ir 24. augustā. Tā bija jēru kaujamā diena, arī rudens sēņošanas sākums. Bērtuļos beidzās medus vasara, bet sākās brūkleņu laiks. Govis šajā dienā ganos nedzina, jo uzskatīja, ka čūskas govīm var pienu un asinis izsūkt.

Ticējumi. Ja bezdelīgas pazūd pirms Bērtuļiem – būs agrs rudens. Ja Bērtuļos labs laiks – tāds viss rudens. Ja grib labus sīpolus – tie jārauj, vēlākais, Bērtuļa dienā. Ja grib garšīgu brūkleņu ievārījumu, tā jāvāra no Bērtuļos lasītām ogām.

25. augusts – Linu diena. Sākās linu plūkšana. Ja pilnā mēnesī plūc linus, tad tie ir šķiedraini. 25. augusts ir diena, kad dzērves „aiznes” launagu. Atpakaļ to „atnesīs” tikai nākamajos Jurģos (23. aprīlis).

Ticējumi. Ja lido dzērves, tad oktobra vidū salst. Ja dzērves nesteidzas, ziema nāks lēni un vēlu. Ja salna – nākošgad būs labas ražas.

 

Par laiku augustā

Augustā ziema ar vasaru cīnās un līdz ar to ticējums saka, ja augusta sākumā karsts, tad ziema būs auksta, sniegaina un gara. Ja augusts silts, būs vējains oktobris un vētraina ziema.

Šovasar caurmērā siltais un daždien arī karstais jūlijs ar līdzīgiem laikapstākļiem daļēji iesniegsies arī Rudzu mēnesī. Vērojot, kā aug atāls un zied āboliņš, tad augusts daudz neatšķirsies no jūlija. Arī meža pīlādžu daudzajos ogu ķekaros jau rudenīgs sārtums. Mazās skudras savus pūlīšus taisa augstus un pļavās daudzviet sakuplojušas jāņeglītes. Tas viss norāda uz nokrišņiem augustā un rudenī.

Pagājušā janvāra nozīmīgās dienas un februāris vērš uzmanību uz to, ka temperatūru un nokrišņu ziņā augusts rādās būt tuvu nu jau prom ejoša jūlija vidējiem rādījumiem, bet ar noslieci uz vēsāku. Nokrišņu sadalījums nevienmērīgs, bet kopumā Latvijas rietumdaļā vairāk kā parasti.

Rudzu mēneša pirmajā pusē, lielākoties līdz Labrencim (10. augusts), laika apstākļi mainīgi. Ja mēneša sākumā temperatūra pārsvarā robežās no plus 18 līdz plus 23 grādiem, kam var sekot stiprs lietus un vējš, tad vēlāk mēreni silts, daždien pat karsts laiks, un nokrišņi īslaicīgi.

Mēneša vidū, laikā ap Vasaras Māru (15. augusts), temperatūra robežās no plus 20 līdz plus 25 grādiem. Nokrišņi īslaicīgi. Tas var būt gan mērens sēņu lietutiņš, gan stipras pērkona lietusgāzes.

Augusta otrajā pusē nepastāvīgi laikapstākļi. Siltākas un saulainākas dienas mīsies ar mākoņainām. Laikā pirms Bērtuļa (24. augusts) temperatūra robežās ap plus 19, plus 24 grādi. Nokrišņi īslaicīgi. Ap Linu dienu (25. augusts) un vēlāk vairāk saules un sausu dienu. Temperatūra no plus 20 līdz plus 27 grādiem. Mēneša izskaņā vēsāks, temperatūra robežās no plus 18 līdz plus 23 grādiem. Nelieli nokrišņi, migla un skaidrās naktīs vējam pierimstot salnu vietās iespējamas pirmās nakts salnas.

Viršu mēnesis daudziem gājputniem ir gatavošanās laiks tālajam ceļam uz dienvidiem. Mēneša pirmajā pusē no mums atvadās svīres, ķauķīši, vālodzes. Augusta otrajā pusē arī stārķi, čakstītes, mušķērāji, čurkstītes un dabā jau nepārprotami iezogas rudens. Tautas gudrība saka, ja augusta beigās bērzs birdina lapas, būs mitrs rudens. Ja ieva – rudens sauss.

 

***Sēņu mēneša pēdējā dienā, 2023. gada 31. augustā

 

“Mazo nomiršanu” laiks…

***Jaunajos stārķos pārdomu laiks...

 

Vilis Bukšs

***Dabas un laika vērotājam

 

Sākas “mazo nomiršanu” laiks…

Laiks ap Jēkabiem (25. jūlijs) un Annām (26. jūlijs) ir „mazo nomiršanu” laika sākums. Tas ir laiks, kad Jēkabs, sviežot pirmo aukstuma akmeni upēs un ezeros, saviļņo putnu sirdis un prātus. Tas ir laiks, kad stārķi iet rituāldejā, bezdelīgas vijas virtenēs un svīres savās rotaļās ir tik trakulīgas, ka ap Labrenci (10. augusts) tiek ierautas vasaras nozieda dzirnās un kā pieneņu pūkas aiznestas dienvidu vējā.

Šajā laikā kaut kāds dīvains satraukums iemājo ne tikai putnos, bet visā dzīvajā radībā un tostarp cilvēkā. Lai arī vasara vēl turpinās un saulainajās dienās jūlija saule dzen patverties ēnā, manī iezogas skumjas par to, ka drīz tas viss beigsies. Ar katru nākamo dienu laiks, kas atvēlēts vasarai, saruks. Tāpat kā vasaras ziedi savilksies čokurā un paslēpsies sevī. Melanholisks es stāvu pļavā, kas Ziedu laikā vīteroja un vēroju svīres, kuras pazudīs un līdz ar tām arī vasara rudens miglās aiz apvāršņa…

„Mazo nomiršanu” laiks ik gadu atkārtojas. Šīs „nomiršanas” dzīves laikā virknējas un veido lielo ciklu. Aizejošās vasaras pārdzīvojums tiek piedzīvots arī Dzīves Lielās spirāles kārtējā vijuma noslēgumā, kad gaisma mazinās un šķiet, ka tūlīt tā aprausies... Tā tikai šķiet, jo gada tumšākajā punktā piedzimst jaunas Vasaras brīnums un Ceļš turpinās...

„Mazās nomiršanas” nebūtu „nomiršanas” ja viss mats matā atkārtotos. Dzirnās, kuras katru gadu samaļ kārtējo vasaru, mēs visi zaudējam kādu asaru, jo nav guvuma bez zuduma un otrādi. Pabeidzot malt, dzirnu akmeņu dziļajās acīs gan jāieber kāds patīkams mirklis no aizejošās vasaras, jo tad arī gada tumšākajā laikā skumjas aizdzīs patiess prieks un ticība mūžīgajai Vasarai...

P.S. Austrumu pierobežā (Vecumu pagasts) pirms 50 gadiem (1974) Mūžībā aizgāja Jēkabs Kauss (manas sievas vectēvs). Jēkabs Kauss bija malēnietis, dzimis Alūksnes pusē un nodzīvoja krietnu mūžu – 110 gadus. Viņa dzīves atziņa: “Ik puķītei zieda galiņā dimanta asara, kā balva, ka citugad būs vēl jaukāka vasara…”

Ticējumi.

• Jēkaba dienā (25. jūlijs) pats Jēkabs sviež pirmo aukstuma akmeni un atdzesē ūdeņus. Otru akmeni sviež Labrencis (10. augustā), bet trešo – Miķelis (29. septembris).

• Ja silta un gaiša Jēkaba diena, tad būs auksti Ziemassvētki.

• Ja Jēkaba dienā pie debesīm baltas mākoņu aitiņas, tad būs sniegaina ziema.

• Ja Jēkabs (25. jūlijs) iekrīt jaunā mēnesī, rudzi jāsēj ar jauno sēklu, bet ja pilnā vai vecā mēnesī, tad jāsēj ar veco sēklu. Šogad Jēkabos pilnmēness un līdz ar to sējai labāka būs vecā sēkla.

 

***Lietus un saule laikā ap Jēkabiem

 

40 dienas par tālāko rudenī un ziemā

***Jaunā maize 2024. gada 20. jūlijā

 

Vilis Bukšs

*laika un dabas vērotājam

 

40 dienas par tālāko rudenī un ziemā

Manai vecmāmuļai Annai bija teiciens: Kas tic, tas redz. Kas netic, tam timss (tumsa acīs). Pirms Annas dienas (26. jūlijs) šo viņas teikto atceros un cenšos sekot turpmākajām 40 dienām, lai salīdzinātu ar aizgājušo, pašreizējo un ielūkotos laikapstākļu nākotnē.

Laikā no 20. jūlija līdz 31. augustam ir vairākas dienas, kas nozīmīgas laika un dabas vērojumos. Laikapstākļi šajās dienās paredz rudeni un ziemu. Lai vērojumi būtu precīzāki, zemāk minētajām dienām jāpieskaita 13 dienas, lai dabūtu datumu, kas atbilst Jūlija kalendāram. P.S. Vairāk kā pirms 100 gadiem senči savus vērojumus pievienoja vecā stila (Jūlija) kalendāram. 

20. jūlijs (Elijāsa jeb Pērkona diena). Vietās, kur līst lietus, tad tur ar mazākiem vai lielākiem pārtraukumiem līst līdz Annām (26. jūlijs). Ja arī Annās līst, tad ar pārtraukumiem līst līdz Vasaras Mārai (15. augusts) un vēl tālāk. (Viļakas pusē, austrumu pierobežā, vietām īslaicīgs lietus un pērkons ducināja. Citviet no lietus piecas piles vai vispār nekas).

25. jūlijs. Jēkabi. Ja rītā rasa un migla, atlikusī vasara būs sausa un karsta. Ja Jēkabos ap sauli mazi mākonīši – būs sniegiem bagāta ziema. Ja silta un gaiša Jēkaba diena – būs auksti Ziemassvētki.

26. jūlijs. Annas. Sausa, saulaina diena paredz sausu rudeni. Stiprs lietus – slapju labības novākšanas laiku. Ja bezdelīgas lido zemu, būs garš rudens.

29. jūlijs. Silta un saulaina diena – būs labs ražas laiks. Lietaina – labība vārpās augs un ražas laiks būs mitrs.

1. augusts. Sauss laiks šajā dienā paredz sausas turpmākās sešas nedēļas. Slapjš – sešas nedēļas ar lietiem. Sauss un saulains 1. augusts – būs sauss rudens. Lietains – būs slapjš rudens. Ja karsts – būs gara ziema.

2. augusts. Lietains laiks – būs maz ugunsgrēku, bet slikts ražas laiks. Kāds laiks 2. augustā, tāds arī 27. septembrī.

7. augusts (vecās Annas). Auksts rīts ar rasu paredz aukstu ziemu. Diena lietaina – būs sniegaina ziema. Kāds laiks līdz pusdienām, tāds līdz Ziemassvētkiem. Kāds pēc pusdienām – tāds pēc Ziemassvētkiem.

11. augusts. Ja ap 11. augustu miglaini rīti, augusta beigās būs pirmās salnas. Ja nogatavojusies labība otrreiz sazaļojusi – būs slikts rudens.

12. augusts. Ja vējains un līst – līdz 14. septembrim būs mitrs un vējains.

15. augusts. Kāds 15. augusts (Vasaras Māra) – tāds septembris.

16. augusts. Kāds 16. augusts – tāds oktobris. Ja vējains un auksts vējš – būs stipra ziema. Ja dienvidu vējš – būs sniegaina, bet maiga ziema.

17. augusts. Kāds 17. augusts – tāds novembris. Ja šajā dienā līst, līs visu nedēļu.

18. augusts. Kāds laiks šajā dienā - tāds decembrī.

19. augusts. Kāds 19. augusts – tāds janvāris. Ja diena sausa – būs sauss rudens; ja slapja – rudens būs lietains. Ja diena skaidra – būs stingra ziema.

20. augusts. Ja stārķi gatavojas aizlidot – būs auksts rudens.

21. augusts. Kāds laiks 21. augustā, tāds pēc Ziemassvētkiem un janvārī.

23. augusts. Ja ūdeņi šajā dienā klusi, būs mierīga ziema. Ja diena karsta, vai stiprs lietus – būs garš un mitrs rudens.

25. augusts. Ja lietains, atvasara būs īsa, bet silta un saulaina.

26., 27. augusts. Ja šajā dienā kluss un maigs vējiņš, būs jauks septembris un saulaina atvasara. Ja diena vētraina – būs lietains un nemīlīgs septembris.

29. augusts. Ja lido dzērves – 14. oktobrī būs sniegs. Ja dzērves nesteidzas, ziema būs vēlu.

30. augusts. Ja bērzam pirmajam sāk krist lapas – būs mitrs rudens. Ja ievai – būs sauss rudens.

Lai jauka atlikusī vasara un veiksme vērojumos!

Manas vecmāmuļas teiciens: Ja usnes zied, vasara uz rudeni iet...

 

***Usnes kūp 2024. gada 20. jūlijā

 

Vecais Pēteris par tālāko

***Pīlādžogas vecajā Pēterdienā 12. jūlijā

 

Vilis Bukšs

***Dabas un laika vērotājam

 

Vecais Pēteris par tālāko

Atbilstoši Jūlija kalendāram 12. jūlijā ir Pēterdiena jeb Vecais Pēteris. Tā ir viena no Pērkona dienām. Ja vecajā Pēterdienā pērkons ozolus plēš, tad būs sīksts gads. Gaisma šajā dienā, salīdzinot ar Vasaras Saulgriežiem, jau gājusi mazumā par nepilnu stundu un naktis kļūst tumšākas. No šīs dienas pierimst putnu balsis un koki nobirdina pirmās lapas. Ticējums saka: Pēteris kokam norauj pirmo, Labrencis (10.08.) otro un Bērtulis (24.08.) trešo lapu. Ja Vecajā Pēterī dzeguze kūko, tad vasara būs gara, iestiepsies līdz Miķelim (29.09.). Ja lakstīgala pogo, tad togad ziemas nebūs...

Vecajā Pēterī lietum vajagot līt vismaz trīs reizes. Ja nolīst vienu reizi, raža būs ciešama. Ja divi lieti – raža laba. Ja līst trīs reizes, būs bagāts gads. Ja Pēterī nelīst, tad togad būs daudz ugunsgrēku. Sausa Vecā Pēterdiena paredz aukstu ziemu.

Vecajā Pēterī nedrīkst sīpolus šķīt, tad tie vīst. Tāpat arī jāatliek visi darbi ap sienu, jo citādi Pērkontēvs dusmosies. Lai tiktu vaļā no saules apdeguma, tad šajā dienā jāsalasa uguns puķu ziedlapiņas un jāmazgā seja. 12. jūlijā jāvēro pīlādzis (sērmūkslis). Ja daudz ogu, sagaidāms garš, slapjš rudens un auksta ziema.

Šodien, 12. jūlijā, sekojot zīmēm dabā, daudzas pazīmes norāda uz sniegainu un mēreni aukstu ziemu. Gan ogas pīlādžos, gan pirmās dzeltenās lapas purva bērzos un tas, ka gan dzeguze un lakstīgala apklusušas krietnu laiku pirms Vecajiem Pēteriem. Ja dzeguze vēl kūko, tad ticējums saka, tā ir tikai tāda mēdīšanās. Tomēr neskatoties uz to, prognozes par bada gadu nepiepildīsies, jo šodien daudzviet Latvijā vismaz vienu reizi nolija silts vasaras lietutiņš. Austrumu pierobežā (Viļakas novads) pat trīs reizes...

Ticējums: Ja vecajā Pēterdienā jaunajiem stārķiem spārnos pūš vējš, tad vasara būs gara un silta...

 

***Vecajā Pēterdienā jaunajos stārķos nemiers un ilgas...

 

Laiks jūlijā. 2024. gads

***2023. gada 1. jūlijā

 

Vilis Bukšs

***Tev

 

Laika zīmes. Jūlijs (Liepu, Siena mēnesis)

Jūlijs ir vasaras galvenais mēnesis. Siena un liepzieda mēnesis. Ja jūlija sākumā vēl ziedu laiks, tad siena mēneša beigās jau ražas laiks. Jūlijs ir siltākais un nokrišņiem bagātākais vasaras mēnesis. Ticējums saka, ja silts jūlijs un vēss augusts, tad būs auksta ziema.

1. jūlijs - Imanta diena. Laiks, kad debesīs mirgo sudrabainie (dimanta) mākoņi un sākas tradicionālais pļavu siena laiks.

Ticējumi. Ja 1. jūlijs lietains, 1. decembrī sāksies ziema. Ja Imanta diena saulaina un karsta, būs agra ziema.

2. jūlijā Laidene jeb viena no Vasaras (Mazajām) Mārām. Laidenē, tāpat kā Jāņos un Pēteros dedzina prieka ugunis. Danco, dzied un lec pār ugunskuru. Laidenē beidzas ziedu dienas.

Ticējumi. Ja Laidenē spīd saule un mākoņi iet pret vēju, tad vējš mainās un būs lietains laiks.

4. jūlijs ir Bišu un Liepzieda diena. Diena, kad ievāca pirmo vasaras medu un bites aizgāja liepās. Sākas liepzieds un vasaras medus laiks. Šogad liepas sāka ziedēt pirms Jāņiem (20. jūnijs).

Ticējumi. Ja saulaina diena, būs daudz tumšā medus. Ja līst, būs daudz baltā medus.

Vecie Jāņi 7. jūlijā. Beidzas Zāļu dienas un sākas siena laiks. Šajā dienā savāktajām pļavu zālēm īpašs dziedinošs spēks. Tāpat rīta rasai un visiem avotu, strautu un aku ūdeņiem.

Ticējumi. Ja diena lietaina, būs slikts siena un ražas novākšanas laiks.

Septiņu brāļu diena ir 10. jūlijā. Septiņi brāļi ir tie paši Septiņi gulētāji (27.06.) un arī ticējumi līdzīgi.

Ticējumi. Ja “Brāļu dienā” ielīst, līs septiņas nedēļas. Ja spīd saule – tā spīdēs septiņas nedēļas no vietas.

Vecie Pēteri 12. jūlijā. Laiks, kad vasara birdina pirmās asaras un ziemeļvējš norauj pirmās lapas. Šajā dienā jau visas lakstīgalas apklusušas un dzeguzes beigušas kūkot.

Ticējumi. Ja diena skaidra, būs bagāts gads un labas ražas. Zeltains rīts - jauks siena laiks.

20. jūlijā Pērkona diena un Pūķa nakts. Diena, kurai saikne ar ticību Pērkonam. Tāpat arī vēlāk sekojošā Madaļa (Madalēna), kas ir 22. jūlijā. Pūķis simbolizē krītošās zvaigznes (perseīdas).

Ticējumi. Kurš šajās dienās šķūnī bāž vai kaudzē met sienu, to nosperšot Pērkons.

Jēkabi (25. jūlijs) jeb Saimnieku diena, ir jūlija galvenie svētki. Ap Jēkabiem sākas labības pļauja un Jēkabdienā galdā liek pirmo jaunās maizes cepienu. Ja ne maizi, tad vismaz jauno rudzu biezputru. Kauj pirmo aunu un no šīs dienas arī jaunos kartupeļus, burkānus un ābolus drīkst raudzīt.

Ticējumi. Ja Jēkabos ap sauli mazi mākonīši – būs sniegiem bagāta ziema. Silta un gaiša Jēkaba diena paredz aukstus Ziemassvētkus.

Annas (26. jūlijs) ir Saimnieču diena. Gan Jēkabi, gan Annas bija iecienītas kāzu svinēšanai. Jēkabos jaunais saimnieks (dēls) varēja pārņemt mājas valdīšanu, bet Annās pārveda jauno saimnieci. Annas vainagā jābūt tikai maizes augu ziediem, lapām vai vārpām.

Ticējumi. Ja Annas dienā lietus līst tad rudenī būs daudz sēņu, bet rieksti būs tārpaini, un otrādi. Ja Annas dienā līst lietus, tad būs slapjš rudens.

Kāds varētu būt jūlijs?

Tautas gudrība saka, ja jūlijs karsts, tad decembris salīgs. Ja janvāris sauss un auksts, tad jūlijs sauss un karsts. Ja janvārī daudz sniega, tad vasara slapja. 2024. gada janvāris paliks atmiņā ar salu un sniegu janvāra pirmajās desmit dienās, kad sals vietām pietuvojās mīnus 30 grādiem. Vēlāk, pēc 10. janvāra, neliels līdz mērens sals. 17. janvāris, Teņa diena, saulains un salīgs. Janvāra otrajā pusē sniga un puteņoja, sals mazinājās un sekoja dienas ar atkušņiem. Tas norāda, ka arī Liepu mēnesis jūlijs varētu būt ar mainīgiem laikapstākļiem. No mērena līdz karstam. Uz saulainu, pārsvarā sausu un vasarīgi siltu, pat karstu jūliju norādīja laikapstākļi nozīmīgajās 23., 27. un 28. maija dienās. Saulainais un sausais 27. jūnijs, kas ir Septiņu gulētāju diena, vērš uzmanību uz to, ka arī jūlijā daudzviet turpināsies sausums.

Ņemot vērā iepriekšminēto un to, ka janvārī sagaidījām gan sniegu un salu, tad kopumā Liepu mēnesis jūlijs rādās būt siltāks kā parasti. Nokrišņu sadalījums nevienmērīgs, bet kopumā tuvu vidējam un tie pārsvarā īslaicīgi, bet nereti ar pērkona lietusgāzēm un brāzmainu vēju.

Mēneša pirmajā pusē, pārsvarā līdz vecajiem Pēteriem (12. jūlijs), laikapstākļi mainīgi. Ja jūlija pirmajās dienās temperatūra daudzviet vēl pietuvosies plus 30 grādiem, tad vēlāk temperatūras līkne kā “zāģa zobi”. Daždien lietainā laikā ne vairāk kā plus 17, bet laikā ap veco Pēteri (12. jūlijs) var pakāpties līdz plus 33. Nokrišņi šajā laikā pārsvarā īslaicīgi, bet reizēm tie var būt ļoti stipri un iespējama arī krusa.

Mēneša vidū un jūlija otrajā pusē laikapstākļi nepastāvīgi. Nokrišņi īslaicīgi, bet nereti ar pērkona lietusgāzēm. Temperatūra šajā laikā no plus 20 līdz plus 25. Dažās dienās līdz plus 27, plus 32. Laikā ap Jēkabiem (25. jūlijs) un Annām (26. jūlijs) mainīgi laikapstākļi. Temperatūra no plus 18 līdz plus 25 grādiem. Iespējami stipri pērkona negaisi. Jūlija izskaņā un augusta sākumā vasarīgi silts, pat karsts laiks un lielākoties bez stipriem nokrišņiem. Temperatūra robežās no plus 25 līdz plus 30.

Vairākas pazīmes pagājušajā ziemā un pavasarī rādīja, ka vasara pārsvarā būs vairāk sausa kā mitra. Līdz ar to arī jūlijā daudzviet saglabāsies sausums un mežos paaugstināsies ugunsbīstamība. It īpaši piesardzīgiem jābūt, kad sāksies meža ogu laiks.

 

***2023. gada 31. jūlija vakarā

 

Zvaguļi un vēršmēles pirms vasaras saulgriežiem

***Zvaguļi pļavā 11. jūnija vakarā

 

Vilis Bukšs

***Dabas un laika vērotājam

 

Dieva kumeliņi un vērša acis pirms vasaras saulgriežiem

Zvaguļi un vēršmēles jeb dieva kumeliņi un vērša acis ir vasaras pieguļnieki. Kad dieva kumeliņi maija beigās un jūnija sākumā aulekšo vasaras ganībās, pirmsjāņu laikā tiem pievienojās vērša acis. Lai pieskatītu un sargātu, jo dieva kumeliņu daba ir tikpat neparedzama kā Latvijas vasara. Nereti ir tā, ka Jāņus nolīgojuši, bet Pēterus vēl nesagaidījuši, tie atsakās no bezrūpīgās dzīves jūnija pļavā un aizjoņo vasaras tālēs...

Dieva kumeliņi mīl spēlēties vasaras vējā, un kā bezbēdīgi bērni tīko grabināties ap ikvienu, kas tiem šķiet bezspēcīgs un pievilcīgs. To saulainais, naivais smaids ļauj sevi piemuļķot, izmantot un beigās palikt par muļķi. Turpretim vērša acis ir modras, dziļas un zilas. Šīs vērīgās acis pamana katru nerātnību un ar jūnija vēju brīdina par saulaino kumeliņu vieglprātīgo rīcību. Bet parasti ir tā, ka vienmēr nomodā esošo vērša aci Vēršmēles dienā 19. jūnijā iemidzina Vasaras saulgriežu medainais glāsts... Kad vērīgā acs pamostas, tad vasaras ganībās nav ne dieva kumeliņu, ne līgotāju un tikai izkapts kā tīra vālodzes balss vēstī, ir sācies siena laiks...

P.S. 19. jūnijs jeb Vēršmēles diena un septiņas dienas pēc tā ir auglības kalna virsotne un šajā pilnības baudas skurbulī aizmieg viss dzīvais, lai pamodies ietu pretējā virzienā baudīt Ziemas saulgriežu miegu. Kad jūnija vējā sāk žvadzināt zvaguļi, tad tā ir ziņa, ka sācies siena laiks...

 

***Vērša acis 11. jūnijā