Vilis Bukšs
***pēdējam nu jau izmirušā Perdinavas ciema patriotam Arkādijam
Pārdomas pirms 13. Saeimas vēlēšanām
Stāvu starp dzelzszāli, kārkliem un latvāņiem aizaugušā laukā izmirušajā Perdinavas (Perdunova) ciemā Latvijas austrumu pierobežā Viļakas novadā. Dzelzszāle un kārkli šovasar izkaltušajā smilšmālā iedzīvojušies un ar katru gadu iekaro aizvien jaunas teritorijas. Daba aizpilda tukšumu bijušajā pierobežas ciemā. Cilvēka dabai arī ir pretīgs tukšums ja Saeimas namā 100 krēsli paliktu tukši… Līdzīgi grīšļiem, dadžiem un usnēm šoruden 1460 kandidāti iekaros 100 vietas zem Latvijas saules. Tāpat kā kārkli, usnes un latvāņi nomāc un izspiež bezdelīgactiņas, dzegužpirkstītes un cīrulīšus, tā arī simtiem kandidātu no 16 politisko partiju sēklaudzētavām izlido, lai maigos, jaunos ozoliņus uz mērķi ejot pabīdītu malā un politiski nozāļotu…
Skatoties uz latvāņiem, kas izbēguši no cilvēka pārraudzītajām teritorijām un sasnieguši tālo Perdinavu Latvijas austrumu pierobežā, neviļus prātā nāk līdzība ar Saeimas deputātu kandidātiem, kas strauji virzās uz Jēkaba ielu Rīgā un tostarp uz prezidenta pili. Vai apsēžoties Saeimas nama 100 krēslos, līdzīgi kā latvāņu sēklām pierobežā, mēs kļūsim godprātīgāki, gatavi pašaizliedzīgi darboties savas dzimtenes un tautas labā, par to es neesmu pārliecināts. Vai cīrulīši spēj pretoties bezkaunīgajiem latvāņiem?... Vai pirms iet balsot es varu būt drošs, ka mana meita, kura jau 13 gadus dzīvo ārzemēs, atgriezīsies Latvijā?…
Ko darīt?! Vai pēc 40 dienām iet un vienaldzīgi nobalsot par tiem, kas maina partijas, bet tikumu nē! Par tiem, kam medus uz mēles, bet prātā bankas konts! Vai nospļauties un nedomāt!? Varbūt tomēr aiziet, it kā piesedzoties ar godīga pilsoņa vīģes lapu un nobalsot tikai tāpēc, ka Latvijas simtgadē par kaut ko ir jābalso?…
Lai atbildētu uz jautājumu “ko darīt?”, es atceros nu jau mūžībā aizgājušo Pēteri nu jau izmirušajā Perdinavas ciemā Latvijas austrumu pierobežā. Pirms 30 gadiem, kad Latvijas austrumu pierobežā veidojās Latvijas Tautas frontes atbalsta grupas, tad Pēteris man stingri pateica: “Latvija atgūs savu neatkarību, bet tikai uz papīra. Vienkāršam cilvēkam no tā ne silts, ne auksts. Jo valdīs bauda un nauda! Pie varas tieksies tie, kam vēlme baudīt un tērēt.”
Pēc 30 gadiem atkal esmu tajā vietā pie lauka, kur latvāņi zeļ un domāju… Ja Perdinavas ciemā būtu tādi cilvēki kā Pēteris, kas apstrādātu laukus, tad latvāņiem šeit nebūtu ko darīt. Ja Saeimas deputāti darbotos savas tautas labā, tad arī mana meita un daudzu citu bērni būtu šeit, Latvijā! Tukšums cilvēka apdzīvotā telpā paliek tikai tur, kur cilvēkam tiek atņemta nākotne.
Atvadoties no Perdinavas aizaugušajiem laukiem atcerējos vēl pēdējā palikušā perdinavieša, bet citā ciemā dzīvojošā Arkādija teikto: “Ja sakrusto pērtiķi ar miljonāru, tad dabū Saeimas deputātu”…
