Mans Laiks

Zviedziens decembrī

***Latvijas valdības sēdekļi iesaluši...

 

Vilis Bukšs,

smejies vesels!!!

 

Zviedziens decembrī

Šoreiz decembris ir tas laiks, kad Viņš ieradies Latvijā un apciemo mani. Viņa pēkšņo ierašanos es neprognozēju, jo Viņš ierodas tad, kad no jumtiem sāk pilēt lāstekas un kokos kāpj sula. Ir bijis arī tā, ka vasarā, pašās karstākajās dienās, Viņš nokrīt kā sniegs uz galvas un smejoties, ka vai pušu plīst, ierodas pie manis saullēktā…

Šovakar Viņa atnākšana bija trokšņaina un strauja. Dzeltenajā, garajā šallē ietinies šis plātīgi sarokojās un pašapmierināts apsēdās pie galda. Es biju izbrīnīts un pirms apvaicāties, kā Viņš te, piedāvāju smaržīgu liepziedu tēju. Mans ciemiņš, kā parasti, atteicās no tējas un palūdza sīpolu… Es savukārt brīnījos, jo sīpolus Viņš neēd, bet tikai iebāž sava mēteļa dziļajās kabatās. Viņam mantojumā ir ne tikai liels ābeļdārzs, bet kā Viņš saka, arī sīpolu dobe. Dažreiz pirms Ziemassvētkiem Viņš ierodas savā dārzā un sīpolu dobē, lai redzētu, vai kaut kas Latvijā ir mainījies…

Kā vienmēr, istabu piepildīja Viņa skanīgie smiekli. Sīpolu savās platajās plaukstās pavalstījis, Viņš to nolika uz grīdas. – Tas man parādīja pareizo virzienu, - beidzot Viņš ierunājās. – Nomaldījies neesmu, jo esmu pareizajā vietā, kur politikāņi nevar izveidot valdību… Sīpols ir patiess, bet politikānis tikai izliekas patiess. Sīpols dziedina, bet politikānis zāļo.

Kas man atlika, es tikai piekrītoši māju ar galvu un vēlreiz piedāvāju liepziedu tēju ar medu. Tas nelīdzēja un Viņa smiekli plūda straumēm….

- Labi, - šis atteica. - Tev darba dienas vakars un vajadzīgs miers, bet man?... Smiekli!!! Smiekli par Latvijas politikāņiem un valdības veidotājiem. Bet lai es tā varētu smieties, man bija jāatbrauc uz Latviju! Jo Latvija taču ir smieklu zeme un šeit bez apstājas var zviegt arī gada tumšākajā laikā…

Arī es līdz ar Viņu smējos. Bet Viņš jau bija pie ārdurvīm un aizejot nosmējās: - Cik maz vajag, lai sasildītos… Jāatbrauc tikai uz Latviju pirms Ziemassvētkiem un dabūsi narkotikas līdz Jāņiem…..

 

***Latvijas meža prezidenta skatījums...

 

18.novembris no 2006. līdz 2017.gadam

Vilis Bukšs

***laika vērotājam

Laika apstākļi 18.novembrī un laikā ap to pēdējos 12 gados Latvijas austrumu pierobežā (Viļaka, Viļakas novads)

 
***2006. gada 17. novembris (Sporta iela Viļakā)

***2007. gada 17. novembris (Sporta iela Viļakā)

***2008. gada 18. novembris (Sporta iela Viļakā)

***2009. gada 18. novembris

***2010. gada 18. novembris

***2011. gada 17. novembris

***2012. gada 18. novembris

***2013. gada 18. novembris

***2014. gada 18. novembris


***2015. gada 18. novembris

***2016. gada 17. novembris (Abrenes iela Viļakā)

***2017. gada 18. novembris

 Kāds būs 2018. gada 18. novembris? Vērosim... 

 

Vai Atmodas aizmigšana?...

***1988. gada 9. oktobris. Latvijas tautas frontes dibināšanas kongresa tribīnē delegāts no Balvu rajona Vilis Bukšs. Foto Andris Slapiņš

 

Vilis Bukšs

***Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa delegātam

 

Atmodas aizmigšana...

8. un 9. oktobris man atmiņā atsauc laiku pirms 30 gadiem. Toreiz Latvija viļņojās kā Baltijas jūra un zeme ņirbēja šajās siltajās oktobra dienās 1988. gada zeltainajā rudenī. Tas bija laiks, kad tie, kuriem tagad sešdesmit, ar gara spēku gāja pret ziemeļvēju un ticēja Latvijas nākotnei. Ja pirms pieciem gadiem šajās dienās mani domubiedri un es saņēmu ielūgumu apmeklēt pasākumus, kas veltīti Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa atcerei, tad šoreiz rudenīgs vēsums 13. Saeimas vēlēšanu ēnā...

Protams, uzaicinājums piedalīties un apmeklēt Latvijas Tautas frontes dibināšanas 30. gadadienas atceres pasākumus ir tikai tāda formalitāte, lai gan tā laika dalībniekiem arī tas ir svarīgi. Skumji, ka ar katru gadu 3. Atmodas laika ideāli attālinās un gribot negribot mēs esam kļuvuši par kosmopolītiem un moderno tehnoloģiju vergiem. Līdz ar to manī iezogas vienaldzīgums un tikai atmiņās paliek laiks, kad idejas vārdā biju gatavs ziedot arī dzīvību...

Ja godīgi, tad esmu atsvešinājies no tā laika skaistajiem ideāliem un sapņiem. Cenšos vairs nedomāt un tikai tāpēc, ka cilvēka dabai svarīgāki ir izdzīvošanas jautājumi. Ja runā līdzībās, tad tas ir tāpat, kā meža zvēriem, kad tuvojas ziema. Ja ārā salst un puteņo, tad nevienai dzīvai radībai nenāk prātā ar kurkstošu vēderu stāvēt ziemas meža vidū un vērot zvaigznes Piena Ceļā. Arī man, pēc 13.Saeimas vēlēšanu šova Latvijas simtgades gaidās… Un tomēr, tomēr, kā lai neatceras tajās dienās rakstītos Andra Slapiņa (šobrīd mūžībā, viens no 1991. gada janvāra barikāžu upuriem) vārdus: “Dievs, svēti Latviju! Un pasargā to no iznīcības. Dod laimi turpināt vienkāršo ikdienas ritu svētīt un tapt svētītam. Svētīt klusus Ziemassvētkus un pagāniskus Jāņus. Redzēt pavasarī svēteli atgriežamies dzimtajā mājvietā un ticēt. Stāvēt pie rudenī uzdīguša lauka un ticēt. Cieši jo cieši ticēt. Un tomēr šodien atkal mēs visi stāvēsim likteņa noliktā vietā.”

 

***Senču kulta vietas akmens Latvijas austrumu pierobežā

 

Par ko balsot?

 ***Dzersim un tirgosimies...

 

Vilis Bukšs

***13. Saeimas vēlētājam

 

Par ko balsot?

Šodien, dienu pirms 13.Saeimas vēlēšanām, man bez pārstājas vajadzēja diskutēt ar vīriem kuri dzīvo un strādā Latvijas austrumu pierobežā. Protams, sarunas bija par Saeimas vēlēšanām.

Apkopojot runāto, iznākums bija tāds, ka šis būs protesta balsojums. Pret patreizējo Saeimu, valdību un viņu ielikteni prezidentu. Pret to, ka austrumu pierobežā dzīvojošie ir tikai ēsma Rīgas kungu makšķerēs. Pret to, ka Krieviju cenšas parādīt kā briesmoni no austrumiem. Pret to, ka Latgalē dzīvojošie ir tikai tādi antiņi vai ivanuški, kuri neko nesaprot, žūpo un ir nasta Rīgas kungiem. Pret to, ka 30 gadus pēc Trešās atmodas mēs guļam dziļākā miegā kā pirms tam…

Ko darīt??? Vai kāda no 16 politiskajām partijām, liekot roku uz sirds, turpmākajos 4 gados varēs mainīt uzticēšanos kādai no šīm sešpadsmit???… Man personīgi ticības nav. 30 gadus pēc Trešās atmodas manī nostiprinājies viedoklis, ka mēs esam tikai kalpi, bet ne saimnieki savā zemē. Tā ir nolemtība un ar to ir jāsamierinās…   

 

*** Latvijas austrumu pierobežā. Viļakas novads. Foto autors Dzintars Malkauss

 

Dzejniece Veneranda Andžāne lūdz atsaukties Ertu dzimtu

***Skolotāja, sabiedriskā darbiniece, literāte Veneranda Andžāne (Erta)

 

Vilis Bukšs

*Ertu dzimtai 

 

Dzejniece Veneranda Andžāne lūdz atsaukties Ertu dzimtas pārstāvjus

Veneranda Andžāne, dzimusi Erta, lūdz atsaukties visus Ertu dzimtas pēctečus, kuri ir nākuši no senās Ertu dzimtas.

Dzejnieces, sabiedriskās darbinieces, pensionētās skolotājas Venerandas Andžānes (Ertas) arhīvā glabājas informācija par Ertu dzimtas senci, pēc tautības vācieti, kurš 15. gadsimtā ieklīda Latgalē un kalpoja dižciltīgo Borhu dzimtā. Erts, pēc tautības vācietis, apprecēja nabadzīgu latgaļu meiteni un tamdēļ viņš tika atbrīvots no muižas pārvaldnieka amata pienākumu pildīšanas un padzīts no muižas. Vēlāk tika apžēlots.

Dzejniece, 3. Atmodas laika darbiniece Veneranda Andžāne, dzimusi Erta, piedāvā Leonarda Erta pētījumu un lūdz ziņas sūtīt uz mobilo tālruni, numurs: 28649029, Venerandai Andžānei.

Leonarda Erta pētījums "Ertu dzimta" lejupielādei (pdf)

 

40 dienas pirms 13. Saeimas vēlēšanām

 

Vilis Bukšs

***pēdējam nu jau izmirušā Perdinavas ciema patriotam Arkādijam

 

Pārdomas pirms 13. Saeimas vēlēšanām

Stāvu starp dzelzszāli, kārkliem un latvāņiem aizaugušā laukā izmirušajā Perdinavas (Perdunova) ciemā Latvijas austrumu pierobežā Viļakas novadā. Dzelzszāle un kārkli šovasar izkaltušajā smilšmālā  iedzīvojušies un ar katru gadu iekaro aizvien jaunas teritorijas. Daba aizpilda tukšumu bijušajā pierobežas ciemā. Cilvēka dabai arī ir pretīgs tukšums ja Saeimas namā 100 krēsli paliktu tukši… Līdzīgi grīšļiem, dadžiem un usnēm šoruden 1460 kandidāti iekaros 100 vietas zem Latvijas saules. Tāpat kā kārkli, usnes un latvāņi nomāc un izspiež bezdelīgactiņas, dzegužpirkstītes un cīrulīšus, tā arī simtiem kandidātu no 16 politisko partiju sēklaudzētavām izlido, lai maigos, jaunos ozoliņus uz mērķi ejot pabīdītu malā un politiski nozāļotu…

Skatoties uz latvāņiem, kas izbēguši no cilvēka pārraudzītajām teritorijām un sasnieguši tālo Perdinavu Latvijas austrumu pierobežā, neviļus prātā nāk līdzība ar Saeimas deputātu kandidātiem, kas strauji virzās uz Jēkaba ielu Rīgā un tostarp uz prezidenta pili. Vai apsēžoties Saeimas nama 100 krēslos, līdzīgi kā latvāņu sēklām pierobežā, mēs kļūsim godprātīgāki, gatavi pašaizliedzīgi darboties savas dzimtenes un tautas labā, par to es neesmu pārliecināts. Vai cīrulīši spēj pretoties bezkaunīgajiem latvāņiem?... Vai pirms iet balsot es varu būt drošs, ka mana meita, kura jau 13 gadus dzīvo ārzemēs, atgriezīsies Latvijā?…

Ko darīt?! Vai pēc 40 dienām iet un vienaldzīgi nobalsot par tiem, kas maina partijas, bet tikumu nē! Par tiem, kam medus uz mēles, bet prātā bankas konts! Vai nospļauties un nedomāt!? Varbūt tomēr aiziet, it kā piesedzoties ar godīga pilsoņa vīģes lapu un nobalsot tikai tāpēc, ka Latvijas simtgadē par kaut ko ir jābalso?…

Lai atbildētu uz jautājumu “ko darīt?”, es atceros nu jau mūžībā aizgājušo Pēteri nu jau izmirušajā Perdinavas ciemā Latvijas austrumu pierobežā. Pirms 30 gadiem, kad Latvijas austrumu pierobežā veidojās Latvijas Tautas frontes atbalsta grupas, tad Pēteris man stingri pateica: “Latvija atgūs savu neatkarību, bet tikai uz papīra. Vienkāršam cilvēkam no tā ne silts, ne auksts. Jo valdīs bauda un nauda! Pie varas tieksies tie, kam vēlme baudīt un tērēt.”

Pēc 30 gadiem atkal esmu tajā vietā pie lauka, kur latvāņi zeļ un domāju… Ja Perdinavas ciemā būtu tādi cilvēki kā Pēteris, kas apstrādātu laukus, tad latvāņiem šeit nebūtu ko darīt. Ja Saeimas deputāti darbotos savas tautas labā, tad arī mana meita un daudzu citu bērni būtu šeit, Latvijā! Tukšums cilvēka apdzīvotā telpā paliek tikai tur, kur cilvēkam tiek atņemta nākotne.

Atvadoties no Perdinavas aizaugušajiem laukiem atcerējos vēl pēdējā palikušā perdinavieša, bet citā ciemā dzīvojošā Arkādija teikto: “Ja sakrusto pērtiķi ar miljonāru, tad dabū Saeimas deputātu”…

 

 

Joprojām klusē!

*** 2012. gada 31. jūlijs. SIA "Alūksnes Energoceltnieks" strādnieki atrod cilvēku mirstīgās atliekas. Vairāk bildēs

 

Vilis Bukšs

***Dzīvai atmiņai

 

Vēl arvien klusums!

Jau sesto gadu klusē atbildīgās amatpersonas un eksperti, kas bija iesaistīti vēsturiskā atraduma lietā pie Viļakas novada bibliotēkas. Pirms sešiem gadiem, 2012. gada 31. jūlijā, SIA “Alūksnes Energoceltnieks” strādnieki rakšanas darbu laikā atrada sešu cilvēku mirstīgās atliekas. Laika pulkstenis skaita un rēķina gadus, bet no oficiālo amatpersonu tukšajiem solījumiem noskaidrot vēsturisko patiesību 2013. gada vasarā, tik vien palicis, kā izdegusi zāle un garāmgājēju iemīta taciņa…

Piecus (5) gadus par šo atradumu klusē gan Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Ilze Gailīte gan vēsturnieki. Nezinu, var jau būt ka prokurore Ilze Gailīte pensijā, bet tad kādam citam Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas darbiniekam būtu jāuzņemas atbildība un jāizpilda solītais līdz patiesības noskaidrošanai. Vai tad Latvijas valsts simtgades gadā labāk ciest klusu un nepildīt savus solījumus??? Bet varbūt tomēr pirms 13.Saeimas vēlēšanām izpildīt pirms pieciem (5) gadiem pašu solīto vēsturiskās patiesības noskaidrošanu???

Seši (6) gadi ir laiks, kas sadziedē brūces un rētas, bet ne atmiņu par uzjundīto vēsturi. Atmiņa vienmēr būs dzīva un neatlaidīgi taujās pēc patiesības.

Saistītie raksti.     Nenoteikta apbedījuma vieta  Viļakas centrā uziet, iespējams, vēsturiskus apbedījumus - vardarbīgā nāvē mirušos   Viļakā atrod, iespējams, nošautu cilvēku mirstīgās atliekas      Kaulu noslēpums...      Atradums uzjundī viļakiešu atmiņas      Viļakā atrasti cilvēku kauli      Viļakā atrasto kaulu lietā jāgaida ekspertīze     Viļakā atrasto apbedījumu lieta turpinās   Attieksme   Aizmirstība    Vai bezatbildība?

 

*** 2018. gada 1. augusts. Vieta, kur pirms 6 gadiem atrada cilvēku mirstīgās atliekas