Mans Laiks

Par administratīvi teritoriālo reformu

***Viļakas novada karogs pirms nezināmas nākotnes...

 

Vilis Bukšs

***novadniekam

 

Viedoklis par administratīvi teritoriālo reformu

(izsacīts pirms 20 gadiem, kad tika apspriesta vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, kurai bija jānotiek 2004. gadā) 

 

Vienmēr, kad jāizvēlas, mums jāpieņem izšķirošs lēmums. Arī šobrīd mēs esam krustcelēs. Jautājums: ko darīt? Atbilde: jādara! Nav jāplēš mūsu īpatnējais novads uz pusēm, bet jābūt pašiem ar savu "es", ar savām īpatnībām, raksturu un brīvu gribu. Mums pašiem jāpasludina sava Balvu novada Valsts. Tālavas valsts.

Pasaulē ir 23 valstis, kuras teritorijas ziņā mazākas par Balvu rajonu un 7 valstis, kurās iedzīvotāju mazāk kā Balvu novadā. 6 valstis pēc platības ir mazākas, vai tikai nedaudz lielākas par Balvu vai Viļakas pilsētām. Visvairāk mazo valstiņu ir Centrālamerikā (9 valstis), Austrālijā un Okeānijā (7 valstis) un Eiropā (6 valstis).

Monako firstiste, kuras teritorija gandrīz trīsreiz mazāka kā Balvu pilsētai, ir viena no bagātākajām pasaules valstīm. Nacionālais kopprodukts (NKP) uz vienu iedzīvotāju šeit ir 51000 USD. Šis rādītājs ir 24 reizes augstāks nekā vidēji Latvijā. Tas viss panākts ar ārzemju kompāniju un banku darbību, kā arī ar spēļu namiem (kazino), kuri piesaista ārzemju tūristus.

Visās mazajās valstiņās galvenās tautsaimniecības nozares ir lauksaimniecība, tūrisms, vieglā rūpniecība un tās ir atvērtas ārzemju kapitālam.

Mums vispieņemamākais būtu Eiropas valstu Lihtenšteinas un Andoras Ielejas modelis. Andorā attīstīts tūrisms un lauksaimniecība. Tās teritorija 468 km2 un tajā dzīvo 61000 iedzīvotāju. Lihtenšteinas firstiste ir 160 km2 liela ar 29868 iedzīvotājiem. Galvenās tautsaimniecības nozares ir pastmarku izlaide, dažādu firmu un banku kantoru darbība, tūrisms. NKP uz vienu iedzīvotāju šeit ir 30270 USD. Latvijā -2500 USD. Kā labs paraugs varētu būt Nauru Republika Okeānijā. Tās teritorija ir 21 km2 , (Balvu - 5,1 km2), bet iedzīvotāju skaits tāds pats kā Balvos - 9330. NKP uz iedzīvotāju - 13000 USD.  1968. gadā ieguva iekšējās autonomijas tiesības, bet 1968. gadā, neatkarību. Valdība šeit vienā distriktā, bet parlaments - citā. Šeit radīti labvēlīgi apstākļi ārzemju banku darbībai. Vēl var minēt Sanmarīno Republiku. Tās platība 61 km2 ar 27044 iedzīvotājiem (mazāk kā Balvu rajonā). Svarīgākās tautsaimniecības nozares: pastmarku un monētu izlaide, tekstilrūpniecība. Maurīcijas Republika Āfrikā uzplaukumu pēdējos gados sasniedza tikai pateicoties brīvās ekonomiskās zonas izveidei. Maltas Republikā, kuras platība ir septiņas reizes mazāka par Balvu rajonu, tautsaimniecībā noteicošā ir šūšanas un trikotāžas izstrādājumu ražošana. Gandrīz visās mazajās valstiņās dzīves līmenis ir augstāks kā vidēji Latvijā, izņemot Santomes un Prinsipi Republiku, Komoru Islama Republiku Āfrikā, kā arī Kiribati Republiku un Tongas Karalisti Okeānijā.

Secinājumi.

• Ja deviņās Antiļu salu valstiņās, kurās pārsvarā dzīvo nēģeri un mulati, dzīves līmenis ir augstāks nekā Latvijā, tad Balvu novads nevar būt izņēmums.
• Valstu veidošanās process notiek nepārtraukti un ja Balvu novada cilvēki izšķiras par savu valsti, tad piecu, desmit gadu laikā demokrātiskā ceļā mēs varam kļūt par neatkarīgu valsti. 
• Mūsu priekšrocības: īpašs ģeogrāfiskais stāvoklis, īpatnējā pasaules uztvere, savdabīgs dzīvesveids, dabiskums un atvērtība.
• Mūsu filosofija: Mēs esam, lai apzinātos, ka mēs varam!

***Pirms reformas, kas sarkankrūtīša izpratnē ir ziema...

 

Swedbank kodu kalkulators

*** Kodu kalkulators, domāts ķīniešu pirkstiņiem...

 

Vilis Bukšs

***senioram pierobežā

 

Swedbank kodu kalkulators

Pirms mēneša saņēmu Swedbank kodu kalkulatoru. Man nav ne iespējas, ne citas varēšanas, lai kodu karti nomainītu pret Smart-ID vai kādu citu modernu bankas piedāvātu drošāku autentifikācijas rīku, tāpēc izvēlējos kodu kalkulatoru. Esmu seniors un internetbankas pakalpojumus izmantoju tikai tādēļ, lai apmaksātu elektrības un komunālo pakalpojumu rēķinus. Protams, un vēl, lai ieietu e-pakalpojumos  un apskatītos savu darba stāžu un vecuma pensiju.

Swedbank kodu kalkulators man sagādāja tīrās nedienas jeb tautā sakot klizmu… Pirmkārt.  Swedbank kodu kalkulators ir kā tāda maza pelīte manās Latvijas austrumu pierobežas nu gandrīz jau pensionāra lāča ķepās. Ķīniešu ražotais kodu kalkulators ar savām taustiņu podziņām nav domāts ziemeļniekiem un priekš maniem krampjainajiem pirkstiem tas ir kā adatas acs ķīniešu zīda diegam…

Otrkārt. Mana nu jau seniora redze nav vanaga acs un saredzēt sīkos cipariņus kodu kalkulatora ekrāniņā ir tīrās mocības jeb ņirgāšanās no Swedbank puses.

Treškārt. Iespējams, ka kodu kalkulators ir tāds starpposms starp kodu karti un Smart-Id. Bet lai lietotu Smart-Id, man jāiegādājas vai nu Android 4.1, vai iOS 8.0 un jaunāka versija. Bet man ir vecais labais Nokia kuru lietoju kopš 2005. gada un mani viņš pilnīgi apmierina… Kāpēc man jāiegādājas cita mobilā ierīce, lai apmierinātu bankas iekāri pēc lielākas peļnas…

Ceturtkārt. Kodu kalkulators nobloķēja jau pēc trešās reizes un man vajadzēja braukt uz Swedbank filiāli Gulbenē (60 km un ceļa izmaksas turp un atpakaļ 6 EUR) lai to atbloķētu. No 2019. gada decembra par kodu kalkulatora atbloķēšanu būs jāpiemaksā 2 EUR. Gods kam gods, bet Gulbenes filiālē meitenes strādā godam un kodu kalkulatoru atbloķēja 1 minūtē. Bet jautājums cits… Es iztērēju pusi dienas un 10 EUR. Pensionāram, kura pensija 300 EUR tas ir ļoti svarīgi.

Es varētu uzskaitīt vēl desmit iemeslus, kāpēc man kā senioram nebūtu jālieto Swedbank piedāvātos tā saucamos drošākos autentifikācijas rīkus, bet sieva no blakus istabas sauc: neiekarsti, bankām vajag naudu, bet tev jāēd, jo vakariņas jau galdā…

P.S. Secinājums un skumja atziņa: Seniori kā sociālā grupa turpmāk nebūs vajadzīgi… Tā vien šķiet, ka Latvijā seniori ir sabiedrības attīstības kavēklis…

 

***Mans mobilais telefons Nokia, kurš kalpo nu jau 14 gadus...

 

Atklāta vēstule Viļakas novada domes priekšsēdētājam

***Siltummezgls Sporta ielā 4, Viļakā

 

Viļakas novada domes priekšsēdētājam Sergejam MAKSIMOVAM

SIA „Viļakas Namsaimnieks”

dzīvokļa Sporta ielā 4/11, Viļakā, pastāvīgā iedzīvotāja, Viļa Bukša

 

IESNIEGUMS

2018.gada 5.decembrī Viļakā

 

Par siltumenerģijas tarifu, apkures izcenojumu un nesaņemto siltumu mājā Sporta iela 4

Kopš 2015. gada 10. decembra, kad projekta “Eržepoles 62 un 64 ēku pieslēgšana pie centralizētās katlu mājas” siltumtrases rekonstrukcijas laikā mājai Sporta ielā 4 atslēdza apkuri, līdz šim brīdim dzīvokļos Sporta ielā 4 apkures sezonā nav nodrošināta cilvēka dzīvošanai normāla temperatūra +18 grādi, nerunājot nemaz par komforta temperatūru +23 grādiem. Piemēram, dzīvoklī 11, Sporta ielā 4, kopš šā gada 1. decembra temperatūra nav augstāka par +15. Līdzīgi ir arī citos Sporta ielas 4 mājas dzīvokļos. 33 gadu laikā, kopš māja nodota ekspluatācijā (1985), tik dramatisks stāvoklis ar apkuri apkures sezonas laikā turpinās jau trešo gadu. Skumjākais ir tas, ka šāds stāvoklis izveidojies pēc uzbūvētā siltummezgla nodošanas ekspluatācijā 2015. gadā. Pie šādas īstenības vēl nesaprotamāks ir tas, ka SIA “Viļakas Namsaimnieks” rēķinā par 2018. gada novembri uzrādījis summu viens simts septiņdesmit septiņi euro 50 centi (177.50). Tāpēc neizskaidrojams ir fakts, kā SIA “Viļakas namsaimnieks” (reģ. nr. 42403013299)  tik bezkaunīgi var piesūtīt rēķinu par nesaņemto siltumu, ja ūdens temperatūra radiatoros nav lielāka par +32 grādiem neatkarīgi no tā, vai āra temperatūra ir +5, vai mīnus 25 grādi.

Līdz ar augstākminētā fakta izklāstu lūdzu Jūs sniegt izskaidrojumu sekojošiem punktiem:

1. Kāds ir pamatojums tam, ka siltumenerģijas ražošanas avots – katlu māja Sporta ielā, ēkām Liepnas ielā 20, Sporta ielā 4, Garnizona ielā 9 un Abrenes ielā 1 nenodrošina nepieciešamo siltumu apkures sistēmā.

2. Lūdzu detalizēti izskaidrot apkures kvadrātmetra izcenojumu un pamatot, kāpēc tik straujš izcenojuma kāpums par nesaņemto siltumu salīdzinot 2018. gada oktobri ar novembri, jo kāpums ir trīsreiz (3) lielāks.

3. Kurš atbild par cauruļvadiem no siltummezgla līdz siltumenerģijas patērētāja konkrētajam dzīvoklim? Piemēram pagrabstāvs, kāpņu telpas. Ja tas ir mājas iedzīvotāju kopīpašums, tad atbilstoši jānoslēdz līgums par koplietošanas telpu apsaimniekošanu un uzturēšanu. Šobrīd ar SIA “Viļakas namsaimnieks” (reģ. nr. 42403013299) tāda līguma nav un šis jautājums ir aktuāls jau 3 (trīs) gadus.

4. Pirms trīs gadiem (2015.gads) es uzdevu šo pašu jautājumu: Vai pašvaldībai atbilstoši likumam “Par pašvaldībām”, kas organizē siltumapgādi savā teritorijā, nebūtu jābūt iniciatoram komunālo pakalpojumu izmantotāju organizēšanā veidojot kooperatīvās sabiedrības namīpašumu apsaimniekošanā? Manuprāt pašvaldībai un komunālo pakalpojumu sniedzējam SIA “Viļakas Namsaimnieks” jāaicina iedzīvotāji uz sarunu, jo šobrīd komunicēšanās notiek individuāli un tikai tad, kad problēmas, kuras varēja nebūt, rada iedzīvotāju neapmierinātību.

 

 

Pirms Katrīnām

*** Viļakas ezeriņš 2017. gada 25. novembrī (Katrīnās)

 

Pirms Katrīnām

Vilis Bukšs

*zemledus makšķerniekam Viļakas ezeriņā

25. novembrī Katrīnas. Ja Miķelis (29.septembris) saka ardievas Vasarai, bet Mārtiņš (10.novembris) lūdz Ziemu būt brūtei, tad Katrīna (25.novembris) gadu pa gadam ierodas kā pati Ziema. Vēl jau Andrejs (30.novembris) mēģina kaut ko labot, bet tas tāds sapņotājs un jauno pāru savedējs…

Tāpat kā citus gadus, arī šogad pie Viļakas ezeriņa mitrajā pļavā darbojas (rok) kurmji. Kāpurus un sliekas vajājot, pirms ziemas nostiprina pazemes ejas. Stirnas, paredzēdamas ziemas tuvošanos, nomainījušas apmatojumu uz pelēcīgi brūnu. Meža pīles, kas vēl iepriekšējās naktīs nakšņoja dīķī, tagad pazudušas un daži putni pārvietojušies uz ezeriņu. Ticējums saka, ja ūdensputni pārvietojas uz lielākiem ūdeņiem, tad drīz sekos sals.

Iespējams, ka Katrīnu (25.novembris) un Andreja (30.novembris) nedēļā atnākušais sals un sniedziņš iezīmēs agru ziemu. Te, Latvijas austrumos, izveidosies neliela sniega sega, kas decembra un janvāra atkušņu pašķīdināta saglabāsies līdz marta vidum. Ziemai vārti vaļā un Andrejos (30. novembris) ezermalas ledū varēs cirst pirmo lasmeni...

Ticējumi. Andrejs labs vīriņš, tiltiņu taisa, Katrīna mīzale izārdīja. Tas nozīmē, ka ap Katrīnu lielākoties ir mīksts laiks, kamēr ap Andreju salst. Kad Katrīnas dienā sniegs kūst, tad ziema būs silta. Ja Katrīnas dienā salst, tad ziema būs auksta.

 

*** Pie Viļakas ezeriņa 2017. gada 30. novembrī (Andrejos)

 

Rūgtums...

***celms, uz kura sēdēt Latvijas simtgadē...

 

Vilis Bukšs

***par Latviju domājot...

 

Rūgtuma garša...

Latvijas Valsts simtgades priekšvakarā sarūgtināja skats Sporta ielā pie Viļakas pirmsskolas izglītības iestādes. Gan tas, ka iepretim iestādes rotaļu laukumam liepām piešķirta apzāģēto kailo stumbru uzvaras simbola forma, gan nogalinātais bērzs, kuru stādīja no trimdas Sibīrijā atgriezies cilvēks...

Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā Viļakā Valsts svētkus gaidot aicināja stādīt kociņus, tagad - rāda piemēru ārdīt...

It īpaši nesaprotama šī rīcība ir laikā pirms Latvijas Valsts simtgades un pie iestādes, kur izglītojas, vēro un brīnās mūsu Latvijas nākamie pilsoņi...

Skumji, ja šāda "patriotisma" paraugi notiek Latvijas Valsts 100. gadadienas priekšvakarā.

 

***celmi Sporta ielā Viļakā 2018. gada 9. novembrī

 

Par ko balsot?

 ***Dzersim un tirgosimies...

 

Vilis Bukšs

***13. Saeimas vēlētājam

 

Par ko balsot?

Šodien, dienu pirms 13.Saeimas vēlēšanām, man bez pārstājas vajadzēja diskutēt ar vīriem kuri dzīvo un strādā Latvijas austrumu pierobežā. Protams, sarunas bija par Saeimas vēlēšanām.

Apkopojot runāto, iznākums bija tāds, ka šis būs protesta balsojums. Pret patreizējo Saeimu, valdību un viņu ielikteni prezidentu. Pret to, ka austrumu pierobežā dzīvojošie ir tikai ēsma Rīgas kungu makšķerēs. Pret to, ka Krieviju cenšas parādīt kā briesmoni no austrumiem. Pret to, ka Latgalē dzīvojošie ir tikai tādi antiņi vai ivanuški, kuri neko nesaprot, žūpo un ir nasta Rīgas kungiem. Pret to, ka 30 gadus pēc Trešās atmodas mēs guļam dziļākā miegā kā pirms tam…

Ko darīt??? Vai kāda no 16 politiskajām partijām, liekot roku uz sirds, turpmākajos 4 gados varēs mainīt uzticēšanos kādai no šīm sešpadsmit???… Man personīgi ticības nav. 30 gadus pēc Trešās atmodas manī nostiprinājies viedoklis, ka mēs esam tikai kalpi, bet ne saimnieki savā zemē. Tā ir nolemtība un ar to ir jāsamierinās…   

 

*** Latvijas austrumu pierobežā. Viļakas novads. Foto autors Dzintars Malkauss

 

Viedoklis. Par latgaliešu valodu nevietā

***Bijušā ciema krusts Latgalē, Viļakas novads

 

Vilis Bukšs

*Ziemeļlatgales laikrakstam "Vaduguns"

 

Kā vērtējat faktu, ka Latvijā uzstādīti bankomāti latgaliešu valodā?

Bērnībā acis iepletis un muti atvēris es klausījos tēva, kuram izcelsmes vieta Baltinava puse un krusttēva, kurš nācis no Liepnas, sarunās. Es brīnījos, ka viņi katrs cenšas runāt savādāk un cits citu „velk uz zoba” par to, ka katrs runā savā izloksnē. Kad sāku iet skolā, es viņiem teicu, ka jārunā latviešu valodā. Ka jārunā tā, kā rakstīts grāmatās. Kad sāku iet skolā, es viņiem bieži atgādināju par latviešu literārās valodas nepieciešamību sarunvalodā. Uz manu aizrādījumu viņi tikai atgaiņādamies atmeta ar roku un turpināja, kā paši teica, ļipenskajā un baļtinovskejā volūdā.

Vēlāk, kad dziļāk ieskatījos savās saknēs un iegrimu domās par latgalīšu volūdu, mani pārņēma vēlme visu latgalizēt. Bet to darīt mani atturēja tas, ka es nesapratu un arī šobrīd nesaprotu, kura ir tā īstā latgalīšu volūda. Tas, kas rakstīts baznīcu grāmatās un viena vai otra latgaliešu literāta sacerējumos, mani nepārliecina. Sarunvalodā es runāju savā Ziemeļlatgales jeb malēnieša izloksnē. Kārsavā tas jau skan citādi, bet Krāslavā teikto jau īsti nevaru saprast. Kāda tad īsti ir latgaliešu vārdu pareizas rakstības sistēma, jo tas kas ir pašreiz mūsdienu pasaulē, šķiet, kā izkropļojums un jaunos cilvēkus tikai atbaidīs. Protams, tradīcijās un sarunvalodā jāsaglabā un jānosargā savs īpašais, tas, ar ko mēs atšķiramies no citiem. Latvijā mums jābūt vienotiem ar citiem novadiem un tas, kas šo vienotību uztur, ir latviešu literārā valoda. Pasaules telpa ir kā iela, kur satiksmi regulē sarkanā un zaļā gaismā. Tad nesaskaldīsim zaļo gaismu sīkās gaismas vienībās, jo citādi mūs sajauks ar sarkano gaismu un kāds pārgalvīgs pasaules autobraucējs uzskries virsū un sabrauks...

Ja parādās bankomāti latgaliešu valodā un vēl kaut kas tamlīdzīgs, tad manā izpratnē tā ir tikai māžošanās, lai pievērstu uzmanību ar kaut ko dīvainu. Tas neatrisinās mūsu ikdienas problēmas, un pārspīlēta sevis izrādīšana no bankomāta latgaliešu valodā vairāk naudiņas neiedos. Piemineklim Rēzeknes centrā „Vienoti Latvijai” uzraksts latviešu literārā valodā un savās ikdienas gaitās šim sauklim mums arī jāseko.

Pirms rakstīt šo viedokli, man iepriekšējā naktī bija parādījies sapnis par divām kurpēm. Viena balta, otra pelēka. Abas viena izmēra un materiāla, bet krāsas ziņā tomēr atšķirība bija. Secinājums: nestaigāsim divkrāsu kurpēs, jo no malas raugoties, citiem mēs būsim klauni... Saglabāsim un izkopsim to, kas mums mantots no sentēviem, bet nepārvērtīsim to par ākstīšanos.

Starp citu, Valsts svētku nedēļā dienu pēc Lāčplēša dienas Abrenes puses mežā atradu ziedam baltās vizbulītes... Vai ziediņiem sajaukti gadalaiki, ka šajā tumšajā laikā tās zvana par pavasari?... Lai nu kā, bet pavasaris būs, tikai līdz tam vēl jāpārdzīvo ziema un to var izdarīt tikai stiprs, vienots un vesels organisms.

 

***Tirdzniecības centrs "Ūga" Preiļos